Anita un Anna Lurinaites mājās darina bērnu apģērbus, kas gada laikā paspējuši iekarot tirdziņu pircēju simpātijas
Ķirsīši Elejas šosejas malā aptuveni 25 kilometru braucienā no Jelgavas vēl kūņojas ziemas snaudā. Milzu riepas pagalmā liecina, ka te bieži viesi varētu būt lauksaimnieki, kas meklē kādu rezerves daļu savai tehnikai. Aiz senās mājas sniegpulkstenītēs lēnām mostas dārzs un lauks. Taču istabās manāma pavisam cita rosība. Mammas Anitas Laurinaites šujmašīna nav pieklususi visu ziemu, kopā ar meitu Annu darinot bērniem izlolotos tērpus un citus šūšanas izstrādājumus. Jāpošas uz kārtējo tirdziņu, kur kleitas, sarafāni, krekliņi, uzvalciņi, priekšauti un dekoratīvie spilveni būs atrodami «Caurumpogas» stendā.
No bērnības ar adatu pirkstos
«Es vienmēr esmu gribējusi savu biznesu, tāpēc pēc 9. klases Elejā devos uz Rīgas Tirdzniecības tehnikumu. Pēdējos kursos viena meitene pameta ideju, ka jāsāk ar tirdziņiem. Beidzot pierunāju mammu, kas tajā laikā par nelielu algu vēl strādāja par šuvēju Jelgavā, un sākām mēģināt,» «Caurumpogas» pirmsākumus pirms aptuveni gada atceras Anna. Mamma labo, ka nemaz neesot pretojusies meitas idejai. Lai šuvējs nopelnītu, «jāmin pedālis», taču gadi vairs neļauj uzņemt tik ātrus apgriezienus. Turklāt Anitai vienmēr paticis izpausties radoši – pašai modelēt, piegriezt un pašūt, nevis izpildīt vienveidīgu funkciju. «Sāku šūt no aptuveni piecu gadu vecuma. Vecmammas māsa bija šuvēja. Kad viņa pie mums atbrauca, visiem kaut ko vajadzēja – lasīju augšā lupatiņas un diedzu kopā. Lai gan šūšanu esmu mācījusies tehnikumā, daudz apguvu pašmācības ceļā,» savu «āķi lūpā», kas pavadījis visu dzīvi, atklāj Anita. Tas nesis labus augļus – šuvēja joprojām izpilda individuālus pasūtījumus. Klienti pie viņas ierodas arī no tālākas apkārtnes. «Lielākoties meklē, kur lētāk. Pilsētas saloni ir padārgi. Dzirdēju, ka tie vairāk nodarbojas ar apģērbu remontu, nevis šūšanu,» min Anita, priecādamās par pagājušās vasaras skaistāko pasūtījumu – oriģinālu kāzu kleitu.
Bez kredītiem, saviem solīšiem
Jau no bērnības mammas «apšūta» no galvas līdz kājām, Anna pati to darīt īpaši necenšas. «9. klasē mājturībā bija jāizstrādā noslēguma darbs. Nodomāju – mamma man šuvēja, protams, šūšu! Viņa man ieteica visvieglāko svārku modeli, kur pat rāvējslēdzēju nevajadzēja, bet kā es tās vīles nošuvu! Tā bija pēdējā reize, kad ķēros pie šūšanas,» smejas Anna. Tāpēc «Caurumpogas» produkcijas tapšanas procesā viņa piedalās epizodiski, šo to piegriežot vai piegludinot. Meitas galvenais uzdevums šajā lietā ir «bīdīt biznesu». Tas gan izklausās ļoti skaļi, jo līdz īstai uzņēmējdarbībai vēl tāls ceļš ejams. «Pagaidām esam pašnodarbinātās personas statusā. Kredītus ņemt negribam – labāk lēnāk, bet saviem solīšiem uz priekšu,» abu biznesa pieeju atklāj meitene. Protams, to pavada vīzija. Jau ir izpildījums un nosaukums, par ko jāpateicas Annas klasesbiedrei Dacei. 7. klasē uzdevumā darināt salikteni no «poga» un «caurums» pogcauruma vietā viņa nosaukusi caurumpoga, kas Ķirsīšos izraisīja lielus smieklus. Patlaban top logo, pēc tam jāpasūta vizītkartes. Savukārt, kad rocība pieaugs, varēs ķerties pie mājas lapas izveides. Nepieciešama arī profesionāla fotosesija, un tad vairs nav tālu līdz pašu interneta veikalam, soļus līdz sapņa piepildījumam sauc Anna.
Sākumam pietiktu ar «savu vietu», kur darboties, glabāt materiālus un produkciju, jo Ķirsīšos, kas tiek apdzīvoti jau piektajā paaudzē, kļūst par šauru. Lai to piepildītu, jaunā uzņēmēja īstenojusi vēl kādu sapnīti. No šā gada februāra viņa strādā par stjuarti «Air Baltic» lidmašīnās. «Gaisā jūtos ļoti labi. Patīk arī darba grafiks – starp lidojumiem ir pietiekami laika, lai varētu pievērsties «Caurumpogai», kas ir mans hobijs un otrs darbiņš,» prioritātes sakārto Anna.
Lielākais noiets mazajos miestos
«Ideja, ko šūt, sākas no audumiem, kurus meklējam dabūt pēc iespējas lētāk. Labi noder veikalu atgriezumi, no kuriem var pašūt pašiem mazākajiem. Sintētiku izmantojam ļoti maz. Pārsvarā apģērbi top no kokvilnas audumiem, piemēram, velveta un nepelnīti aizmirstā flaneļa. Tas ir pats labākais bērnudārzā – ja mazais svīst, flanelis ātri uzsūc un žūst. Mums ir kaudzēm dažādu žurnālu, šo to noskatāmies internetā, kaut ko izmainām, pieliekam klāt,» radošajā procesā ļauj ielūkoties Anita.
«Caurumpoga» nodarbojas arī ar savdabīgu tirgus izpēti. «Vajag tikai paskatīties, kurā novadā vislielākais bērnu skaita pieaugums, kurā gadā un kas – meitenes vai zēni – vairāk piedzimuši, un uz tirdziņu prom,» smej Anna. Viņas novērojušas, ka vislabākā tirgošanās sanāk mazajās pilsētās un miestos tālāk no Rīgas, kur pircēji ir atvērtāki, labprāt apskata preci, jautā, patausta. Ar savu produkciju meitenes pabijušas Elejā, Ozolniekos, Dobelē, Jelgavā, Jaunpilī, Bārbelē, Siguldā. Patlaban viņas pošas uz Rīgas Kalnciema kvartālu. Daudziem simpatizē draudzīgās cenas. Piemēram, kokvilnas kleitiņu «Caurumpoga» pārdod par aptuveni desmit eiro, bet līdzīga veikalā manīta vairāk nekā trīs reizes dārgāk. Protams, arī Anita un Anna vēlas nopelnīt, un «apetīte rodas ēdot», taču samērība ir jāievēro, viņas pārliecinātas. «Tas ļoti atkarīgs no tirgotāja. Masu ražošanā apģērbu izmaksas ir niecīgas. Kā var uzkāpt līdz tādai cenai, kādas ir veikalos!» neizpratnē ir Anita.
Pietiek, ja paslavē
Šūšana nav vienīgais, kas piepilda Laurinaišu ģimenes ikdienu. Šai nodarbei Anita gan pilnībā var nodoties tikai ziemas periodā, kad nesauc dārza darbi un nav jāuzņem biežie ciemiņi. Par lauku vairāk atbild tēvs Juris, kurš kopā ar Annas brāli Imantu pagalmā «bīda» lauksaimniecības tehnikas un rezerves daļu lietu. Lielākais notikums ģimenes gada ritumā ir Ziemassvētki, kad Ķirsīšos sarodas tuvi un tāli. Visi sēžas pie bagātīgi klāta galda un gaida «visādu labumu loteriju», kas šajās svinībās ir sena tradīcija.
«Pats svarīgākais ir meklēt, domāt un darīt. Arī mums bijušas neveiksmes. Vai tāpēc esam apstājušies?! Ir tāds teiciens – katrai precei savs pircējs!» kustēties un atrast savu vietu mudina Anita Laurinaite. Tas spēj sagādāt lielu gandarījumu. «Tā ir pacilātība, kad dari un tevi novērtē, ka nesēdi malā, nepuksti un neesi aizlaidies uz Angliju. Dažkārt pietiek vien ar to, ka tevi paslavē,» spēka avotu virzīties uz priekšu min Anna. ◆
