Ne visi skolēni izmanto iespēju dzert bezmaksas pienu; ēdināšanas uzņēmumi drīkst neizlietoto izmantot uzputenim un ķīselim
Lai gan «ķēpa» ar atskaišu rakstīšanu un pārbaudēm ir diezgan liela, tas tomēr ir izdarāms. Kaut vai pareizas ēšanas un uztura paradumu idejas vārdā – atzīst ēdināšanas uzņēmumu pārstāvji, kuri piedalās ES līdzfinansētajā programmā «Skolas piens». Pilsētā, Jelgavas un Ozolnieku novados bezmaksas pienu dzer bērni aptuveni 60 mācību iestādēs. Būtiski pārkāpumi uzglabāšanas un izdalīšanas procesā nav konstatēti.
Jelgavas 2. pamatskolā, kas subsidētajā programmā piedalās viena no pirmajām un jau ceturto mācību gadu, lielā piena dzeršana notiek pirmajā starpbrīdī pulksten 9.10. Pirmsskolas grupu un jaunāko klašu skolēniem veselīgais dzēriens saliets par vecāku naudu gādātās vienreizējās plastmasas glāzītēs, kas sarindotas uz galdiem ēdnīcā. Savukārt vecāko klašu audzēkņi pienu var dabūt no speciāli šim nolūkam paredzēta automāta.
Labāk dzertu ūdeni
«Veicām aptauju, lai noskaidrotu, cik bērnu dzers pienu. Vienā klasē tie ir pieci, citā – septiņi, vēl kādā – 15 skolēni. No 40, 50 litriem, ko saņemam no Rīgas Piena kombināta, parasti nekas pāri nepaliek, jo bērni pēc pirmajā starpbrīdī neizdzertā piena var nākt visas mācību dienas garumā. Savukārt pienu no pusizdzertajām glāzēm izlejam,» stāsta uzņēmuma «Prestižs» skolas ēdnīcas vadītāja Natālija Ožika. Viņa novērojusi, ka šo četru gadu laikā pienu izvēlas dzert aizvien mazāk skolēnu. Iespējams, tāpēc, ka ekonomisku apsvērumu dēļ ēdinātāji atteikušies no maizes un cepumiem, kas uz viņu rēķina savulaik tika piedāvāti kopā ar subsidēto pienu. Taču noteicošais faktors joprojām ir ģimene, kurā veidojas piena dzeršanas tradīcijas, min N.Ožika.
Piemēram, 2. pamatskolas 9. klases audzēknis Dmitrijs Zatovs atklāj – lai gan zina par piena labvēlīgo ietekmi uz veselību, mājās viņš to lieto, tikai pielejot tējai. Savukārt skolā viņš labprātāk dzertu bezmaksas ūdeni. Taču, tā kā šī iespēja netiek piedāvāta, jāiztiek ar pienu.
«Piedaloties šajā programmā, mūsu lielākā problēma ir plastmasas glāzītes. Tās jāpērk vai nu par skolai pašvaldības piešķirtajiem, vai vecāku līdzekļiem. Vienu brīdi tika lietotas stikla glāzes, taču ēdnīcai tas ir liels papildu darbs. Tāpēc projektā vajadzēja iekļaut ne tikai pienu, bet arī glāzes,» pārliecināta skolas direktore Ināra Pampe. Patlaban par vienreizējiem plastmasas trauciņiem vienojušies maksāt paši vecāki.
Ēd klāt rupjmaizi
«Plastmasas glāzītes, kurās lejam subsidēto pienu, aiziet milzīgs daudzums. Katra izmaksā vidēji piecus eiro centus. Taču tās piedāvājam par saviem līdzekļiem. Tāpat kā rupjmaizīti, ko no rīta dodam klāt pienam. Citam tā sanāk kārtīgas brokastis,» stāsta kāda uzņēmuma vadītājs, kurš sniedz ēdināšanas pakalpojumus vairākās pilsētas un Jelgavas novada izglītības iestādēs, bet nevēlējās publiski atklāt savu vārdu. «Skolas piena» programmā viņa vadītais uzņēmums iesaistījies vairāk idejas vārdā.
Tomēr sarežģītā dokumentu kārtošana un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) papildu pārbaudes attaisnojas un ēdināšanas uzņēmumiem dalīt pienu ir pat izdevīgi. Piemēram, noteikumi paredz, ka programmas laikā saņemto un neizlietoto pienu var izmantot, piemēram, uzputenim, ķīselim, sausajām brokastu pārslām un citiem ēdieniem, kas neprasa termisku apstrādi, skaidro PVD Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Jānis Grosbārdis.
Blēdīties nav viegli
Programmā iesaistījušās aptuveni 60 pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novadu skolas un bērnudārzi. Būtiskus pārkāpumus, kas saistīti, piemēram, ar higiēnas prasību ievērošanu un piena uzglabāšanas apstākļu nodrošināšanu, pārvalde pēdējā gada laikā nav konstatējusi. «Noteikts, ka izglītojamo ēdienkartē katru nedēļu jāiekļauj vismaz kilograms piena, kefīra, jogurta vai citu skābpiena produktu. Šajā apjomā iekļauts arī atbalsta programmā paredzētais piens. Skolām jānodrošina uzskaite par saņemto un izlietoto pienu, ko stingri kontrolē arī Lauku atbalsta dienesta amatpersonas,» blēdīšanās iespējas izslēdz J.Grosbārdis. Tomēr, ja rodas aizdomas, ka ēdinātāji atkārtoti dala pienu, piemēram, salejot kopā pusizdzertās glāzes, vai vāra no tā zupu, par to jāziņo PVD.
Jāpiebilst, ka skolēni, kas iesaistījušies programmā, katru mācību dienu var saņemt līdz 250 mililitriem piena bez maksas. Ik gadu gan atbalsta saņēmēju, gan iesaistīto skolu kļūst aizvien vairāk. Piemēram, 2009./2010. mācību gadā 93,8 tonnas bezmaksas piena tika nogādātas 37 mācību iestādēm Latvijā. Pērn 834 iestāžu audzēkņi izdzēra 3245,8 tonnas piena, bet šajā mācību gadā programmā iesaistījušās 897 skolas un bērnudārzi, informē Lauku atbalsta dienests. ◆
