Ministru prezidents Andris Šķēle diskusijā ar studentu pārstāvjiem izteica viedokli, ka, viņaprāt, pašreizējā izglītības sistēma ir negodīga un maksas augstākā izglītība radītu vienādas starta iespējas visiem studentiem.
Ministru prezidents Andris Šķēle diskusijā ar studentu pārstāvjiem izteica viedokli, ka, viņaprāt, pašreizējā izglītības sistēma ir negodīga un maksas augstākā izglītība radītu vienādas starta iespējas visiem studentiem. Jauno finansēšanas sistēmu var ieviest, atrodot līdzekļus studiju kreditēšanai.
Studiju kredītiem piešķir 1 miljonu latu
Mūsu valstī ir divu veidu kredīti. Ir studenta kredīts – sociālais kredīts – 35 lati mēnesī. Kopā tie ir 2,7 miljoni latu, ko izmanto 7000 studentu.
Studiju kredīts paredzēts iemaksām par studijām augstskolā. Studiju kreditēšana sākas ar šo gadu, un valsts tai ir piešķīrusi vienu miljonu latu. Paredzēts, ka studiju kredītu ņem tie studenti, kas nav tikuši budžeta grupās. Ja, piemēram, tajās ir 75 vietas, tad jauniešiem, kas nav izturējuši konkursu šajās grupās, ir iespēja ņemt studiju kredītu un mācīties par maksu. Tā ir laba iespēja, ja studenti nevar samaksāt par studijām paši.
Augstākās izglītības padome pēc studentu lūguma pētī, kāda ir situācija pasaulē: kā studijas tiek kreditētas un apmaksātas. Mums ir iespēja salīdzināt Eiropas Savienības, Austrumeiropas un Baltijas valstis. Gan Igaunijā, gan Lietuvā ir tāda pati kārtība kā mums: no budžeta finansētas studiju vietas un studiju kredīts, ko izmanto daļējas maksas studenti. Kaimiņvalstu pieredze ir vērā ņemama. Lietuvā studiju maksu nosaka iztikas minimums. Igaunijā savukārt katra augstskola ar valdību slēdz līgumu, kurā noteikts, cik speciālistus mācību iestāde apņemas sagatavot. Domāju, ka šāds līgums arī pie mums būtu viens no ceļiem augstskolu menedžmenta uzlabošanai un radītu augstskolās stabilitāti.
Latvijā ir pieņemti normatīvi katrai studiju programmai, kuros norādīts, cik izmaksā viena ekonomista, jurista, ārsta vai cita speciālista sagatavošana. Šīs izmaksas ir dažādas. Universitātēs, piemēram, ekonomista, jurista, valodnieka sagatavošana izmaksā vairāk nekā 500 latu, inženiera – vairāk nekā 800 latu, bet ārsta – pāri par 2000 latiem. Tātad studiju programmas ir dažāda dārguma, un arī studiju kredīts ir atkarīgs no šā normatīva.
Profesionālajā karjerā ieinteresēta arī valsts
Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs ir studijas par valsts budžeta līdzekļiem, daļējas maksas mācības tajās programmās, kur liels konkurss, un ir arī studējošo kredīts. Nevienā no šīm valstīm nav studiju kredīta, kāds stāsies spēkā Latvijā. Pie mums tā ir maksa par studijām, kuru students aizņemas no valsts un gadu pēc studijām sāk atdot (atmaksā desmit gados).
Analizējot studiju finansējumu Eiropas Savienības valstīs, tās var sadalīt četros blokos. Pirmajā blokā ietilpst Dānija un Grieķija. Tur nav jāmaksā ne reģistrācijas, ne studiju maksa, students mācās par valsts budžeta līdzekļiem.
Otra liela valstu grupa ir Skandināvijas valstis. Tur students maksā nelielu summu Studentu savienībai. Tā dod dažādas atlaides sporta kompleksu izmantošanai, koncertiem, kopēšanai, organizē dažādas tikšanās utt. Zviedrijā šī iemaksa ir 58 ekiji* jeb 36 lati gadā, bet stipendija – 871 lats gadā. Students var ņemt arī sociālo kredītu, kas pie mums ir 35 lati mēnesī jeb 350 latu gadā, Skandināvijā šī summa ir 2378 lati gadā. Rezumējot var teikt, ka Skandināvijas valstīs students studē praktiski par valsts līdzekļiem. Trešā grupa – Francija, Itālija, Spānija, Portugāle. Francijā, piemēram, studentam katru gadu ir jāmaksā reģistrācijas maksa 64 lati. Valsts savukārt palīdz studentam ar stipendijām, aizdevumiem, atlaidēm, kā arī tiem, kam ir ģimenes. Ģimenes, kurās ir divi studenti, gadā saņem 1558 latus un vēl transporta atlaidi 50 procentu apmērā.
Tā tiek īstenoti divi Eiropas Savienībā dominējoši principi attiecībā uz augstāko izglītību. Pirmkārt, tā ir politiska vēlme maksimāli palielināt studējošo skaitu jauniešu vidū: profesionālajā karjerā ir ieinteresēts ne vien katrs cilvēks, bet arī valsts. Valstij ir svarīgi, lai sabiedrība būtu izglītota, jo tad tā ir demokrātiska, toleranta, augšupejoša. Otrs princips: Eiropas Savienības valstīs izglītībai jābūt pieejamai visiem sociālajiem slāņiem, ģimenes ienākumi nedrīkst būt šķērslis studijām.
Anglija un Īrija ir valstis, kur par studijām reāli jāmaksā. Tur valsts pārskaita naudu speciālām padomēm, kas atkarībā no tā, cik studentu ir izteikuši vēlmi un kādi bijuši eksāmenu rezultāti, maksā augstskolām, palīdzot segt mācību maksu, un maksā arī studentiem stipendijas. Studenti maksā par savām studijām. Šim nolūkam vairāk nekā pusei no studentu skaita ir iespējams saņemt arī valsts aizdevumu. Visas studiju programmas ir sadalītas trīs lielās grupās: sociālās zinātnes – ekonomisti, juristi, valodnieki utt., viņiem jāmaksā 670 latu gadā, inženieru, arhitektu studijas ir dārgākas, bet medicīnas studijas maksā vairāk nekā 4000 ekiju jeb 2500 latu gadā. Taču 96 procenti studentu saņem stipendiju, tā pilnībā «sedz» sociālo zinātņu bloku vai daļu no inženieru bloka, tādā gadījumā students var ņemt studējošā kredītu. Ir arī atlaides transportam.
Mērķis – līdzekļu efektīva izmantošana
Ja Latvijā tiek veidots modelis, kurā paredzētas studijas par maksu un studiju kreditēšana, jābūt sakārtotai visai sistēmai. Jāparedz, ka augstskolas absolventam, strādājot valsts institūcijās vai profesijās, kas valstij nepieciešamas, studiju kredīts tiek dzēsts. Ir vajadzīgas arī augstākas algas, lai cilvēks varētu atdot kredītu. Jāmaina arī nodokļu sistēma, jo mēs jau tagad visi maksājam nodokļos arī augstākajai izglītībai. Ja maina finansēšanas modeli, jābūt kompleksam pētījumam un aprēķiniem: ja students maksā, tad viņš arī ir jāatbalsta.
Pašreizējais uzdevums mums būtu studiju kredītu aprobācija un ieviešana. Par studentiem, kas ir ārpus budžeta grupām, augstskolai ar valdību jāslēdz līgumi, kā tas ir Lietuvā, Igaunijā un daudzās citās valstīs, dodot finansējumu (kredītu) uz visu mācību laiku. Pasaulē darba tirgus ir ļoti mainīgs. Arī augstskola varētu domāt par to, kā efektīvāk izmantot savus līdzekļus. Svarīga arī pašu studentu attieksme: ja tu studē ilgāk, tad tev ir jāmaksā. Tādā veidā mēs varētu efektīvāk izmantot līdzekļus. Jādomā arī par to, kā piesaistīt vairāk līdzekļu augstākajai izglītībai. Medicīna, māksla, mūzika – tās visā pasaulē ir ļoti dārgas studijas.
Lēmums par studiju maksu nākamajā gadā pagaidām nav pieņemts. Bet doma, ka budžeta studiju vietā varētu būt studiju kredīti, sabiedrībā ir izskanējusi. Tā patiesībā būtu maksas izglītība, tikai students nemaksātu uzreiz, bet pamazām. Studenti ir uztraukušies, nezinot, kur viņi strādās, kā atdos kredītu. Valstij būtu jānosaka, kad studiju maksa daļēji tiks segta, kad tā nebūs jāatmaksā nemaz. Tāpēc pašreiz budžeta vietas ir jāsaglabā un jādomā par šiem ilglaicīgajiem līgumiem. Līdzekļus efektīvāk varēs izmantot, piešķirot tos noteiktam studiju laikam. Ja students nemācās sekmīgi, viņa vietā nāk labākais. Tā notiek, piemēram, LLU Ekonomikas fakultātē, arī kopumā Universitātē tā dara – ja studentam nav veicies sesijā, viņam ir jāmaksā.
Valsts pasūtījumu – arī augstākajai izglītībai
Valsts pasūtījumu organizēšanā guvām pieredzi starptautiskā seminārā. Igaunijā ministrijas un pašvaldības izpētījušas, kādas profesijas ir vajadzīgas, kuras būs prioritāras nākamajos četros gados. Saņemtie dati tika salīdzināti ar Eiropas Savienību, tika pētīti bezdarba rādītāji un augstskolu iespējas – vai tā varēs sagatavot, piemēram, 75 speciālistus. Savstarpējais dialogs veicināja līguma noslēgšanu. Katru gadu līgums tiek izvērtēts – cik studenti ir «atbiruši», kāds ir konkurss, menedžments augstskolā – un koriģēts. Pie mums nav pilnīgas skaidrības, kādas nākotnē būs tautsaimniecības nozares. Augstākās izglītības padomē esam sākuši pētīt ministriju pasūtījumus. Ja ejam uz Eiropas Savienību un mums būs atvērts darba tirgus, tad arī speciālisti jāgatavo tā, lai viņi varētu braukt strādāt uz citām valstīm, un speciālisti no šīm zemēm varēs strādāt pie mums.
Ieguvēji – gan studenti, gan augstskolas
Pārejot uz jauno sistēmu, problēma jārisina kompleksi. Augstskolām jāiegūst papildu līdzekļi, lai viņi var modernizēt un attīstīt izglītības procesu. Ja papildus budžeta vietām nāk studenti, tad augstskolas var iegūt papildu līdzekļus mācību procesam. Pašlaik visās valsts augstskolās kopā ir 48 procenti budžeta vietu, un es uzskatu, kā tās vajadzētu saglabāt. Mums ir vajadzīgas šīs vietas, jo valstij ir jānāk pretim jauniešiem, kuri vēlas studēt. Tajā pašā laikā jādomā, kā efektīvāk izmantot līdzekļus – ar līgumiem, ar studiju sekmju kontroli. Studiju kredīts jāpalielina tiem, kas mācās ārpus budžeta vietām. Mēs varam nedaudz mainīt struktūru, piemēram, samazināt budžeta vietu skaitu tur, kur studenti ir gatavi ņemt kredītu un maksāt par studijām. Optimizācija ir vajadzīga, taču pamatfinansējums aizdevumiem – 490 latu vienam studentam –jāsaglabā. Ja par studijām jāmaksā vairāk, students piemaksā pats. Arī, ja viņš brauc uz ārzemēm mācīties, ir iespējams ņemt studiju kredītu.
Studiju kreditēšana nav ieviesta nevienā Austrumeiropas valstī, tā būs tikai Latvijā. Ja valsts augstskolās saglabājas 48 procenti budžeta vietu, tad šī sistēma ir laba, jo tā ļauj mācīties tiem, kas to nevar darīt līdzekļu trūkuma dēļ. Vajadzīgā summa studentam nav jāiemaksā uzreiz. Bet budžeta studiju vietas būtu jāsaglabā, kaut vai tām profesijām, kas valstij ir vajadzīgas.
