Cerībā ierobežot spekulatīvus darījumus Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija virza apstiprināšanai grozījumus likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», nosakot, ka turpmāk viena fiziska vai juridiska persona varēs iegādāties līdz 2000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Izskanējis priekšlikums, ka zemi savā īpašumā varēs iegūt arī tie ES pilsoņi, kuru valstī tiešie maksājumi uz hektāru nepārsniedz Latvijai piešķirto maksājumu apmēru.
Maira Dzelzkalēja, biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētāja vietniece
Patlaban ārvalstniekiem ir ierobežota iespēja iegādāties lauksaimniecības un meža zemes. Pēc 1. maija šie ierobežojumi beigsies, tādēļ jau vairāk nekā gadu apstiprināšanai Saeimā virzām grozījumus likumā, lai lauksaimniecības zemi varētu iegādāties tie, kas uz tās strādā. Patlaban Latvijā ir aptuveni 22 saimniecības, kuras apstrādā par diviem tūkstošiem hektāru lielākas platības. Ja šādi grozījumi likumā tiks noteikti, daļa no šīm saimniecībām nākotnē tiks pakļautas ražošanas sašaurināšanai, tātad arī darbavietu skaita samazināšanai. Kredītsaistību gadījumā iespējami pat bankroti. Vairākums no šiem 22 uzņēmumiem ir specializējušies lopkopībā un veikuši lielas investīcijas, lai spētu konkurēt pēc nākamgad plānotā piena kvotu režīma beigām. Nespējot izpirkt pašlaik nomāto zemi, var tikt apdraudēta uzņēmuma turpmākā darbība. Atsevišķi deputāti diskusijās izrādīja vēlmi turpmāk ierobežot vienai personai piederošo zemi – ne vairāk kā 500 hektāru. Šādu politisku lēmumu vajadzēja pieņemt pirms desmit gadiem, bet ne šodien, kad saimniecības ir paplašinājušās un attīstījušās. Piemēram, pērn Latvijā uz platību maksājumiem 500 hektāru un vairāk pieteicās 384 saimniecības.
Mārtiņš Cimermanis, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs
Lauksaimniecības zemju iegādes ierobežojumiem būtu jādod signāls ārzemniekiem, zemes uzpircējiem, ka platības nebūs tik lielas, lai būtu vērts tās pirkt spekulatīviem darījumiem. Diemžēl patlaban piedāvātais ierobežojums šādu signālu nedod. Man nav izprotami iemesli, kādēļ vienai privātai vai juridiskai personai varētu tikt dotas iespējas iegādāties lauksaimniecības zemi tik lielā platībā. Acīmredzot ļoti veiksmīgi darbojas lielo zemes īpašnieku interešu lobijs. Esmu par prasmīgu lauksaimniecības zemes apsaimniekošanu un līdzsvarotu lauku attīstību. Latvijā ir ļoti daudz pagastu, kur līdz pat 80 procentiem iedzīvotāji ir nodarbināti lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Mēs vēlamies uzturēt apdzīvotu lauku vidi, veicināt jauno zemnieku attīstību laukos. Šaubos, vai pašreizējie priekšlikumi zemes iegādes ierobežošanai pasargās viņus no spekulatīvu darījumu sekām zemes tirgū un zemes iegādē. Tāpēc jācer uz pašvaldībām, ka tās sapratīs lietas būtību un izmantos pirmpirkuma tiesības, tādējādi atbalstot vietējos.
Uldis Vangalis, zemnieku saimniecības «Sniedzes» īpašnieks
Baidos, ka mērķis novērst spekulatīvus darījumus ar lauksaimniecības zemi, ierobežojot tās iegādi līdz diviem tūkstošiem hektāru, nesniegs rezultātu. Katrs, kas ar šīm lietām darbojas, spēs to pielāgot savām interesēm. Shēmas var būt dažādas. Piemēram, mūsu ģimene, kurā ir trīs pilngadīgas personas, pēc būtības jau varētu iegādāties sešus tūkstošus hektāru. Šajā ziņā gan nedomāju, ka kādu vajadzētu īpaši atbalstīt, citam kaut ko aizliedzot. Jārūpējas par sociāli neaizsargātajiem, citādi pašiem par visu jācīnās. Arī es savulaik sāku no nulles. Iespēju iegādāties lauksaimniecības zemes ārzemniekiem gan vajadzēja ierobežot, bet tas bija jādara krietni agrāk. Esmu par to, lai darījumos ar zemi lielāko labumu gūtu Latvijas iedzīvotāji. Taču galvenokārt dominē vēlme gūt pēc iespējas lielāku peļņu. Lobiju iespaidā dalām savu mantu pa labi un kreisi, neaizstāvot nacionālās intereses.
Jānis Vinters, zemnieku saimniecības «Līgo» īpašnieks
Esmu ar abām rokām par to, ka būtu jāierobežo iespēja iegādāties lauksaimniecības zemi ārzemniekiem. Valdības un «Zemnieku saeimas» uzdevums izveidot šķēršļus, lai viņi varētu pēc iespējas mazāk brīvi iepirkties. Tas nav normāli, ka teju puse Latvijas mežu pieder zviedru pensionāriem. Man patīk, ka citās valstīs, piemēram, Ungārijā, Francijā un Austrijā, sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām izdoti tādi likumi, kas formāli atļauj ārzemniekiem iegādāties zemi, bet izvirzīti dažādi nosacījumi, kas iegādi padara ļoti neizdevīgu. Runājot par ierobežojumu privātajām vai juridiskajām personām pirkt līdz 2000 hektāru, manuprāt, vilciens jau ir aizgājis. Gatavojas ierobežot lielās saimniecības – vai tas ko mainīs? Atliek diviem vienoties, un viņi jau var nopirkt četrus tūkstošus hektāru. Turklāt Latvijā nemaz nav tik daudz brīvu lielo platību. Efektīvāk būtu noteikt ierobežojumu 500 hektāru apmērā.
