Šogad ziema bija ļoti īsa un pavasara rosīšanos savos dārzos lielākā daļa sākusi jau sen. Arī kokaudzētavā «Bētras» pirmie stādījumi veikti marta sākumā. «Bētrās» darbos līdzās pastāv vairākas paaudzes, katram dodot kādu vērtīgu artavu.
«Ziņas» kokaudzētavā sagaida dārzniece Iveta Grosa, kura pastaigājoties un sarunājoties rūpīgi koptajā saimniecībā atrod pa sīkam zariņam, ko pacelt. Galvenais saimniecības izrādītājs ir Uldis Gross, ikdienā viņš arī māca fiziku Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Viņam pievienojas tēvs Arnolds Gross, agronomijas zinātņu doktors, kurš 30 gadu strādājis Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacijā par zinātnisko līdzstrādnieku.
Necenšas pārdot par katru cenu
U.Gross stāsta, ka audzētavās, kur izvēlas intensīvākus paņēmienus, darbi nenorimst pat ziemā, kad var veikt augļu koku potēšanas darbus siltumnīcās. Šādi audzēšanā tiekot izlaists gads. «Laiks ir apsteigts, bet cilvēki savā īpašumā iegūst viengadīgu stādiņu, kas nav optimālais risinājums dārzniekam iesācējam. Tādi stādi ir labi profesionāļiem, bet vienkāršam dārza īpašniekam var būt par sarežģītu pašam no pamatiem veidot koka vainagu.»
Grosi skaidro, ka viņu mērķis nav par katru cenu vairāk pārdot. Nereti pircēji kaut kur pagaršojuši kādu augli un vēlas iegādāties, piemēram, konkrētās šķirnes ābeli. «Ir šķirnes, kam varbūt ir izcili garšīgi un glīti āboli, bet vainagu veidot ir īsts murgs. Nereti pircējam to vienkārši neviens nav paskaidrojis,» pieredzē dalās U.Gross. Stādaudzētājs min ābeļu šķirni ‘Forele’, kas izdzenot milzīgus tukšos dzinumus, kurus jāprot apgriezt īstajā brīdī un apjomā. Pircēji nereti uzskatot, ka jāizvēlas pundurkoki, bet nemaz nenojauš, ka normāli šādai ābelei visu tās pastāvēšanas laiku būtu jānodrošina atbalsts zariem.
No ābelēm līdz ziemeļu citroniem
«Bētrās» tiek izaudzēti visdažādākie stādi – ne tikai visos laikos populārās ābeles, bet arī bumbieres, plūmes, ķirši, upenes un citi. Arī, kā smejoties sauc Iveta, ziemeļu citronu jeb cidoniju stādi. Saimnieki stāsta, ka kādu laiku cidonijas savu popularitāti bija zaudējušas, bet tagad to stādi tiekot pieprasīti arvien vairāk.
Problēmas dārzu īpašniekiem nereti radot bumbieres – ne katrs var stādīt tās savā dārzā, jo daudzviet plosoties bumbieru-kadiķu rūsa. Tā izraisa bumbieru lapu, augļu un jauno dzinumu bojājumus. Slimās bumbieres sāk nīkuļot, bet bojātie kadiķu zari pamazām nokalst.
Pret šo slimību visuzņēmīgākie esot Kazaku, kā arī Ķīnas un Virdžīnijas kadiķi, turpretim parastie, klājeniskie un zvīņainie ir samērā izturīgi. Bumbieru-kadiķu rūsas ierosinātāji ziemojot kadiķu dzinumos. Pavasarī uz inficētajiem to zariem, mitros un vēsos laika apstākļos, attīstās gļotaini oranži, vēlāk brūni izaugumi – tajos attīstās slimību ierosinošās sēnes sporas.
«Arī Jelgavā ir vietas, kur bumbieri dārzu īpašniekiem tuvākajos gados «nedraud». Lielākā problēma ir tā, ka, teiksim, piecmetrīgu koku vairs īsti izglābt nevar. Palīdzēt var tikai zāģis,» secina U.Gross. «Diemžēl globālā sasilšana dara savu. Pie mums Eiropā ienāk tādas slimības, kas agrāk šeit netika novērotas,» sarunā iesaistās A.Gross.
Žurnāli diktē modi
Pieprasījums pēc stādiem vienmēr vislielākais esot tieši pavasarī, un sezona jau sāk uzņemt apgriezienus. Pirms pēdējā sala bijuši klāt pirmie pircēji.
«Atceros, kad vēl biju puišelis, Pūrē rudenī veidojās milzīgas rindas, jo tolaik bija stādu deficīts. Tagad cilvēki tomēr labāk glabāšanu uztic audzētājam un stādus izvēlas iegādāties pavasarī,» skaidro U.Gross.
Iveta savukārt piebilst, ka stādītāji nereti attopoties maijā, kad augļu koku stādīšanai faktiski jau ir par vēlu. Maijā parasti notiek ar dārzkopību saistītas izstādes un gadatirgi, kas uzjundījot dārzu īpašnieku interesi, arī laiks kļuvis siltāks un dārzā darboties ir patīkamāk.
Tomēr «Bētru» saimnieki atzīst, ka tas ir nedaudz par vēlu, augļaugu stādus labāk iedēstīt agrākā pavasarī.
Pircēju interese par stādiem mainoties atkarībā no tā, kas konkrētajā gadā vairāk izsalis, kā arī pēc modes – kas biežāk aprakstīts dārzkopības žurnālos, tas populārāks. Piemēram, savulaik medijos popularizētas ģimenes ābeles ar uz viena kociņa uzpotētām vairākām šķirnēm, tad arī pieprasījums pēc tām strauji audzis. Uz Grosu saimniecību pēc tādām braukuši pat no Ventspils. Ģimenes ābeles vēl arvien esot pieprasītas un pieejamas kokaudzētavas klāstā. ◆
