Iespējamā maksas izglītības ieviešana satrauc gan jauniešus, gan viņu vecākus, gan studentus.
Iespējamā maksas izglītības ieviešana satrauc gan jauniešus, gan viņu vecākus, gan studentus. Pret šādu sistēmu aktīvi iestājas Latvijas Studentu apvienība (LSA), kas nesen bija noorganizējusi piketu, kurā piedalījās apmēram 500 Latvijas augstskolās studējošo, tajā skaitā no Latvijas Lauksaimniecības universitātes. Sandra Jansone, kas studē LLU un ir LSA viceprezidente, arī neatbalsta iespējamās pārmaiņas.
Kādi ir galvenie LSA iebildumi pret iespējamo studiju maksu?
– Pēdējā laikā atkal tiek runāts, ka vajadzīga maksas izglītība studiju kreditēšanas formā. Tas nozīmē, ka studentam pašam nekas nebūs jāmaksā, bet valsts nodrošinās kredītu, kas pēc pāris gadiem būs jāatdod.
Līdz 1. decembrim jau ir jāizstrādā principi, pēc kuriem tiks ieviesta maksas izglītība. Protams, studenti ar to ir neapmierināti un nav gatavi maksāt. Kā var kaut ko tādu realizēt gada laikā, ja Latvijā nav tādas situācijas, ka studenti varētu atļauties maksāt par izglītību? Manuprāt, šīs izmaiņas izglītības sistēmā varētu ieviest labi ja desmit gados. Katrā ziņā par tām ir jādiskutē un tās nevar pieņemt vienpersoniski. Šķēles kungs grib realizēt pilnīgu izglītības reformu ar organizatoriskām, finansiālām un citām pārmaiņām, bet viņa izvēlētais laika periods, kurā to paveikt, ir nereāls. Ja tiks ieviesta maksas izglītība, arī studiju izmaksas celsies vismaz 1,5 reizes. Ja valsts ir gatava kreditēt studijas, kāpēc gan augstskolām nepaziņot, ka reālās studiju izmaksas ir, piemēram, 700 latu līdzšinējo 300 vietā. Tātad studentam pēc mācību beigšanas būs jāatdod milzīga summa. Ja šādu sistēmu ievieš, tas noteikti jādara pakāpeniski.
Vai, tavuprāt, tiešām tiks likvidētas budžeta grupas?
– Šķēle piedāvā šādu principu: students paņem kredītu un mācās. Pēc studiju beigšanas piedāvātie risinājumi ir šādi:
– students pats no saviem līdzekļiem atdod naudu,
– kredīts tiek dzēsts konkrētam skaitam valstij nepieciešamo speciālistu, ja viņi strādā valsts struktūrās,
– kredīts tiek dzēsts dažiem īpaši talantīgiem studentiem.
Šķēle uzsver, ka pašlaik visiem studēt gribētājiem nav vienādas starta iespējas. Viņaprāt, tās varētu iegūt, ieviešot maksas izglītību. Domāju, ka pašlaik tieši šīs vienādās iespējas ir, jo tie, kam nav naudas, var mācīties un mērķtiecīgi censties iekļūt budžeta grupā. Ja valsts finansētās vietas tiks likvidētas, tie, kam nebūs līdzekļu, nemaz nemēģinās stāties augstskolā, jo zinās, ka nevarēs atmaksāt kredītu.
Tas nozīmē, ka kredīta dzēšanai nav garantiju?
– Protams, vienmēr taču kāds var būt labāks!
Kāda būs situācija Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentiem?
– Visticamāk, viņiem kredīts būs jāsedz no saviem līdzekļiem, piemēram, no tā, kas tiks nopelnīts savā zemnieku saimniecībā. Tā ir milzīga problēma: ir taču daudz ne visai populāru profesiju, bet kurš gan tās gribēs apgūt, ja zinās, ka pēc tam nevarēs dabūt labi atalgotu darbu. Jaunais cilvēks līdz kādiem 35 gadiem pusi algas atdos, lai atmaksātu kredītu un tikai pēc tam varēs domāt par savu māju, ģimeni. Valstij patiesībā būtu jāpriecājas, ka jaunieši studē, piemēram, lauksaimniecību, pēc tam ieguldot savu darbu Latvijas lauku attīstībā. Bet kurš laukos nopelna tik daudz, lai spētu vadīt saimniecību un vēl atdot kredītu? Turklāt ir arī jaunieši, kas negrib palikt parādā. Droši vien viņi to nedarīs un aizies no augstskolām.
Vai augstskolas spēj nodrošināt tāda līmeņa speciālistus, kuru zināšanas atbilstu maksas izglītības kritērijiem?
– Tur jau tā lieta, ka ne! Liela daļa LLU pasniedzēju ir pensijas vecumā, bet jaunie labprātāk strādā privātās struktūrās, kur saņem normālu atalgojumu. Patiesībā reformas būtu jāsāk no otra gala– atbilstoši izglītības kvalitātei ieviešot mācību maksu. Jābūt taču kaut kādam pamatojumam, lai es zinu, ka ieguldu gadā apmēram tūkstoš latu izglītības iegūšanai, kas ir šīs naudas vērta.
