Visreālākais atbalsts zemniekiem situācijā, kad izsaluši ziemāju sējumi, būtu degvielas ar akcīzes nodokļa atbrīvojumu apjoma palielinājums, atzīst «Ziņu» aptaujātie Jelgavas novada lauksaimnieki Kaspars Duge un Arnis Burmistris.
«Prasīt naudas kompensācijas valstij īsti pamata nav. Bija taču iespēja ziemājus apdrošināt,» atzīst A.Burmistris. Viņš klāsta, ka lielākas problēmas ir zemniekiem, kuriem apsēts mazāk hektāru un izvēlētas sala neizturīgas graudaugu šķirnes. Lielajās saimniecībās riski zināmā mērā sadalās. Tomēr arī viņa saimniecībā «Vilciņi» cietuši apmēram 80 – 90 procenti kviešu stādījumu, rapšu laukus sals skāris mazāk, bet par to vēl pilnībā esot pāragri spriest. Situācija ar ziemas rapšiem būšot skaidrāka nākamajā nedēļā, bet viņš piekrīt jau daudzviet izskanējušajam viedoklim, ka tik lieli postījumi ziemāju sējumos sen nav redzēti.
Viens no veidiem, kā palīdzēt zemniekiem, varētu būt degvielas limita palielināšana, varbūt iespējams paātrināt platību maksājumu izmaksāšanu, lai lauksaimniekiem būtu pieejami līdzekļi, ko laist apgrozībā. Iespējams palīdzības veids varētu būt arī kādu kredītprocentu dzēšana, uzskata A.Burmistris.
Viņam piekrīt arī lauksaimnieks Kaspars Duge: «Vislielākais atbalsts būtu lauksaimniecības degvielas apjoma palielinājums. Skaidrs, ka neesam tik bagāta valsts, lai kāds mums tagad piešķirtu naudu, bet arī degvielas limita paaugstināšana būtu labs atbalsta mehānisms.» Arī K.Duges saimniecībā «Terēņi» sējumi nav bijuši apdrošināti un nākšoties pārsēt aptuveni 50 procentus platību.
«Cietušas arī it kā salizturīgākas šķirnes. Protams, zemniekiem nav variantu un lauki jāpārsēj. Zemi atstāt tukšu nedrīkst, tāpēc jebkurš atbalsta veids būs noderīgs,» atzīst K.Duge.
Pēdējo dienu laikā Zemkopības ministrijā un pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas («Vienotība») ar aicinājumu par iespējamiem atbalsta pasākumiem graudaugu un rapšu audzētājiem saistībā ar katastrofālu ziemāju sējumu izsalšanu un bojāeju vērsusies Jelgavas novada pašvaldība.
Savukārt biedrība «Zemnieku saeima» lūgusi zemkopības ministru veidot koalīciju ar Lietuvu un Poliju, lai vērstos Eiropas Komisijā ar kopīgu aicinājumu izmantot krīzes fondu ārkārtas palīdzībai augkopības sektoram.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra ziemāju stāvokļa pārskats liecina, ka vissliktākā situācija ir Zemgalē, kur nāksies pārsēt līdz pat 80 procentiem graudaugu sējumu. ◆
