1939. gads, Jelgavas pilī durvis ver jauna augstskola – Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija.
1939. gads
Jelgavas pilī durvis ver jauna augstskola – Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija. Tās sastāvā gan tikai divas fakultātes – Lauksaimniecības un Mežsaimniecības – kļuvušas patstāvīgas, atstājot «lielo māsu» Latvijas Universitāti Rīgā. Tas ir laiks, kad jaundibinātā Mežsaimniecības fakultāte jau var lepoties ar vispāratzītiem pasniedzējiem profesoriem Arvīdu Kalniņu un Rūdolfu Markus, docentiem Paulu Galenieku un Andreju Teikmani, kad izveidota stabila mācību prakšu bāze Lielaucē un Bukultos, kad studēt uzsākuši 18 jaunieši un mācības turpina vairāki desmiti agrākos gados uzņemtie.
1944. gads
Vasaras nogalē deg pilsēta, nodeg Jelgavas pils un nepilnus gadus pastāvējusī Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija spiesta likvidēties, lai tā paša gada rudenī atkal atgrieztos Rīgā un iekļautos Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas sastāvā.
1957. gads
Mežsaimniecības fakultāte viena no pirmajām atgriežas dzimtajā pilsētā Jelgavā. Taču pilsēta vēl tikai atdzimst no kara postījumiem, un topošie mežsaimnieki no savām kopmītnēm Dobeles ielā (viss kurss mīt vienā lielā zālē!) uz mācību korpusu Puškina prospektā 11 (tagad Akadēmijas iela) nosprauž taisnāko taku ap un pāri drupām, jo nav vēl ne autoostas, ne universālveikala «Laimdota», ne pašreizējo dienesta viesnīcu Driksas un Akadēmijas ielā. Nu jā, bet meža gudrības apgūt dodas ne tikai mežsaimnieki, bet arī nākamie mežizstrādātāji un kokrūpnieki, jo šīs divas specialitātes nodibinātas 1949. gadā.
Laiks un dzīve nestāv uz vietas. Sešdesmito gadu sākumā mežsaimniekiem Driksas krastā uzceļ kopmītni (o, komforts: tikai četri vienā istabiņā!), tajā tiek iekārtots radiomezgls un jautras studentiskas pārraides tiek translētas arī uz blakusesošo pārtikas veikalu. Populāras kļūst studentu balles ar Rūdolfa Šteina orķestri, tiek spēlēts teātris uz vecā kultūras nama skatuves, un mežu studenti pamazām vien kļūst par Jelgavas neatņemamu sastāvdaļu. To padzirdējuši arī igaunīši bālelīši un bariem vien brauc uz Mežsaimniecības fakultāti, lai specializētos kokapstrādē, jo viņu mājās – rau – tādas gudrības nemācot. No 1963. līdz 1969. gadam inženiera tehnologa diplomus iegūst 60 kaimiņrepublikas puišu.
Studenti palīdz atjaunot Jelgavas pili, rok pamatus tagadējam kultūras namam un noārda sagrabējušās tirgus būdas pašreizējā Centrālajā laukumā. Visam tam pārim – studijas, eksāmeni, prakses un fakultātes beigšanas diplomi.
1999. gads
Mežsaimnieki svin savu sešdesmitgadi, mežizstrādātāji un kokrūpnieki – 50 (nebūsim sīkumaini, neskaitīsim Latvijas Universitātes paspārnē pavadīto laiku kopš 1920. gada!). Jubilejas reizē prasīt prasās pēc neliela rezumējuma: ko tad Meža fakultāte devusi Latvijai?
Kopš augstākās mežsaimnieciskās izglītības sākuma fakultāti absolvējuši 2538 mežsaimnieki, 407 mežizstrādātāji un 1443 kokapstrādes tehnologi. Pašreiz Meža fakultātes pamatstudijās un maģistrantūrā klātienē un neklātienē studē 1120 jauniešu, tas ir, 1,5 % visas Latvijas studentu skaita. Četrās katedrās nodarbības vada un zinātniskos pētījumus veic 14 profesoru, 9 docenti, 9 lektori un 4 asistenti.
Kopš Latvijas brīvvalsts atjaunošanas īpaša uzmanība pievērsta informatīvā materiāla nodrošināšanai: izveidota datorklase, izdota virkne oriģinālu mācību grāmatu, daudz metodisku materiālu, ar katru gadu palielinās mācību un zinātnisko parauglaukumu skaits Mācību un pētījumu mežsaimniecības mežos. Pēdojos gados paplašinājušies sakari ar ārzemju augstskolām studentu prakšu organizēšanā, maģistrantu apmācībā un zinātniskajā pētniecībā.
XXI gadsimts (prognoze)
Nodarbības sākums. Auditorijā ienāk profesors.
– Dāmas un kungi, šodien prognozēsim Latvijas mežu koksnes krāju un ciršanas apjomus 2050. gadam un salīdzināsim tos ar citām Eiropas Savienības valstīm, – viņš saka.
Studenti ieslēdz personāldatorus un «uzšķir» vajadzīgās lappuses internetā. Gaisā virmo zinātnes elpa.
Bet ap fakultāti vieglā vējiņā zarus šūpo dzīvības koku aleja, aiz loga plūst Driksas ūdeņi, un tam visam pāri – zilas un skaidras Jelgavas debesis.
Pēteris Skudra,
Meža fakultātes students
no 1957. līdz 1962. gadam,
docents kopš 1977. gada
