Latvijā ir divi sabiedriskie TV kanāli, pārējie – komerciālie, bet nu jau spriež, ka finansiālu apsvērumu dēļ pietiktu arī ar vienu sabiedrisko.
Latvijā ir divi sabiedriskie TV kanāli, pārējie – komerciālie, bet nu jau spriež, ka finansiālu
apsvērumu dēļ pietiktu arī ar vienu sabiedrisko.
Komerciālie kanāli ir tie, kas nav valsts budžeta finansēti, tātad arī visas reģionālās televīzijas. Lielajiem – LNT vai TV3 – reklāmas lauks un peļņas iespējas paveras lielākas, taču mazajām TV nopelnīt un izdzīvot ir krietni vien grūtāk.
Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis Juris Putriņš, kurš tieši ir atbildīgs par reģionālajām tālrādēm, stāsta, ka šo amatu viņš uzņēmies tikai vasaras vidū un jau 28. septembrī pilnvaras būs jānoliek. Ar īso laika periodu viņš arī skaidro to, ka nebūt nav izzināts visu mazo televīziju darba lauks un perspektīvas. Taču par vienu J.Putriņš ir pārliecināts – reģionālajām televīzijām ir jābūt, jo to darbs ir ļoti nozīmīgs vietējiem iedzīvotājiem. Viņš arī neuzskata par normālu situāciju, ka pašvaldības un valsts finansiāli neatbalsta mazās TV.
– Diezin vai var paredzēt augšupejošu nākotni mazai TV, kurai jāiztiek tikai no reklāmas ieņemtiem līdzekļiem. Par to liecina arī mūsu kaimiņvalsts Igaunijas pieredze: tur visas komerctelevīzijas ir izmirušas – tās aizstāj mazās radiostacijas. Atliek tikai cerēt, ka Latviju nesagaida tāds pats liktenis, – tā J.Putriņš.
Izdzīvošanas iespēju šādiem uzņēmumiem J.Putriņš saskata, tikai apvienojoties.
– Viņiem ir jāsanāk kopā un jāveido reģionālo TV asociācija. Tad viņi spētu cīnīties par savām prasībām. Jo pašlaik ir izveidojusies situācija, ka visiem visu vajag, bet patiesībā iznāk, ka televīzijas plēšas savā starpā. Vienkārši trūkst vienotības, – atzīst J.Putriņš.
Nupat to ir sapratušas Baltijas TV, kuras nolēmušas kopīgi risināt attīstības un peļņas perspektīvas. Ja pie tāda slēdziena nonāktu arī Latvijas reģionu tālrādes, tad nākotne varētu rādīties gaišākās krāsās.