Piedāvājot uzlādēt akumulatorus, elektromobilos braucējus vilinās uz laukiem
Jelgavas apvedceļa malā kafejnīcas «Zemnieka cienasts» pagalmā izveidotais elektromobiļu uzlādes punkts izskatās kā pastkastītes lieluma skapītis, kurā ir divi strāvas kontakti. Savukārt blakus bērnu spēļu laukumam ar strāvas kontaktu aprīkoti stāv divi velostatīvi. Izveidotais akumulatoru uzlādes punkts Latvijā ir pirmais, kas tapis laukos.
Elektromobilitātes punkta atklāšanas lentīti pārgrieza Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS). Pasākuma dalībnieki lūkoja izpētīt kafejnīcas pagalmā iebrauktos «Nissan» un «Volkswagen» elektromobiļus. «Mēs gribam tādus iegādāties. Elektromobiļi ir ļoti ekonomiski. Tie nebojā gaisu masu pasākumu vietās un būtu izmantojami, piemēram, Pasta salā, kas no nākamā gada daudz biežāk būs mūsu dežūru objekts,» «Ziņām» atklāja Jelgavas Pašvaldības policijas priekšnieks Viktors Vanags.
Progresu bremzējot naftinieki
SIA «Viesu līči» īpašnieks Modris Jansons sacīja, ka šā uzlādes punkta atklāšana varbūt nav tik svarīga no saimnieciskā viedokļa, cik būtiski latvietim būt mazliet lecīgam un censties «izrādīties», tiecoties sasniegt Igaunijas līmeni inovatīvu lietu ieviešanā. Viņš piebilda, ka uzlādes vietā, kas uzņēmumiem izmaksājusi ap piecsimt eiro, esot izmantots parastais strāvas kontakts, kam gan ir nodrošināta aizsardzība no zibens, kā arī tīkla pārspriegumiem. Elektromobilis ar tādu būtu jālādē «pa lēno» 10 – 12 stundu. Līdz gada beigām Rīgā paredzēts izveidot arī modernus uzlādes punktus, kur auto akumulatorus varēs piepildīt divdesmit minūtēs. «Elektrotransportam ir liela perspektīva, un pasaules zinātnei ir pietiekami resursi, lai to padarītu lētu un izdevīgu. Taču šo attīstību bremzē ietekmīgais naftas lobijs,» piebilda M.Jansons.
Uzlādes punktus iekļaus kartē
Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Bergs, kas no Rīgas bija atstūrējis ar dīleru aizdoto «Nissan Leaf» elektromobili, uzsvēra, ka jebkuram kafejnīcas vai viesnīcas darbiniekam vajadzētu prast izpalīdzēt klientam, kurš lūdz uzlādēt auto vai velosipēdu. Šādā gadījumā varot kalpot arī vienkāršs strāvas kontakts ar pagarinātāju. Pagaidām Latvijā esot desmit nopietnas elektromobiļu uzlādēšanas vietas, kas atrodas Rīgā, Jūrmalā, kā arī Jelgavā.
A.Bergs piebilda, ka aprīlī Eiropas Sociālā fonda projekta gaitā informācija par šo uzlādes vietu latviešu un angļu valodā tiks ievietota nacionālajā uzlādes vietu kartē, kā arī starptautiskajos elektromobiļu navigācijas ierīču resursos. Viņš aicināja uzņēmējus un pašvaldības pasteigties pieteikties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izsludinātajam Eiropas līdzfinansētam projektam, kas dod iespēju uzņēmumiem ar 55, pašvaldībām – pat ar 85 procentu kompensāciju iegādāties elektromobiļus. Projekts atbalsta arī uzlādes punktu izveidi.
Atbildot uz interesentu jautājumiem par braukšanu ar elektromobili, A.Bergs minēja, ka ceļā no Rīgas vietām pārsniedzis ātrumu simt kilometru stundā, bet maksimāli tas varot braukt ar 130. Vācu lielās autobūves firmas «Volkswagen» elektromobiļu tirgotāja Latvijā «Moller Auto Lidosta» pārstāvis Ansis Valdovskis, kurš ar «Volkswagen E-UP» arī bija atstūrējis no Rīgas, minēja, ka elektromobiļa pilnīgai uzlādēšanai pietiek ar sešiem līdz septiņiem eiro. Ar pilnu bateriju varot nobraukt 160 kilometru. A.Valdovskis sprieda, ka ES atbalsts pašvaldībām un uzņēmumiem elektromobiļa iegādi padara ļoti draudzīgu. Taču, viņaprāt, tuvākajā laikā to tirdzniecība izvērsīsies arī bez kāda atbalsta, jo, piemēram, Norvēģijā jaunu reģistrēto elektromobiļu skaits jau pārsniedz jaunu iekšdedzes dzinēja auto skaitu.
Latvijā – 20, Igaunijā – 700
E.Bergs informē, ka Latvijā reģistrēts vien 20 ātrgaitas elektromobiļu, kā arī varētu būt ap pieciem līdz sešiem simtiem elektrovelosipēdu. Igaunijā reģistrēto ātrgaitas elektromobiļu skaits sasniedz 700. LLU profesors Dainis Berjoza teic, ka elektromobiļu akumulatoru uzlādes stacija, ko 2013. gada vasarā atklāja Tehniskās fakultātes pagalmā, izmantota vien dažas reizes. ◆
