SIA «Vaide» plāno izvērst ražošanu Jelgavā, kur jau pašlaik strādā 40 procenti darbinieku
Apģērbu un veļas ražošanas uzņēmuma SIA «Vaide» komercdirektors Vladimirs Šidlovskis politiskās krīzes sekas gaida ar bažām par tirgus sašūpošanos.
Jelgavā top arī jaunākās kolekcijas apģērbi
Paplašināt ražošanu telpās Rīgā, Maskavas priekšpilsētā, nebija iespējams, tāpēc uzņēmums pirms sešiem gadiem lūkoja pēc vietas otrai ražotnei. «Jelgava ir pilsēta, kurā ir stipras un senas šūšanas tradīcijas,» V.Šidlovskis pamato, ka vietas izvēles pamatā bija viegli pieejamais kvalificētais darbaspēks. «Arī citās pilsētās ir šuvējas, piemēram, Ogrē, Daugavpilī vai Liepājā, bet tās specializējas citā virzienā. Kad mums vajadzēja pieņemt lēmumu par ražotnes izvietošanu, no svara bija arī nekustamā īpašuma cena,» atklāj komercdirektors.
«Nekad nenodalām strādājošos Rīgā un Jelgavā, bet no darbiniekiem, kuru pavisam ir 231, Jelgavā strādā 40 procentu,» stāsta V.Šidlovskis. Bijušajā tipogrāfijas ēkā Raiņa ielā «Vaides» šuvējas iekārtojušās tikai daļā ēkas, vēl daļu celtnes izmanto kā noliktavu. Uzņēmums plāno attīstīt Jelgavas ražotni, ja pārdošanas apjomi necietīs no draudošajām tirgus izmaiņām Krievijas – Ukrainas krīzes dēļ, norāda V.Šidlovskis.
«Nav tā, ka Rīgā ražojam tikai bikses, bet Jelgavā – tikai svārkus,» stāsta uzņēmuma vadītājs. Jelgavā, tāpat kā Rīgā, top viss apģērbu klāsts, kā arī jaunākās kolekcijas.
No biksītēm un naktskrekliem līdz mēteļiem, V.Šidlovskis raksturo plašo sortimentu, rādīdams nesen nodrukātos vasaras un rudens/ziemas sezonas katalogus. Tajos atrodamos aksesuārus un bižutēriju «Vaide» neražo, bet pasūta no Čehijas un Ķīnas. «Visu, kas ir sašūts, gan esam paveikuši mēs paši,» saka V.Šidlovskis.
Uzņēmuma nosaukums radies, iedvesmojoties no piejūras ciema netālu no Kolkas raga. Tajā bija vecāku mājas vienam no uzņēmuma dibinātājiem Vladimiram Gorņikam, kurš kopā ar biznesa partneri Igoru Obodovu 1993. gadā nolēma sākt ražot trikotāžas apakšveļu.
Krievijas karte kā nosēta
«Vaidē» strādā pieci pašmāju dizaineri un pieci apģērbu konstruktori. Notiek sadarbība ar Itālijas dizaineri, kas piedalās «premium» kolekcijas veidošanā «Monic by Vaide».
Tā kā «Vaide» eksportē gan uz Austrumiem, gan Rietumiem, jāizpatīk diezgan atšķirīgām gaumēm. Sarkanā krāsa ir pieprasīta Krievijā, savukārt Vācijā un Čehijā, kā arī Sanktpēterburgā labi pērkot pelēkos toņus. Savukārt ukrainietes izvēlas eiropietēm nepieņemami īsus svārkus, stāsta V.Šidlovskis.
Krievijas karti pie sienas viņa kabinetā izraibina arvien jaunas atzīmes, kas norāda veikalus vai vairumtirdzniecības partnerus. «Vaides» ražojumus Krievijā var nopirkt pat Kamčatkas pussalā, Irkutskā, Sahalīnas salā. Savukārt Ukrainā divi veikali ir Dņepropetrovskā, viens Zaporožjē, vairumtirdzniecības pārstāvji strādā Kijevā.
Eiropā sācis darboties spēcīgs pārstāvis Čehija, kā arī ir pārstāvis un veikals Vācijā, bet šo reģionu «Vaide» apgūst lēni. «Krievijā izvērsties ir vieglāk, kaut gan arī tur attīstās šūšanas tradīcijas. Latvijas ražojumiem lielajā kaimiņvalstī ir laba slava, un šajā jautājumā politikai nav tik lielas nozīmes. Prezentācijā Saratovā kāda 14 gadu veca modele ar lielu apbrīnu aplūkoja mūsu produkciju – tā taču Latvijas trikotāža, viņa cieņpilni teica. Dzimusi laikā, kad Padomju Savienība jau bija pagalam, bet viņa zina! Un mūsu tēls ir vienlīdz pozitīvs gan Krievijā, gan Baltkrievijā, gan Ukrainā, arī Kazahstānā.» Visbagātākie un pirktspējīgākie esot krievi. Savukārt Baltkrievijā joprojām darbojas liela daļa veco padomju uzņēmumu, un tie ar cenu var konkurēt pat ar Ķīnu, arī kvalitāte nav slikta, vērtē V.Šidlovskis. «Lai gan – es nezinu, kurš uzņēmums ir nopietns konkurents «Vaidei» kvalitātes ziņā. Mēs šujam labāk nekā vācieši!» V.Šidlovskis stāsta, ka nereti sūta atpakaļ audumus, ko «Vaidei» piegādā Itālijas ražotāji. No šīs valsts nāk lielākā daļa audumu, vēl nedaudz iepērk no Francijas un Vācijas, kā arī nelielā apjomā – tikai veļai – no Polijas.
Kad pirmo reizi «Vaide» aizveda kolekciju uz Vāciju, potenciālie sadarbības partneri raukuši degunus – kur vispār atrodas Latvija? Pēc gadu ilgušas veiksmīgas kolekciju tirgošanas vācieši jau uzņēma atplestām rokām. «Eiropas tirgū var iekļūt tikai tad, ja strādā labāk nekā vecie ražotāji – cita ceļa nav,» uzskata V.Šidlovskis.
Ja slēgs robežas, sagaida grūti laiki
Panākumus, īpaši Krievijā, garantē ne tikai kvalitāte un dizains, bet arī tas, ka uz uzņēmumu var paļauties – pasūtījums tiks piegāgāts laikā norunātajā daudzumā un par cenu, par kādu vienojušies, skaidro komercdirektors.
Krievijā pēc rubļa vērtības krituma februārī importa preces kļuvušas dārgākas. «Lai arī pirktspēja tur ir laba, tagad mūsu kleita maksā par trešdaļu vairāk, tāpēc cilvēki biežāk kavējas pārdomās – iegādāties vai ne.» Savukārt Ukrainā jau no pagājušā gada novembra sācis samazināties pieprasījums, decembrī kļuvis vēl sliktāks un šā gada sākumā apsīcis pavisam. «Mēs, tāpat kā daudzi Latvijas ražotāji, esam ļoti atkarīgi no Austrumu kaimiņiem. Ja būs kādas ES sankcijas pret Krieviju, piemēram, tiks slēgtas robežas, mūs sagaida ļoti grūti laiki,» galvu nogroza V.Šidlovskis. Viņš uzskata, ka pati Krievija, visticamāk, nenoteiks tirgošanās ierobežojumus ar Latviju vai ES, jo ir atkarīga no Rietumu ražojumiem.
«Aizvadītajos gados esam strauji attīstījušies. Noteikti esam vieni no stiprākajiem apģērbu ražotājiem Baltijā – ar mums rēķinās ikviens ražotājs Igaunijā vai Lietuvā. 2013. gadā uzņēmums apgrozīja 5,7 miljonus eiro, kas ir par 26 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa 2012. gadā bija 87 818 eiro, pērnā gada peļņa vēl nav aprēķināta, liecina «Lursoft» apkopotā informācija. Šogad attīstības lēciens, kāds tas bijis pērn, izpaliks, prognozē V.Šidlovskis. Arī trijos veikalos Latvijā pārdošanas apjomi aizvadītajā ziemā krituši aptuveni par pieciem procentiem.
Krāsas, līnijas un mežģīnes
Aktuālajā «Vaides» vasaras kolekcijā ir četri krāsu virzieni – koraļļu sarkana, zāles zaļa, piesātināti zila un tirkīzzilā, kā arī pērn aktuālais sinepju tonis, skaidro pārdošanas direktore Inese Lode.
Apģērbos vasarai būs vērojamas arī dažādu krāsu un izpausmju ģeometriskas līnijas, ko šogad papildina aktuālās mežģīnes, kā arī jūras tematika. Idejas kolekciju krāsu paletei «Vaides» dizaineri smeļas industrijas izstādēs Parīzē, kur modes nami piedāvā aktuālākos krāsu toņus. «Sekojam modes tendencēm, bet nekad nepārtraucam ražot arī apģērbu klasiskajos toņos – baltā, bēšā, melnā, jo ikviena sieviete visos laikos vēlēsies iegādāties šādus izstrādājumus,» norāda I.Lode. ◆
