Nereti VAAD speciālistiem nākas kļūt par biškopju un lauksaimnieku nokaitēto attiecību izlīdzinātājiem
Sākas aktīvā lauksaimniecības sezona, līdz ar to arī Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālistiem darba kļūst vairāk, aktīvāk atgādinot, kam jāpievērš uzmanība ne tikai, lai pasargātu augus no slimībām un kaitēkļiem, bet arī lai nesamazinātu augsnes auglību un nenodarītu kaitējumu veselībai un videi. Pirms aktīvās lauksaimniecības sezonas Zemgales reģionālo nodaļu Jelgavā apmeklēja VAAD direktore Kristīne Kjago.
Lietojot augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļus, vienmēr rūpīgi jāizlasa marķējums, jāievēro noteiktās devas un apstrāžu skaits sezonā, norāda K.Kjago. VAAD direktore uzsver, ka kodinātas sēklas ir bīstamas putniem un savvaļas zīdītājiem, tāpēc tās pilnībā jāiestrādā augsnē, arī kultūraugu rindu galos. Uz lauka no sējmašīnas izbirušās sēklas nekavējoties jāsavāc.
Ne reizi vien gadījušies konflikti starp lauksaimniekiem un biškopjiem, tādēļ noteikti jāpievērš uzmanība, vai marķējumā nav norādīts, ka tas ir toksisks medus vācējām. Tādā gadījumā lietotājam trīs dienas pirms sējumu un stādījumu apstrādes ar šo līdzekli jābrīdina tie bišu saimju īpašnieki, kuru dravas vai stropi atrodas divu kilometru rādiusā no apstrādājamās vietas.
K.Kjago skaidro, ka nereti VAAD speciālistiem nākoties kļūt par kaimiņu nokaitēto attiecību izlīdzinātājiem, un aicina biškopjus un lauksaimniekus mēģināt attiecības risināt savstarpējās sarunās.
Būs jāpārbauda smidzinātāji
Nesen Latvijā ieviesta jauna zemnieku apmācības sistēma, un Zemgalē izsniegtas 803 apliecības darbam ar augu aizsardzības līdzekļiem, kopumā Latvijā – 2371. Vēl pagājušajā gadā mācības vadīja paši VAAD darbinieki, bet šogad to dara juridiskas personas, kas saņēmušas dienesta apliecību. VAAD interneta mājas lapā zemnieki var atrast informāciju, kur un kā iespējams pieteikties mācībām.
Vēl viens jaunums, kas ir tikai ieviešanas posmā, ir smidzinātāju kontrole, stāsta K.Kjago. Līdz 2017. gada 1. janvārim Latvijā visiem smidzinātājiem būs jābūt pārbaudītiem. VAAD speciālisti aicina lauksaimniekus laikus veikt šīs pārbaudes, nevis atlikt to uz pēdējo brīdi. Pagaidām smidzinātāju pārbaudes tiesīgs veikt viens uzņēmums, kurš saņēmis dienesta atļauju, bet interesi par apliecību saņemšanu izrādījuši arī citi.
Latvijā jau veiktas pirmās smidzinātāju pārbaudes, lauksaimnieki gan vēl esot visai kūtri. Nereti zemnieki uzskatot, ka pārbaudes ir vien kārtējās ES prasības, tāpēc tās pildīt īpaši nesteidzas, bet dienesta vadītāja uzsver: «Tā nav kārtējā no malas mums uzliktā norma. Jāsaprot, ka tas ir pašu lauksaimnieku interesēs – piemēram, lai konstatētu, vai augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļi netiek izsmidzināti neproduktīvi.»
Pašlaik ieviešanas stadijā ir vēl kāds jaunums – integrētā augu aizsardzība. Tuvākajā laikā tiks pieņemti MK noteikumi par integrēto augu aizsardzību un dienests plāno īstenot dažādus izglītojošus pasākumus, lai tos skaidrotu zemniekiem. «Integrētā augu aizsardzība faktiski nozīmē pareizu lauksaimniecības prakses ievērošanu – augu aizsardzības līdzekļus lieto vien tik, cik nepieciešams, neradot kaitējumu videi un arī zaudējumus savai saimniecībai,» klāsta K.Kjago.
Bakteriālo iedegu draudi pastāv
Pirmo reizi bakteriālās iedegas Latvijā konstatētas 2007. gadā, un bija nepieciešamas masveidā izcirst kokus, bet vēlākos gados slimības gadījumu skaits samazinājies. Tomēr pērn Latvijā bakteriālās iedegas konstatētas atkal, kas lielā mērā saistīts ar to, ka bijušas karstas un mitras vasaras.
Bakteriālās iedegas ir ļoti postoša slimība. Ja koks ar tām inficēts, tas agrāk vai vēlāk aizies bojā, un vienīgais veids, kā cīnīties ar bakteriālajām iedegām, ir inficētos saimniekaugus iznīcināt. Inficēties ar šo slimību var ābeles, bumbieres, pīlādži, vilkābeles, korintes, klintenes un krūmcidonijas.
Bakteriālo iedegu baktērijas izplatās ziedēšanas laikā ar vēju, kukaiņiem, bitēm un putniem, kuri to pārnes no slimā koka uz citu. Ja rodas aizdomas, ka koki ir inficēti, noteikti jāsazinās ar VAAD inspektoriem, kuri pārbaudīs situāciju un nepieciešamības gadījumā paņems paraugu laboratoriskajām analīzēm. ◆
