Ceļot termiņuzturēšanās atļauju cenu, var mazināties nekustamo īpašumu vērtība
Valdību veidojošā partiju koalīcija vienojusies palielināt nekustamā īpašuma vērtību, par kura iegādi piešķir termiņuzturēšanās atļauju. 150 tūkstošu eiro vietā ārzemniekiem būs jāiegādājas īpašums par 250 tūkstošiem eiro, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļauju.
Vienošanās paredz: ja ārvalstnieki vēlēsies iegūt pastāvīgās termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā, viņiem nekustamā īpašuma iegādē būs jāiegulda par 100 tūkstošiem eiro vairāk nekā līdz šim.
Pēdējā pusgada laikā bijuši dažādi viedokļi un pat politiskās vienošanās par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas nosacījumiem kontekstā ar nekustamā īpašuma iegādi. Viens no priekšlikumiem, par kuru bija vienojusies iepriekšējo valdību veidojošā koalīcija, paredzēja, ka būtu jāievieš nekustamā īpašuma iegādes kvotas ārvalstniekiem jeb nerezidentiem. Tagad šādu priekšlikumu bija gatavs atbalstīt vairs tikai viens valdību veidojošais politiskais spēks (Nacionālā apvienība), savukārt pārējo koalīcijas partneru viedoklis ir, ka tās nevajag ieviest.
Kvotu nebūs
Izstrādātais, bet atbalstu neguvušais kvotu princips paredzēja, ka šogad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām varēs veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 tūkstošiem eiro un vēl 100 darījumu gadā virs 0,5 miljoniem eiro (351 tūkstoša latu). Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 tūkstošiem eiro. Savukārt 2015. un 2016. gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro. Tāpat bija paredzēts, ka valdība pēc Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējuma šo kvotu varētu arī samazināt. Savukārt 2017. gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu, kas nepārsniedz 2016. gada līmeni.
Paredz stagnāciju
Pašreizējā vienošanās paredz būtisku investējamās summas palielināšanu, lai ārvalstnieks varētu pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju teju garantētu iegūšanu. Vienošanās nevar apmierināt Latvijā strādājošās nekustamā īpašuma kompānijas, kurām līdz šim pastāvošā kārtība ir ļāvusi vismaz atgūties no ekonomiskās krīzes laikā piedzīvotās lejupslīdes. Netiek slēpts, ka šīs nozares uzņēmumi nu var veiksmīgi darboties, saņemot ienākumus no ārvalstu pircējiem, galvenokārt no Krievijas, Uzbekistānas un Ķīnas. Rezultāts ir likumsakarīgs – atsevišķās vietās, galvenokārt Rīgā un Jūrmalā, īpašumu tirgus pamazām attīstās un cenas palielinās. Savukārt pārējā valsts teritorijā, kur par dzīvokļu vai māju iegādi ārzemniekiem intereses faktiski nav, šis tirgus stagnē. ◆
Intervija
Uz jautājumiem par jauno politiķu iecerēto kārtību atbild Latvijas Konkurētspējas attīstības fonda vadītājs un nekustamo īpašumu kompānijas «Latio» dibinātājs Edgars Šīns.
– Kā vērtējat politiķu vēlmi noteikt, ka par 100 tūkstošiem eiro jāpalielina nekustamā īpašuma iegādē investējamās summas slieksnis, lai nerezidenti varētu pretendēt uz termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanu Latvijā?
Ja runājam par iespēju piesaistīt ārvalstu investīcijas vai par to, ka ar ieguldījumiem nekustamajos īpašumos kaut kādā veidā varētu kompensēt visnotaļ lielo parādu bedri, kāda izveidojusies pēc ekonomiskās krīzes Latvijā, acīmredzot ir jāsaprot, vai attiecīgā iecere mūsu valsti nepadara mazāk pievilcīgu. Varbūt vajadzētu skatīties no šāda skatpunkta: ja atbilde ir apstiprinoša, proti, ja iecerētais lēmums mūs dara mazāk pievilcīgus, jāsāk domāt par to, kā šo programmu mainīt, lai pircēju pieplūdums saglabātos, lai līdzekļu atplūde, ko vērojam, bankām samazinot savus kredītportfeļus, kompensētos. Iepriekšējos gados bankas savus kredītportfeļus samazinājušas kopumā par miljardu eiro, Eiropas struktūrfondu nauda arī tik viegli vairs nenāk, un nevienam tā īsti nav skaidrs, kāds būs 2014. gads. Nav jau runa par to, ko par politiķu ieceri domāju es vai kāds cits, bet to, kas mūs sagaida. Pirms gada bijām pieaicinājuši ārvalstu ekspertu, kurš salīdzināja ekonomisko migrantu problēmas dažādām valstīm, un viņš norādīja, ka mūsu noteiktais investīciju slieksnis nekustamā īpašuma iegādē 140 tūkstošu eiro apmērā ir diezgan adekvāts Latvijas valstij, salīdzinot ar tiem noteikumiem, ko piedāvā citas valstis. Tātad acīmredzot šā sliekšņa grozīšanu vajadzētu vērtēt kompleksi.
– Pieļaujat, ka finanšu plūsma uz Latviju varētu samazināties?
Protams! Ja mēs tikai un vienīgi palielināsim minimālo investīciju summu, pārējos noteikumus atstājot tādus, kādi tie ir, acīmredzot finanšu plūsma samazināsies.
– Vai, attiecīgo lēmumu pieņemot, var prognozēt nekustamā īpašuma cenu izmaiņas Latvijā?
Nekustamā īpašuma cenas šajā gadījumā ir pat sekundārs faktors. Tas faktiski ir tautsaimnieciskās aktivitātes indikators. Ja mazinās naudas daudzums tautsaimniecībā, automātiski mazākas kļūst arī nekustamā īpašuma cenas – tās ir noteikti saistāmas lietas.
– Cik lielā mērā varētu būt gaidāms īpašumu cenu samazinājums?
Ja nesaglabājas nekādi investīcijas veicinoši faktori un viss notiekošais nozīmē tikai tautsaimniecībā ieplūstošās naudas samazināšanos, tuvākā viena līdz divu gadu laikā varētu būt sagaidāms 15 – 30 procentu kritums. Tas faktiski nozīmē, ka Latvijas aktīvu vērtība varētu būtiski kristies.
– Jūsu minētais cenu nekustamā īpašuma cenu samazinājums sagaidāms tikai Jūrmalā, Rīgas klusajā centrā un Vecrīgā, kas tradicionāli ir interesējusi ārvalstu investorus, vai arī visā Latvijā?
Vērtējot situāciju tautsaimniecībā kopumā, nevar atrauti skatīties tikai uz Vecrīgu vai kādu citu vietu. Ir taču redzams, ka sērijveida dzīvokļu cena piecus gadus faktiski stāv uz vietas. Tas vienkārši rāda, ka pozitīvais impulss, ko vērojam tautsaimniecībā, ir visai trausls. Tāpēc ar jebkādiem lēmumiem, kas pasliktina šo investīciju vidi, vajadzētu būt visai uzmanīgiem.
– Pieļaujat, ka atkal varētu būt runa par nekustamo īpašumu uzņēmumu bankrotu vai ko tamlīdzīgu?
Nekustamo īpašumu cenas un līdz ar to arī šā tirgus dalībnieku maksātspēja ir tautsaimniecības stāvokļa rādītājs. Jāatgādina, ka, ekonomiskās krīzes gados īpašumu cenām samazinoties par 70 – 80 procentiem, reti kura sabiedrība, kurai būtisku aktīvu daļu veidoja nekustamais īpašums, izdzīvoja. Ar tādu cenu kritumu uzņēmums faktiski nespēj pastāvēt. Ja piedzīvosim minēto cenu kritumu, cilvēki, kuri būs kļūdījušies savās prognozēs, droši vien aizies no šā tirgus.
– Vai investīciju sliekšņu palielināšana var pamainīt potenciālo pircēju struktūru?
Tas, kas šeit piesaista ārzemniekus, ieguldītājus no visām pasaules pusēm, ir tirgus likviditāte un prognozējamība. Liela daļa investoru šeit atrodas tāpēc, ka viņi redzēja, cik lielā bedrē mēs esam, cik ļoti nokritās cenas un kas notika pēc tam. Viņi tic mūsu ekonomiskajam tirgum. Ja mēs tagad spersim noteiktus soļus, lai veicinātu aktīvu tirgus samazināšanos, mainīsies arī investoru portrets. Acīmredzot mazāk kļūs institucionālo investoru. Pareizāk sakot, kādu laiciņu šādu investoru nebūs vispār, bet pēc tam uzradīsies kaut kādas maitu lijas, kas mēģinās tirgoties ar parādiem, un mēs atgriezīsimies pie 2008. gada realitātes.
– Ko īsti domājat ar jēdzienu «maitu lijas»?
Ar to es saprotu personas, kas piedāvā aizdevējiem par zemu cenu nopirkt parādus. Tas ir ienesīgs bizness vietās, kur pāri gājusi krīze, – visā pasaulē cilvēki ar to nodarbojas, un arī Latvijā vēl visai nesen bija pavisam pilns tirgus ar šādiem darboņiem. ◆
