Valdis Dūms, Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas vadītājs: «Pārbaudot veikalus, paliekam idiota lomā»
Samudžināta darba samaksas sistēma, līdz spēku izsīkumam garas darba dienas un pat nedēļas bez brīvdienām, smagu kastu cilāšana necilvēcīgā ātrumā, darba nepārtraukšana trauksmes situācijās, kā arī iebiedēšana par dalību arodbiedrībās – tādas ir sūdzības par darba apstākļiem «Maxima Latvija» veikalos. Lielākoties tās paliek anonīmas un tādējādi maz noderīgas Valsts darba inspekcijas pārbaudēm. Pēc Zolitūdes traģēdijas un iedzīvotāju pieteiktā šo veikalu boikota «Maxima Latvija» solīja pārmaiņas.
Kāda no Jelgavas veikalu tīkla «Maxima» darbiniecēm, kas sarunai piekrīt ar nosacījumu, ka netiks atklāts viņas vārds, stāsta, ka pēc Zolitūdes traģēdijas «viss palicis pa vecam». Viņa uzsver, ka janvārī solīts palielināt algu. Par cik – veikala vadība nav precizējusi. Līguma pielikumi par algas paaugstinājumu tā arī darbiniekiem neesot doti. Trīs citas «Ziņu» uzrunātās pārdevējas no intervijas atteicās, steidzot turpināt darbu un aizbildinoties, ka neko nestāstīšot.
Vadība skaloja smadzenes
Plašākai sarunai piekrīt bijusī pārdevēja kasiere Ilma (vārds mainīts). «Pirms sāku strādāt, man nebija nojausmas, ka šajos veikalos ir nu – eh! – sliktā ziņā tik grūti. Lielākā daļa darbinieku ir sievietes, un tas, kā liek strādāt un cik ļoti noslogo, mani ļoti pārsteidza,» stāsta Ilma. Viņa lielveikalā «Maxima» Jelgavā strādāja pāris gadu, bet pērn neilgi pirms Zolitūdes traģēdijas nolēma no darba aiziet. Alga par to viņai kā ļoti labi novērtētai darbiniecei vidēji bijusi 220 – 240 latu pēc nodokļu nomaksas. Summu veidojusi pamatalga un prēmijas, bet, kā tās aprēķinātas, nekad nav bijis īsti skaidrs. «Prēmijas tiek maksātas par ātrumu. Tomēr cilvēkam tas vienu brīdi ir un citu brīdi var nebūt,» secina Ilma. Tiesa, dažkārt alga bijusi pat negaidīti liela. Tomēr iztrūkumi kasieriem jāsedz pašiem.
«Nebija tā – vairāk strādā, vairāk saņem,» Ilma stāsta, ka vienu mēnesi strādājusi 13 stundu garas darbadienas četras nedēļas pēc kārtas tikai ar piecām brīvdienām. Atalgojuma aprēķināšanas formula šai situācijā bijusi īpaši neskaidra. Tā kā viņa strādājusi dubultu slodzi, domājusi, ka arī saņems divreiz vairāk. «Tomēr dubulta atalgojuma vietā aprēķināja tikai par 50 procentiem lielāku,» atceras bijusī darbiniece. «Ir izstrādātas metodes, kā tikt vaļā no neērtiem jautājumiem. Ja zvana galvenajai vadībai, tad viņi tā saskalo smadzenes, ka paliek vēl vairāk neatbildētā,» pārliecinājusies Ilma. Tomēr darbiniekiem bieži nācies strādāt pāri savai slodzei, jo tik lielā kolektīvā allaž kāds bijis jāaizstāj, viņa piebilst.
Uz tualeti drīkstēja
Smagu kastu celšana un muguras sāpes ir daudzu darbinieku ikdiena. «Man acu priekšā sieviete vecmāmiņas gados cilāja 40 kilogramu smagu desu kasti – tas tajā vidē skaitās normāli,» stāsta Ilma. Darbs bijis jāveic steigā, tāpēc smagumus nav iespējams pārvietot pareizi un mugurai saudzīgi.
«Mācībās pirms jaunu pienākumu veikšanas vadība rāda diagrammas par sasniedzamajiem mērķiem. Idejas, kā tos izdarīt, jāizzīž no pirksta pašiem darbiniekiem. Piemēram, stila pudeļu nodošanas apkalpošana. Nekas nemainās algā un laikā, bet milzu pienākumi nāk klāt. Kāds izdomā, ka tā vajag, bet nav padomāts, kā to īstenot. Pašai par to bija jāparūpējas,» piedzīvojusi bijusī darbiniece.
«Sāka mani žmiegt, lai pusdienu pārtraukumā eju 40 minūtes, bet es gāju stundu,» viņa stāsta, piebilzdama, ka izdevies pārliecināt arī vairākus kolēģus, lai tomēr izmanto stundu ilgu pārtraukumu. Viņa dzirdējusi, ka citos «Maxima» veikalos darbiniekus nelaiž uz tualeti, bet veikalā, kur pati strādājusi, tā nav bijis. Taču izmaiņas darba grafikos, pieskaņojot tos personīgās dzīves vajadzībām, darbiniekiem liegts veikt. Ilma kā izcila darbiniece, kura, kā pati atzīst, strādājusi par diviem un kuru vadība pa visām varītēm gribējusi paturēt, bija izņēmums. Tā, viņasprāt, izpaudusies nevienlīdzīga attieksme pret strādājošajiem.
Darbinieki baidās izteikties
Zolitūdes traģēdija nebūtu notikusi, ja, atskanot trauksmes signālam, cilvēki tiktu evakuēti. Ilma apliecina – kad veikalā skan trauksmes signāls, cilvēkus neevakuē un tikai daži pircēji izvēlas to atstāt. «Visi drīzāk ir dusmīgi, jo troksnis traucē iepirkties. Nekas cits nenotiek,» stāsta darbiniece, piebilstot, ka reiz trauksme skanējusi 40 – 50 minūtes ar pārtraukumiem, bet visi sēdējuši, cietušies neziņā un turpinājuši veikt savus pienākumus. Stājoties darbā, viņai nav parādītas avārijas izejas, vien iedots parakstīt dažādus dokumentus, kur bijusi informācija arī par avārijas izejām un rīcību trauksmes gadījumā. Avārijas izeju durvis bieži bijušas aizkrautas ar kastēm, bet veikala vadība par to aizrādījusi, un tās atbrīvotas.
Runājot par nepieciešamajām pārmaiņām «Maxima Latvija» veikalos, Ilma uzsver – būtiskākais, lai atļauj darbiniekiem stāties arodbiedrībās. «Tas būtu labs sākums, kā iemācīties ņemt vērā arī strādājošo viedokli. Tagad bumba laukumā ir tikai veikala pusē – standarti, slepenie pircēji, vērtēšana līdz pēdējam sīkumam,» pauž Ilma. Oficiāli nevienam dalība arodbiedrībās neesot liegta, tomēr viņa dzirdējusi, ka darbinieks, kurš ar arodbiedrības palīdzību vēlējies veikt izmaiņas, ticis «veikli apklusināts». Cilvēki baidās izteikties. To apliecināja arī Lietuvas veikalu ķēdes darbinieki intervijā Latvijas Televīzijai – kādā sapulcē uzņēmuma vadība pauda noraidošu attieksmi pret arodbiedrībām, jo visas problēmas varot atrisināt uzņēmums pats. Tomēr pārmaiņas vajadzīgas. «Pretējā gadījumā turpināsies tas, kas ir pašlaik, – darbinieki mainās katru otro trešo dienu. Izspiež, jauni atnāk, atkal izspiež, jauni atnāk. Par darbinieku apmierinātību netiek domāts nemaz,» uzsver bijusī darbiniece.
Anonīmas sūdzības kā adatas siena kaudzē
Par «Maxima Latvija» kā darba devēju saņemtas vairākas sūdzības, atklāj Valdis Dūms, Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas vadītājs. Tā kā sūdzības ir anonīmas, uz tām inspekcija nevar reaģēt, jo nav pierādījumu. «Kad inspekcija aiziet uz veikalu, atliek secināt, ka tobrīd viss ir kārtībā, un inspekcija paliek idiota lomā. Mums vajag pierādījumus. Cilvēki ir neapmierināti, bet neviens darbinieks konkrēti neko nesaka. Anonīmas sūdzības ir kā adatas meklēšana siena kaudzē,» skaidro V.Dūms, kurš uzskata – ir nepareizi, ka darbinieki baidās atklāti paust patiesību. Pārmetumi, kas nonākuši darba inspekcijas redzeslokā, lielākoties ir par darba laika uzskaiti, grafikiem, virsstundām un darbu brīvdienās. Viņš arī min, ka «Maxima» veikalos pastāvot dubultie grafiki – vieni inspekcijai, citi – darbiniekiem, bet viņam neesot pierādījumu un tiesību veikt kratīšanu. V.Dūms uzskata – daudz kas atkarīgs no veikala vadītāja, ne tikai uzņēmuma vadības, piemēram, mikroklimats kolektīvā. «Ir tādi vadītāji, kas ir kā diktatori, un darbinieki tiek iebiedēti. Savukārt veikalu vadītāji baidās no reģionālajiem direktoriem,» saka inspektors. Tomēr viņš uzsver, ka, viņaprāt, nav pareiza «pieķeršanās» tieši «Maxima» veikaliem. ««Rimi» ir tas pats, «Elvi» tas pats, «K-Rauta» un «Iki» tāpat. Aizmirstam par 21. novembri, bet runāsim par problēmām, kas ir līdzīgas visās veikalu ķēdēs. Pašlaik risinājuma nav – un tas ir sāpīgākais,» saka V.Dūms.
Iztaujājuši priekšnieki no Lietuvas
Pavisam Zemgalē ir 14 «Maxima Latvija» veikalu ar 592 darbiniekiem, Jelgavā – četri. Rīgas ielas «Maxima XX» veikalā Jelgavā strādā 95 darbinieki. Veikala vadītāja Aija Ozoliņa uz jautājumu par izmaiņām attieksmē pret darbiniekiem skaidro, ka tik īsā laika posmā būtiskas pārmaiņas nav iespējams veikt. Pāreja uz eiro bijusi sarežģīta, tādēļ citām pārmaiņām nav atlicis laika. Tomēr domāts par tām esot. Veikalu apmeklējusi tīkla vadība no Lietuvas, valdes locekļi runājuši ar strādājošajiem, uzklausot sasāpējušos jautājumus. «Tas apliecina, ka progress ir,» viņa uzskata. Arī Jānis Beseris, «Maxima Latvija» komunikācijas vadītājs, apliecina, ka decembris un janvāris aizvadīti, uzņēmuma jaunajai vadībai tiekoties ar veikalu darbiniekiem dažādos Latvijas reģionos.
«Traģēdija Zolitūdē bija kā sāpīga mācību stunda, kas lika saprast, ka uzņēmumā ir nepieciešamas pārmaiņas – jāpieņem ilgtermiņa risinājumi, un tie jārealizē, lai mēs visi kopā kā uzņēmums mainītos uz labo pusi,» «Ziņām» sacīja J.Beseris. Pašlaik nopietni tiekot risināti tādi jautājumi kā atalgojums, darbinieku slodzes, darba apstākļi, kā arī uzņēmuma iekšējā kultūra un darba vide. Kā konkrētus uzlabojumus viņš min arī atalgojuma pieaugumu, ar piebildi, ka tas atkarīgs no slodzes un amata. Turpmāk samaksas sistēma kopumā būšot strādājošajiem saprotamāka. Viņš sola arī noslogojuma samazināšanu un izlīdzināšanu. Tiek iegādāti arī jauni krēsli kasieriem un aprīlī plānots darbiniekiem ieviest ērtākas darba formas. Vēl paredzēts uzlabot informācijas tehnoloģiju risinājumus, kas palīdzēšot atvieglot darba ikdienu. J.Beseris arī min, ka tiekot pievērsta pastiprināta uzmanība drošībai, veicot veikalu ēku celtniecības, enerģētikas un ugunsdrošības standartu pārbaudes. ◆
