Viņa bija parasts un reizē neparasts cilvēks: liela, varena auguma, kuplām miesām un ārkārtīgi siltu un sirsnīgu acu skatienu, mazliet tā kā melnīgsnēja, un varēja domāt, ka viņas senčos pulsējušas dienvidnieku asinis.
Viņa bija parasts un reizē neparasts cilvēks: liela, varena auguma, kuplām miesām un ārkārtīgi siltu un sirsnīgu acu skatienu, mazliet tā kā melnīgsnēja, un varēja domāt, ka viņas senčos pulsējušas dienvidnieku asinis, bet viņa – sauksim šo aktrisi vārdā – Elza Barūne – bija dzimusi un augusi jelgavniece. Kad mūžs bija nostaigāts, viņa atgriezās Jelgavā, gan ne vairs elpojot. Elzas Barūnes mūža pēdējie gadi aizritēja Valmierā, bet atdusēties viņa gribēja Jelgavā, turpat, kur gulēja viņas tēvs un māte.
