Latvijas Zemnieku federācija bija izveidojusi darba grupu, kas izstrādātu pamatnostādnes jaunajam subsīdiju nolikumam.
Latvijas Zemnieku federācija (LZF) bija izveidojusi darba grupu, kas izstrādātu pamatnostādnes jaunajam subsīdiju nolikumam. Grupā strādāja LZF priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters, viņa vietnieki un valdes locekļi.
Lūk, LZF galvenās prasības:
– hektāra subsidēšana;
– stabilizēt subsīdiju nolikumu, lai to katru gadu nemainītu;
– nemaksāt eksporta subsīdijas tiem piena pārstrādātājiem, kuri iepērk pienu ārpus Latvijas;
– subsidēt SAPARD programmu un lopkopības programmas, kas saistītas ar lopu apzīmēšanu un pārraudzību.
Šie ieteikumi tika nodoti Pastāvīgajai sadarbības padomei un attiecīgām valsts institūcijām.
Zemniekus patlaban satrauc Jēkabpils Cukurfabrikas un reģiona biešu audzētāju liktenis, tādēļ lauksaimniecības pašpārvaldes sabiedrisko organizāciju – Latvijas Zemnieku federācijas, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas, Zemnieku saeimas un Latvijas Lauku atbalsta asociācijas – Pastāvīgā sadarbības padome pēc situācijas izvērtēšanas nosūtīja vēstuli «Par problēmām cukura nozarē» zemkopības ministram Aigaram Kalvītim un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Kārlim Leiškalnam.
Vēstulē norādīts, ka pēdējos gados, izmantojot cukurbiešu audzēšanai labvēlīgos ekonomiskos nosacījumus un valsts atbalstu tehnikas iegādei, panākts, ka no Latvijā audzētajām bietēm saražotā cukura pietiek iekšējam patēriņam. Nelabvēlīgā ekonomiskā situācija, kas izveidojusies Jēkabpils Cukurfabrikā, un tās darbības apturēšana ne tikai šajā, bet arī turpmākajos gados ievērojami samazinās Latvijas cukura rūpniecības iespējas pārstrādāt izaudzēto ražu.
Pastāvīgā sadarbības padome kā kļūdainu vērtē valsts iestāžu negatīvo attieksmi pret Jēkabpils Cukurfabriku un vēlmi to apturēt, tā sašaurinot biešu audzēšanu un cukura ražošanu Latvijā. Padome neatbalsta to, ka ievērojamas summas no lauksaimniecībai paredzētajiem valsts atbalsta (subsīdiju) līdzekļiem tiek nelietderīgi izlietotas mākslīgi radītu vienas nozares problēmu risināšanai (līdz 10 procentu subsīdiju paredzēts izmaksāt nelielam to saņēmēju skaitam). Turklāt par 1999. gadā izaudzēto cukurbiešu ražu izmaksātās subsīdijas neatrisina biešu audzētāju un visas nozares problēmas turpmākajos gados. Apturot Jēkabpils Cukurfabriku un līdz ar to arī cukurbiešu audzēšanu apkārtējos rajonos, nav domāts par tiem zemniekiem, kuri biešu audzēšanas un novākšanas tehnikas iegādei ir ņēmuši bankas kredītu. Par aplamu sadarbības padome uzskata arī to, ka lēmumi par Jēkabpils Cukurfabrikas un biešu audzētāju likteni Zemkopības ministrijā pieņemti, nekonsultējoties ar lauksaimnieku pašpārvaldes sabiedriskajām organizācijām.
Vēstuli lūgts izskatīt steidzami.
