Kāda mamma reiz pēkšņi atskārtusi, ka viņas divus gadus vecais lolojums pārstājis čurāt.
Kāda mamma reiz pēkšņi atskārtusi, ka viņas divus gadus vecais lolojums pārstājis čurāt. Aizskrējuši pie ārsta, analīzes liecinājušas, ka viss kārtībā. Izrādījies, ka puika nečurā tāpēc, ka viņam vairs nevelk autiņbiksītes un viņš, nabadziņš, nav pieradis, ka kaut kur kaut kas tek un ka ir slapjš… «Pamperu» paaudzes bērniem ir jaunas problēmas, ar kurām mums jāmācās tikt galā.
Madlienas pusē ir kāda lauku saimniecība, kurai tuvojoties, šķiet, ka esi nokļuvis tieši Eiropā. Tur saimnieko Strazdiņu ģimene. Viņi Latvijā pazīstami lielākoties kā veiksmīgi zemeņu audzētāji. Un tomēr grūtību ir daudz, ja ir vēlēšanās veidot modernu lauku saimniecību un audzināt arī trīs bērnus. Kā tad dzīvot laukos un nenokārt degunu?
Kopš Latvijā sākušas darboties bāriņtiesas un pagasttiesas, adopcijas process kļuvis vienkāršāks. Taču pieņemt svešu bērnu ģimenē tik un tā nav vienkārši. Par to žurnālā stāsta speciālisti un vecāki.
Pieklājīgus cilvēkus raksturo sasveicināšanās, bet mūsu mazie lolojumi itin bieži brīdī, kad mēs gaidām, lai viņi teiktu «labdien», klusē. Kur meklēt zāles pret «labdien» neteikšanu?
Vēl kāds jaunums – grupa Latvijas skolotāju sākusi īpaši rūpēties par apdāvinātiem bērniem, kas ne vienmēr ir teicamnieki, rātni, paklausīgi, ne vienmēr dzīvo Rīgā un mācās mākslas, mūzikas vai sporta skolā. Nu Latvijā ir Apdāvināto bērnu izaugsmes veicināšanas asociācija, kas sola nākt palīgā gan bērniem, gan vecākiem.
Žurnāla «Mans Mazais» redaktores Rudīte un Vita
