Ja Jēkabpils Cukurfabrika spēs atrisināt gan finansiālās, gan vadības problēmas, tā varēs atgriezties tirgū, jo mākslīgi neviens nevienu rūpnīcu Latvijā nav aizslēdzis un neaizslēgs.
Ja Jēkabpils Cukurfabrika spēs atrisināt gan finansiālās, gan vadības problēmas, tā varēs atgriezties tirgū, jo mākslīgi neviens nevienu rūpnīcu Latvijā nav aizslēdzis un neaizslēgs. Tā savu nostāju par Jēkabpils ražotni, apmeklējot Jelgavas Cukurfabriku, pamatoja zemkopības ministrs Aigars Kalvītis. Lai gan viņš noliedz, ka trīs cukurbiešu pārstrādes uzņēmumi Latvijai ir par daudz, tomēr ar to arī viss beidzas.
Ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departaments presei domātā informācijā apgalvo, ka Jēkabpils Cukurfabrikas nākotne ir atkarīga tikai no akcionāru un kreditoru spējas vienoties. No tās rezultātiem izriet divi turpmākās situācijas modeļi – sanācija vai maksātnespēja. Sanācija jeb atveseļošana iespējama, akcionāriem atrodot gribasspēku un līdzekļus, lai atjaunotu rūpnīcas pamatkapitālu un ražošanu. Savukārt maksātnespējas gadījumā notiek akcionāru maiņa un ražotnes tālākais liktenis atkarīgs no administratora un kreditoru lēmumiem.
Par sociālo patversmi nodēvētais uzņēmums situācijā, kad katrs nabadzības «deķi» velk uz savu pusi, šķiet, vairs neizķepurosies, tā vēl smagāku padarot to zemnieku likteni, kas noslēguši ar to līgumus. Zemkopības ministrijas izņēmuma gadījumā spertais palīdzības solis, izmaksājot biešu audzētājiem kompensācijas arī par izaudzēto sakņu iearšanu, perspektīvā diemžēl neko neatrisina un no cukurfabrikām attālākos rajonos biešu audzēšana dārgo transportēšanas izdevumu dēļ acīmredzot vairs neatmaksāsies.
Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departaments norāda, ka Ministru kabineta komitejā ir apstiprināti grozījumi likumā par cukuru, kas, sākot ar nākamo gadu, cukura nozarē paredz ieviest kvotu sistēmu. Jau pavasarī pirms cukurbiešu sējas ikvienam zemniekam būšot pilnīga skaidrība par to, cik daudz cukurbiešu viņš var audzēt.
Tas notiks neatkarīgi no tā, ar kuru fabriku zemnieks noslēdzis piegādes līgumu. Kvotu aprēķins pamatosies uz cukura bilanci valstī un iepriekšējos trīs gados katrā saimniecībā izaudzēto vidējo cukurbiešu daudzumu. Ministrija uzsver, ka ražošanas kvotas noteiks Ministru kabineta noteikumi un to sadalē tiks iesaistīti ražotāju pārstāvji.
Kā būtisku A.Kalvītis min to, ka kvotas būs brīvi pērkamas un pārdodamas:
– Ja zemnieku saimniecībai cukurbiešu audzēšana vairs nebūs izdevīga, tā savu kvotu varēs pārdot un iegūto naudu investēt citu nozaru attīstībā.
Cukura ražotāji no komentāriem par kvotām pagaidām atturas.
– Tas būs ļoti grūti, bet jādara tas ir. Citādi cukura tirgū valdīs haoss, bet tas nekur nav labs, – tik īss izteikumos ir Jelgavas Cukurfabrikas ģenerāldirektors Harijs Veģeris.
Katrā ziņā pēc šķēpu laušanas par Jēkabpils fabrikas likteni cukura nozarē sekos šķēpu laušana par kvotām.
