Ventā ir vasaras līmenis un turklāt samērā duļķains ūdens
Tā varētu teikt, bet patiesi šis laiks vēl tālā gabalā. Upēs ūdens ir vasaras līmenī un zivis ļoti neaktīvas. Pārsvarā uzturas bedrēs vai arī, ja upe seklāka, jāmeklē gultnes padziļinājumi. Paredzams, ka nārsts šogad aizkavēsies un, labākajā gadījumā, notiks tikai ap aprīļa vidu, jo, piemēram, nesen esot Ventā, ūdens temperatūra sasniedza tikai plus divus grādus. Piemēram, lai vimbas sāktu kustēt un domāt par nārstu, tam jābūt vismaz sešus grādus siltam. Tādā temperatūrā sāk nārstot arī līdakas. Raudai – plus astoņi, breksim – plus desmit. Taču paši pirmie vēl šajā zemajā temperatūrā nārstu iesāk asari.
Šonedēļ Ventā
Pirms neilga laika sazvanījos ar zivju inspektoriem un ievācu ziņas, ka vimba Ventā praktiski nekustas, bet taimiņi ir pietiekami aktīvi. Upē ir vasaras līmenis un turklāt samērā duļķains ūdens. Nekas iepriecinošs, bet ko lai dara, ja pacietības mērs ir pilns un nevaru vairs uz vasaras makšķerēm noskatīties, jo gribas likt tās lietā. Cik tad var gaidīt, vai ne? Tā kā man līdz Ventai ir 240 kilometru un es arī zinu, ka upē ir daudz vēdzeļu, nolēmu jau tūlīt pēc pusnakts startēt. Ar visu licenču iegādi uz vietas ierados ap pulksten četriem rītā. Tā kā nekad nemakšķerēju pie rumbas vai citās populārās makšķernieku spietošanas vietās, devos pa meža celiņiem uz sev vien zināmām.
Piebraukt pie upes gan bija praktiski neiespējami. Nezinu, kādi turbo viesuļi plosījušies ziemā vai rudenī, bet apkārtne, kas sastāv no bieziem mežiem, izskatījās kā pēc kara. Koku stumbri nolauzti aptuveni viducī, bērzi izgāzti ar visām saknēm, priedēm kuplās galotnes nolauztas un mētājās kā brokoļu galvas. Jebkuri mazāki krūmāji vienkārši savērpti kā drāts pinumi. Nu īsti koku kapi. Lai tiktu līdz upei, nācās ar visu ekipējumu noiet pa šiem džungļiem aptuveni pusotru kilometru. Neteikšu, kura vieta man bija putās, bet priecājos, ka biju iedomājies uzvilkt termoveļu, kas novada sviedrus uz virsējo auduma daļu.
Sagatavoju gruntsmakšķeres, un, tā kā biju nopircis licences gan uz vimbām, gan uz pumpaino, stratēģija bija vienkārša – vispirms mēģināšu rīta agrumā tikt pie kādas vimbas, tad, rēķinoties ar to, ka zivs ir neaktīva, nodomāju – divas vimbas un iešu gūstīt kādu taimiņu vai lasi. Sanāca mazliet citādi.
Biju sagatavojis divu veidu gruntsmakšķeres. Pareizāk sakot, ar divu veidu dažādām sistēmām. Uz abām divas pavadiņas ar 0,23 milimetru auklu – vienai izmantoju 8. numura plastmasas mormiškas, bet otrai tikai parastos āķus bez jebkādiem «pribambasiem». Tā kā ūdens tomēr vairāk līdzinājās kafijas nokrāsai, labāk vajadzētu «strādāt» plastmasas mormiškām. Vismaz tā bijis katru gadu, jo uz šīm vietām Ventā braucu jau vairākus gadu desmitus. Sametis gruntenes, nosēdos uz ilgu gaidīšanu, bet tā beidzās jau aptuveni otrajā minūtē, kad viens zvaniņš sāka zvanīt kā Kremļa kuranti un makšķeres spicīte locījās kā klūga vējā. Piecirtu, un pirmā šā gada vimba iegūla man uztveramajā tīkliņā. Patīkami, protams. Uzreiz cits garastāvoklis. Kad pēc nepilnas stundas uzglabājamajā tīkliņā ūdenī spirinājās četras sudraba bultas, sajūta bija kā pēc laimētas pilnās lozes kādā no loterijām. Ziņas taču bija, ka vimba klusē…
Pēc aptuveni četru stundu darbības ap pulksten 10 manā kontā jau atradās deviņas skaistules. Ar to pašu laika sprīdi cope pārtrūka zibenīgi. Varēju variēt ar ēsmām, mainīt metiena attālumus, staigāt gar krastu, bet nevienas copes līdz pat diviem dienā. Tad arī sapratu, ka laiks tīt makšķeres, jo vēl jau tāls atceļa posms mājup.
Tika veikta fotosesija, un divas mazākās aizpeldēja paaugties, jo, kā zināms, Ventā licencētajā posmā atļauts paturēt septiņas vimbas.
Ēsmas
Kārtējo reizi pierādījās, ka vimbai labāk patīk ēsmu kombinācijas: baltie mušu kāpuri kopā ar garneli, mēslu slieciņa plus baltie, mizgrauzis plus garnele. Tiklīdz uz āķa atradās tikai viena veida ēsma, tā cope nostājās uz nulles. Vislabāk, spriežot arī pēc nerealizētajām copēm, «strādāja» garnele ar baltajiem. Naktstārpu man nebija, bet šī ēsma parasti arī ir viena no labākajām, un aizmirst to nedrīkst. Ejot uz vēdzelēm, kas Ventā ir diezgan lielā daudzumā, der atcerēties tādu ēsmu kā stinte. Tā darbojas daudz labāk nekā zivju fileja vai naktstārpi. Turklāt no tās neatsakās arī taimiņi.
Mēmie palīgi
Pirmo reizi tā kārtīgi pastrādāju ar jauno «Deeper» eholoti. Izpētīju gan to, kas mīt upei pa vidu, gan to, kas dzīvo gar krastiem. Atradu jaunus padziļinājumus, jaunus sēkļus. Paskatījos zivis. Tagad ir ko pārdomāt, jo ir svaigas atziņas un citi pierādījumi interesantām nojausmām.
Rezumējums
Šā pavasara cope būs jāatliek uz vēlāku laiku. Jācer, ka uzgāzīs pāris nedēļu ilgas lietavas vai sniega slapjdraņķi, kas varētu pacelt ūdens līmeni upēs vismaz par kādu metru… Šīs rindas gan nevajadzētu lasīt tiem ļaudīm, kam makšķerēšana ir saistīta tikai ar ziņām par noķertiem lomiem un kas priecājas par agro pavasari.
Visiem ne asakas, trinam āķus, mainām auklas, jo vecās ir jau sapuvušas, ieplaisājušas! Ja ir vajadzība pēc informācijas, droši zvaniet vai rakstiet copeslietas.lv portāla ekspertam Eināram Siliņam, viņš neliegs ne padomu, ne informāciju. Tālrunis 25407660. ◆
