«Latvijas naftas» sportists dobelnieks Jānis Bogdanovičs uzskata, ka 2.vieta čempionātā nebūt nav nākusi viegli.
«Latvijas naftas» sportists dobelnieks Jānis Bogdanovičs uzskata, ka 2.vieta čempionātā nebūt nav nākusi viegli. Un lielākās grūtības sagādājuši nevis konkurenti trasē, bet gan tiesnešu lobisms pret dažiem sportistiem un nekonsekventā rīcība.
Kaut arī sākumā pēc krosa komisijas priekšsēdētājas un citu amatpersonu atcelšanas pēc traģiskajiem notikumiem Madonā šķita, ka jaunā vadība būs lojālāka, saprotošāka un stingrāka, droši var apgalvot, ka rezultātu vēl nav. Pirmais mēģinājums ievest skaidrību motoru tilpumu atbilstībā piedzīvoja fiasko. Pirmkārt, tas notika pašās sezonas beigās, otrkārt, pirms tam visiem bija paziņots, ka tiks mērīti motoru tilpumi, un, treškārt, bija arī izredzētie, kuru mašīnām tas netika darīts vispār. Jānis Bogdanovičs uzskata, ka ir pilnīgi nepieņemama šāda attieksme, jo sezonas laikā, braucot ar lielāku motoru, ir sakrāti punkti. Lai arī pārbaudes laikā pārkāpumi netika konstatēti, ir pamats domāt, ka iepriekšējos posmos tādi bijuši. Piemēram, kāds 1400 cm³ klases braucējs, kuram bija vājas iespējas savā klasē kopvērtējumā ierindoties pirmajā sešiniekā, pirms pēdējā posma sevi pieteica 1600 cm³ klasē, tāpat daži no 1600 cm³ klases labākajiem pēdējās sacensībās bija kļuvuši stipri lēnāki un konkurēt nespējīgi.
Jānim Bogdanovičam iebildumi ir arī pret kontrollaiku fiksēšanu, jo bieži vien starta vietu izšķir sekundes desmitdaļas, bet ir stipri apšaubāms, vai ar tik aizvēsturisku instrumentu kā hronometrs ir iespējams iegūt precīzu rādījumu. Tikai dažās trasēs šogad ir bijusi uzstādīta elektroniska ierīce, kas fiksē laiku. Par šīm lietām ir atbildīgi sacensību organizētāji. Diemžēl no krosa komisijas puses modernas un precīzas laika fiksēšanas iekārta nav obligāta prasība, tādēļ arī organizatori izvēlas lētāko variantu.
Pēc Madonas traģēdijas liela uzmanība trasēs tiek pievērsta skatītāju drošībai, taču sportistiem tās kļuvušas vēl bīstamākas. Līkumos izvietotie riepu krāvumi bieži vien ir par iemeslu kūleņiem, kuri nu gadās visai bieži. Tāpat netiek nodrošināta kvalitatīva trases laistīšana un jābrauc pa putekļu mākoni vai, gluži otrādi, pa pārlietu, dubļainu trasi. Šādā trasē Popē Uģis Traubergs D – 1 fināla brauciena laikā ar kājām izspieda mašīnas stiklu, lai uzlabotu redzamību. Stikls palika karājamies pie mašīnas. Šeit izpaudās arī tiesnešu lobisms par labu Traubergam, jo viņam neparādīja karodziņu, kurš liek savest kārtībā mašīnu atbilstoši noteikumiem, savukārt citi tiek uzmanīti jo stingri, lai nekas nekarātos. Tāpat tiesneši nepamana savu favorītu izdarības dzelteno karogu zonā, bet citi par apdzīšanu šādā vietā tiek diskvalificēti. Arī punktu uzkaitē nav kārtības. J.Bogdanovičs ievērojis, ka diviem sportistiem ir piešķirti punkti par sacensībām, kurās tie diskvalificēti. Jānis uzskata, ka situācija nav normāla un ļoti tiek traumēts sportistu noskaņojums. Tāpat arī komandas sponsori nav apmierināti par čempionāta norisi, tādējādi pilnīgi iespējams, ka naudas krosam kļūs vēl mazāk, līdz ar to cerības attīstīties zudīs.
Arī Modrim Empelim un Jānim Kļaviņam ir iebildumi pret sacensību organizētājiem. Galvenokārt tas attiecas uz kontrollaiku fiksēšanu un falšstartiem. Sportisti apgalvo, ka falšstarti bieži vien ir nepamatoti, jo trūkst tehnisku iespēju to elektroniskai fiksēšanai, bet tiesnesis, skatoties tikai ar aci, var arī kļūdīties. Šādi gadījumi ietekmē startā ne tikai sportista psiholoģisko noskaņojumu, bet bieži ir arī par iemeslu tehnikas lūšanai, jo starta brīdī gan no mašīnas, gan braucēja tiek prasīta maksimāla atdeve.
Jānis Kļaviņš uzskata, ka dažādu nebūšanu cēlonis meklējams faktā, ka pēdējo gadu laikā autokrosa mašīnu un sportistu līmenis ir strauji audzis, bet atpaliek trases tehniskais aprīkojums, kā arī bieži vien atbildīgo personu attieksme. Ir jāsaprot, ka sacensības vairs nevar rīkot «krūmu līmenī», ja gribam, lai par Latvijas autokrosu runātu pasaulē.
Modris Empelis nav paradis samierināties, ja ievēro kādas kļūmes, tādēļ viņam bieži vien iznāk saķeršanās ar tiesnešiem. Modris atzīst, ka ir ļoti skumji, ka, braucot uz sacensībām, iztērē līdzekļus, bet tā vietā, lai gūtu prieku no braukšanas, jākašķējas par dažādām lietām.
Visi aptaujātie sportisti atzina, ka tāds autokross, kāds tas ir šobrīd, ilgi pastāvēt nevar: tam ir jāmainās.
