Vēstures skolotāja: «Teātris, nevis piemiņas diena»
«Jaunatnes izpratne par vēstures notikumu atsauci uz mūsdienām jāskaidro tā, lai viss nav tikai melns vai balts. Leģionāru temats joprojām ir diskusiju centrā. Tādēļ skolotājam jāveic grūts uzdevums, lai 16. marta notikumi jauniešiem būtu vēsturiski saprotami un nākotnē mazinātos konfrontācija un neizpratne par to,» sagaidot pretrunīgi vērtēto pasākumu 16. martā Rīgā pie Brīvības pieminekļa, teic Jelgavas 4. vidusskolas vēstures skolotāja Inita Zariņa. Tam piekrīt arī citi aptaujātie skolotāji.
«16. marta leģionāru atcere nav pasākums, uz kuru visiem vajadzētu doties. Tas pārvērties par cirku un teātri šauram cilvēku lokam, kurā satiekas divas pretēji noskaņotas grupas. Saprātīgākie kopā ar saviem bērniem un mazbērniem dodas uz Lesteni, kur šos notikumus klusi un mierīgi atceras,» vērtē Alvils Apsītis, kurš māca vēsturi Kalnciema vidusskolas skolēniem.
Leģionāru jautājumu necilā
Skolotājs stāsta, ka leģionāru jautājums tiek aplūkots programmā paredzētajās robežās un saskaņā ar mācību grāmatās rakstīto, kas ir gana skaidrojoši un objektīvi. Protams, ļoti daudz atkarīgs no paša skolotāja attieksmes un izpratnes par konkrēto vēstures faktu. «Saistībā ar 16. martu nekādus publiskus vai nepubliskus pasākumus nerīkojam. Arī kalendārā šis notikums netiek pieminēts, tāpēc vēstures stundās leģionāru jautājumu atsevišķi necilājam. Par to runājam, kad paredzēts programmā. Uzskatu, ka skolēni, īpaši 12. klases audzēkņi, guvuši pietiekamu skaidrību par šiem Otrā pasaules kara pretrunīgi vērtētajiem notikumiem,» pārliecināts A.Apsītis. Pieminēt latviešu karavīrus viņš labāk aicina 11. novembrī, kad pie prezidenta pils tiek iedegtas svecītes. «Šajā pasākumā ir daudz vairāk pozitīvu emociju,» viņš teic.
Labāk pulcēties Lestenē
«16. martā nevajadzētu pulcēties. Kur nu vēl pie Brīvības pieminekļa, dodot vietu dažādām provokācijām,» par Lesteni kā klusu leģionāru piemiņas vietu iestājas arī Ozolnieku vidusskolas vēstures skolotājs Arnis Kleinbergs. Savās stundās leģionāru tēmu viņš vairāk izmanto nevis, lai «atklātu patiesību», bet runātu par propagandu un informācijas karu, kad iesaistītās puses formāli nemelo, bet maina skatījumu savā labā.
Apgūstot tematu par Otro pasaules karu un latviešu karavīriem tajā, jāizslēdz jēdzieni «labie» un «sliktie», jo, kā paši skolēni saka, – pēc kara jau visi gudri! Vēsturiskās likumsakarības, kas ietekmēja katra cilvēka likteņus un izvēles, ir jāskata atsevišķi. Un jāatceras, ka latviešu karavīriem bija vairāk kopīga nekā atšķirīga visās pusēs,» jūtīgo jautājumu pasniegšanas pieredzē dalās I.Zariņa.
Kā leģionāru jautājums tiek aplūkots mazākumtautību skolās un vai būtu atbalstāms 16. marta atceres pasākums pie Brīvības pieminekļa Rīgā, «Ziņas» jautāja arī Jelgavas 6. vidusskolas skolotājai un pilsētas Vēstures un sociālo zinību metodiskās komisijas vadītājai Ivetai Šiļeko. Taču atbildi, kaut sākotnēji solīja, līdz dienas beigām viņa nesniedza. ◆
