Egils Stalidzāns: «Latvijas izglītības institūcijas jau sen jāj uz beigta zirga»
Pašlaik Latvija zinātnei atvēl aptuveni piekto vai ceturto daļu nepieciešamā finansējuma un radikāls pieaugums nav gaidāms vismaz līdz 2016. gadam, zinātnes kritisko stāvokli raksturo Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vadītājs un Informācijas tehnoloģiju fakultātes Datoru sistēmu katedras asociētais profesors un vadošais pētnieks Egils Stalidzāns. Viņš šodien pulksten 15 būs viens no dalībniekiem diskusijā «Kam vajadzīga zinātne?» Jelgavas pils Sudraba zālē.
Latvija atvēlētā finansējuma ziņā ir zinātnei nelabvēlīga valsts, secina E.Stalidzāns. «Ukrainas notikumi zinātnes finansējumu tikai pasliktinās, tāpēc vēlamies labāk izgaismot zinātnieku plašās pasaules mēroga iespējas, pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam un Latvijas Zinātņu akadēmijai,» viņš paskaidro.
Pēta lietas, kuras ērti pētīt
«Jaunajiem zinātniekiem vēlamies likt kritiski novērtēt, vai viņu pašreizējās zinātniskās institūcijas ir konkurētspējīgas zinātnē pasaules vai – tikai universitātes, reģiona vai valsts mērogā. Manuprāt, daudzas Latvijas institūcijas jau sen jāj uz «beigta zirga»: pēta lietas, kuras ir ērti pētīt, nevis svarīgi pētīt, izmanto vecas pieejas, nemeklē starptautiskus kontaktus un visu vainu saskata tikai un vienīgi finansējuma trūkumā.»
Par to, kādi ir zinātnes politikas plānošanas un realizācijas lielākie robi Latvijā un ar ko tos vajadzētu aizpildīt, E.Stalidzāns pauž visai nepopulāru viedokli: «Domāju, ka zinātniskajām grupām jābeidz gaidīt nopietns valsts atbalsts. Jāsitas pašiem.» Valsts atbalstā kā lielāko šķērsli viņš saskata vēlētāju vienaldzību, kas nerada spiedienu uz politiķiem. «Lielā mērā tas ir arī pašu zinātnieku kūtruma rezultāts, bet pēc 20 gadu badināšanas neko daudz jau prasīt nevar… Mums, par laimi, ir plašās iespējas darboties Eiropas zinātnes telpā. Uzvarēt konkurencē par Eiropas naudu nav viegli, bet iespējams tas ir.»
Jāpateicas spožām personībām
Latvija ir reizē tuvu un tālu no ES vidējā līmeņa zinātnē, vērtē E.Stalidzāns. «Latvijā ir dažas zinātniskās iestādes, kuras spēj starptautiski konkurēt, pateicoties spožām personībām. Pārējos gadījumos starptautiski konkurētspējīgi jaunie zinātnieki visefektīvāk ir veidojami ārpus Latvijas. Tā tas notiek arī attīstītās valstīs. Diemžēl mūsu gadījumā viņiem īsti nav kur atgriezties.»
E.Stalidzāns pieredzējis desmit gadu ilgu posmu karjerā, kad 1994. gadā pameta aktīvo zinātni valsts finansējuma izbeigšanas dēļ. «Manā zinātnieka karjerā tas iecirta milzīgu robu. Veselības dēļ atgriezos savā mīļajā zinātnē un, kopš 2005. gada ir izdevies izveidot Biosistēmu grupu LLU Datoru sistēmu katedrā. Rūpīgi rakstām starptautiskus un vietējus projektus.» Par lielāko personīgo sasniegumu viņš uzskata tieši atgriešanos zinātnē. «Spožu starptautisku panākumu pagaidām nav, bet vēl jau pat desmit gadu nav pagājis kopš manas atgriešanās,» saka E.Stalidzāns, kura vadībā aizstāvēti četri doktora darbi. ◆
