Līdz 3. maijam Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā skatāma Jelgavas Mākslinieku biedrības kārtējā pavasara izstāde «Mākslas dienas 2014».
Pirmās atsauksmes ir ļoti iepriecinošas – tā esot gaiša, saulaina un dzīvespriecīga. Tā tas patiesi arī ir. Ikviens mākslinieks piedāvā krāsainu un optimistisku pasaules attēlojumu. Izstāde raksturīga ar visai neparastiem darbiem, kuros atklājas ne vien augsts profesionālisms, bet arī eksperimenti, kas nezinātājam var neatklāties.
Ienākot zālē, acumirklī piesaista Ginta un Sandras Strēļu veikums. G.Strēlis uzstājas ar pieciem darbiem, kurus vieno nosaukums «Pasaules koki». Tie veidoti izcili skaistās dizainiskās formās. Koks ir prasmīgi apstrādāts, iekrāsots. Koka gadskārtu nospiedumi ideāli iekļaujas ārējā formā. Katru darbu papildina raksti un zīmes, kas stāsta mītus par pasaules radīšanu. Vīra veikumam lieliski pieskaņojas S.Strēles gleznojumi uz ādas, kas tāpat vēsta par saules gaitu Visuma un dzīves ritējumā. Abi mākslinieki izstādi paceļ augsta garīguma līmenī.
Viņiem pievienojas Guntis Švītiņš ar jauktā tehnikā darinātiem gleznojumiem uz papīra par acīm neredzamās pasaules starojumiem. Par cilvēka garīgo sakārtošanu ar jogas vingrinājumu palīdzību runā Katrīnas Vīnertes darbu grupa porcelānā «Harmonizācija».
Citi mākslinieki, kaut arī viņu darbi ir ciešāk saistīti ar reālo pasauli, krāsās un ritmos vēsta par harmonisku apkārtnes uztveri.
Šāgada izstādes augsto profesionālisma toni nosaka nesen mūžībā aizgājušā Mārča Stumbra gleznas. Mākslinieks bija viens no tiem, kurš Zemgales ainavās akcentēja monumentālismu, domas plašumu, optimismu, garīgu pacēlumu. Viņam piebalso Uldis Zuters, kaut arī viņa darbos dominē tumšie toņi, vēsas krāsas, ikdienišķs attēlojums. Viņus saista lirisks pasaules tvērums. Gunāra Ezernieka darbu zaļais un gaišzilais krāszieds pievelk ar gandrīz akadēmiski perfektu gleznojumu. Eļļas glezniecībai pievērsies Edvīns Kalnenieks, pierādīdams, ka labi pārvalda šo tehniku un spēj tajā radīt tikpat tonāli izsmalcinātas klusās dabas un ainavas kā pastelī. Lielu pārsteigumu sagādā Uldis Roga. Piepeši viņš uz mirkli atteicies no ierastā Jelgavas un tuvākās apkārtnes fiksējuma, atainodams šķietami neglezniecisku motīvu – purvainu vidi, krūmājus –, un dara to tonāli ļoti jūtīgi. Nevar paiet garām Lolitas Zikmanes neliela formāta darbiem, kuros uzsvērts vienkāršu lietu poētisms un filozofiskais dziļums. Noslēpumainība valda Kalvja Zutera opusā, kas veltīts dzintaram.
Krāsa kā būtiskākais izteiksmes līdzeklis atspoguļojas kā Lindas Freibergas, tā Ilzes Ezernieces, Annas Kaltiginas un Ritmas Lagzdiņas gleznojumos. Krāsu ekspresivitāte izpaužas Raimonda Līcīša un jo sevišķi Raita Junkera pastozu košu krāsu uzlicienos darinātajā triptihā par Mītavas tilta tēmu. Laura Vizbule vairāk domā par savu iespaidu un emociju atklāšanu krāsainajās ornamentāli dekoratīvās kompozīcijās, kas dažbrīd tuvojas abstraktai glezniecībai. Inita Vilks rāda Kuldīgas ainavu un Aspazijai veltītu gleznojumu, bet Dita Veģe – jūras ainavas akvareļa tehnikā. Ivars Klaperis eksponējis ļoti noskaņotu pavasara ainavu. Pirmo reizi biedrības izstādē piedalās Kristīna Landaua-Junkere ar pelēcīgu Jelgavas gleznojumu.
Glezniecisks, tonāli izsmalcināts ir Kates Seržānes lielformāta zīmējums sēpijas un ogles tehnikā «Piliens… jūrā».
Tēlnieces Nellijas Skujenieces medaļas ir maziņas. Tās var pat neievērot, taču šajos nelielajos sīkplastikas darbos pateikts tas, kas citam ne vienmēr pa spēkam liela formāta veikumā.
Kā parasti, daudz pārsteigumu sagādā mūsu keramiķi. Blakus Katrīnas Vīnertes porcelānā darinātajai «Harmonizācijai» uzmanība jāpievērš asociācijām bagātajai Ilzes Emses-Grīnbergas «Izdegšanai», kurā vienuviet koncentrētas pretējības – porcelāns un ogle, baltais un melnais, cilvēka roku darbs un uguns «nedarbi». Kā ierasts, Aleksandra un Mārītes Djačenko skulpturālie veidojumi liek domāt par norisēm sabiedrībā.
Tautiskā tēma ieskanas Undīnes Stepkas šķīvjos, bet jo pārsteidzoša ir Valdas Semanes keramikas grupa «Ritums». Izmantojot dažādu krāsu keramikas masas, viņa rada ilūziju, ka nelielās vāzītes aptītas ar auklām, mizu sloksnēm. Tajās iegravēti arī latviski ornamenti un veido tādus kā kamolus.
Tekstilmākslu pārstāv Mārītes Leimanes maigās krāsās austais gobelēns «Vasaras ritmi» un Jeļenas Jēkabsones šalles. Vita Makra piedāvājusi visai neparastu tušas zīmējumu uz zīda «Brīvībā».
Ilizane Grīnberga ļāvusies eksperimentiem, grāmatu sējumā izmantojot matu rullīšus. Romantiski apgarotu zīmējumu uz stikla izstādei piedāvājusi Ivanda Spulle-Meiere. Pavasarīgas noskaņas atklājas Asnates Marts Zuteres stikla kausējumos.
Šogad nozīmīgs ir fotogrāfu devums. Jāizceļ Kārļa Freiberga panorāmiskais pavasara fiksējums Platones upes krastos. Līdz šim Jura Zēberga darbos redzējām jaunu meiteņu aktus un pusaktus, šoreiz skatām faktūru tuvplānus uz auduma.
Latviešu mākslā gan šad un tad parādās kolāžas, taču Petra Derkins to izmanto kā būtisku un neatņemamu mākslas darba izteiksmes līdzekli. Viņa spēlējas ar žurnālos un avīzēs reproducētiem attēliem, liekot tos dažādās kombinācijās un panākot viegli rotaļīgu un dažbrīd mazliet ironisku vai humoristisku noskaņu. Nozīmīga viņai ir kompozīcija un krāsu lietojums. ◆
