Jelgavas Biznesa parka attīstībā šogad plāno investēt 2,4 miljonus eiro
Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs SIA «Nordic Partners Properties» («NP Properties») no šogad industriālo parku attīstībā investēt plānotajiem 3,6 miljoniem eiro lielāko daļu līdzekļu ieguldīs Jelgavas Biznesa parkā. Kā intervijā atklāj valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja, Jelgavā būvēs jaunas ražošanas telpas 7000 kvadrātmetru platībā, perspektīvā tās paplašinot līdz 15 000.
– Kādi ir «NP Properties» industriālo parku darbības rezultāti pērn? Kāda attīstība tiek prognozēta šogad?
Rezultāti ir labi. «NP Properties» uzņēmumu grupas apgrozījums pērn bija 12,9 miljoni eiro, kas ir par sešiem procentiem vairāk nekā 2012. gadā. Apgrozījuma pieaugumu lielākoties nodrošināja jaunās iznomātās platības, neliels nomas maksu, kā arī komunālo pakalpojumu patēriņa kāpums. Pagājušajā gadā no jauna savos industriālajos parkos iznomājām aptuveni 37 000 kvadrātmetru.
Rezultāti rāda, ka tirgus ir dzīvs, interese par telpām liela, un būtībā tā ir konstanta, jo katru gadu, pat krīzes gados, iznomājām 25 000 un vairāk kvadrātmetru. Tiesa, runājot par šīm platībām, jāsaprot, ka uz industriālajiem parkiem var atnākt un no mums var arī aiziet. Līdz ar to 37 000 kvadrātmetru ir bruto rādītājs, bet neto platība pērn bija 12 000 kvadrātmetru. Gada griezumā pazaudējām nomniekus aptuveni 25 000 kvadrātmetru, un šīs telpas tika iznomātas citiem. Ņemot vērā šo rādītāju, izskatās, ka 2013. gads bija smags ražotājiem.
Ražošanas telpu nomas maksai patlaban ir tendence augt līdz 2,8 – 3,5 eiro par kvadrātmetru, bet loģistikas telpām tā ir aptuveni četri līdz 4,5 eiro.
Esam iznomājuši telpas laboratorijām, farmācijas kompānijām, pārtikas ražotājiem, metālapstrādes, kokapstrādes uzņēmumiem, plastmasas apstrādātājiem un citām nozarēm. Ģeogrāfiski «NP Properties» industriālajos parkos ir pārstāvēti gan Skandināvijas, gan Krievijas un Ukrainas, gan Vācijas, Itālijas, Islandes un citu valstu uzņēmumi. Pārstāvēts ir ļoti plašs spektrs.
– Kāda ir «NP Properties» telpu platība visu industriālo parku kopējā piedāvājumā?
Kopējā platība visos «NP Properties» industriālajos parkos Latvijā ir aptuveni 490 000 kvadrātmetru, bet iznomājamā veido 170 000 kvadrātmetru. Tā ietver gan biroju, gan arī noliktavu un ražošanas telpas, un šajā platībā notiek nomnieku aprite. 90 procentu ir noliktavu un ražošanas telpas. Patlaban iznomāti 150 000 kvadrātmetru, no tiem lielākā daļa ir ražošanas, bet 11 055 kvadrātmetri biroju telpas.
– Tātad 20 000 kvadrātmetru ir brīvi un gatavi iznomāšanai?
Jā, bet lielākā daļa no šīm telpām ir biroji. No ražošanas telpām neiznomāti ir tikai 7500 kvadrātmetru. Tas ir pa visiem parkiem kopumā – Rīgā, Jelgavā, Olainē, Daugavpilī. Vēl mums pieder zemesgabals Rēzeknē, bet telpas tur nav izbūvētas.
– Kuros industriālajos parkos ir vairāk brīvo platību – Rīgā vai reģionos?
Rīgā brīvo platību nav vispār. Arī Rīgā ir nomnieki, kas maina, atbrīvo telpas, tomēr tās nekad brīvas nav ilgāk par trīs mēnešiem, spējam šo vakanci aizpildīt gandrīz zibenīgi. Brīvās telpas pārsvarā ir Jelgavas industriālajā parkā un nedaudz vēl arī Olainē.
– Valsts piedāvā atbalsta programmu jaunu ražošanas telpu izveidei tieši reģionos. Vai «NP Properties» pieteicies šai programmai, lai saņemtu atbalstu tieši reģionālo industriālo parku attīstībai?
Šī ir brīnišķīga Ekonomikas ministrijas iniciatīva, tā ir pirmā reize, kad industriālo telpu attīstītājiem vispār tiek piešķirts jebkāds finansējums. Patlaban jau tiek slēgti līgumi. Šinī programmā katrs projekts varēja iegūt līdzfinansējumu līdz 1,42 miljonu eiro apmērā, tas nozīmē, ka, izbūvējot telpas, attīstītājs drīkst samazināt nomas maksu līdz tam līmenim, kuru ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs var atļauties.
Programma paredzēta reģioniem, bet lielākais pieprasījums pēc industriālajām telpām ir Rīgā un Pierīgā, to nevar noliegt, lai kā arī mēs negribētu uzbūvēt lielus industriālos parkus reģionos. Mums vēl nav bijis neviena tāda nomnieka, kurš teiktu, ka viņam ir vienalga – Rīga, Daugavpils vai kāda cita pilsēta. Tie ir ļoti specifiski klienti, kas vēlas reģionālās pilsētas, nevis Rīgu.
Mums tika apstiprināts projekts Jelgavā, tas ir viens no sešiem programmā apstiprinātajiem. Esam pieraduši runāt par to, ka Rīga un Pierīga ir aktīvas, ka tur ir ekonomiskais potenciāls, bet jāskatās nedaudz tālāk par Pierīgu. Jelgava ir tikai 50 kilometru attālumā, to pat varētu dēvēt par Pierīgu, jo liela daļa jelgavnieku brauc strādāt uz Rīgu. Jelgavas pašvaldībai ir mērķis nodrošināt to, ka liela daļa jelgavnieku strādā savā pilsētā, tāpēc arī nolēmām jaunās telpas sagatavot Jelgavā.
– Cik lielu platību?
Pagaidām 7000 kvadrātmetru platībā. Līdz šim runājām par veco industriālo telpu rekonstrukciju dažādās vietās, bet tagad esam nonākuši pie tā, ka tas, kas ir rekonstruēts, ir labi, bet pārējie kvadrātmetri būs jājauc nost un to vietā jābūvē jaunas telpas. Pirmais solis tiek sperts Jelgavā, kur demontēsim 20 000 kvadrātmetru, jo restaurēt vairs nav lietderīgi.
Jaunu iznomājamo platību katastrofāli trūkst. Šogad esam apņēmušies iznomāt 15 500 kvadrātmetru – skaitlis ir tik mazs, jo vairāk nav ko piedāvāt. Pieprasījums ir, tas ir konstants un visai ievērojams, bet piedāvājuma vairāk nav. Šogad jau esam iznomājuši 7500 kvadrātmetru – vēl trīs mēneši, un 15 000 būs sasniegti.
– Kādas šogad plānotas kopējās investīcijas industriālajos parkos?
Esam plānojuši investēt aptuveni 3,6 miljonus eiro. Šī nauda tiks ieguldīta Jelgavā, Rīgā, Olainē, bet lielākā daļa investīciju paredzētas Jelgavai, tie būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro.
– No 2,4 miljoniem eiro, ko paredzēts investēt Jelgavā, 1,4 miljoni ir iepriekšminētais valsts atbalsts?
Jā, bet mēs šo naudu saņemsim vien nākamā gada septembrī, kad jānodod telpas. Turklāt saņemsim tikai tad, ja izpildīsim atbalsta programmas prasības, kuras ir ļoti konkrētas. Šīs prasības ietver vairākus riskus. Pirmkārt, telpas jāsagatavo ārpus Rīgas. Rīgā tādas tiktu iznomātas jebkurā gadījumā, reģionā tas var būt sarežģītāk. Otrkārt, telpas jāsagatavo noteiktam nomnieku skaitam – tiem jābūt trim savstarpēji nesaistītiem uzņēmumiem. Treškārt, strādājošo skaitam tajos jāpalielinās no 20 līdz 50. «NP Properties» gadījumā tas ir visai interesants uzdevums, jo mēs nekādi nevaram ietekmēt nomnieku darbību un viņu plānus attiecībā uz darbinieku skaitu. Es gan saprotu šīs prasības, jo, ja kāds dod naudu, tad vēlas saņemt kaut ko pretī, un šajā gadījumā valsts vēlas redzēt darbavietas. Tomēr pieteicāmies programmai ar diezgan mierīgu prātu, jo 15 gadu pieredze un darbības rādītāji liecina, ka uzņēmējus spējam piesaistīt. Pluss ir arī tas, ka Jelgava ir pietiekami aktīva pilsēta, kas vienmēr akcentējusi to, ka ir ražošanas pilsēta.
– Vispirms sagatavojat telpas un tad meklējat nomnieku vai gadās arī tā, ka ir konkrēts nomnieks, kuram telpas top?
Gandrīz vienmēr jau ir zināms nomnieks, kuram tās sagatavojam. Protams, izņemot Jelgavu, kur rīcību nosaka valsts atbalsta programmas prasības.
– Šogad plānots iznomāt 15 000 kvadrātmetru. Vai tas ir ieskaitot arī tās telpas, kuras kādi pašreizējie nomnieki varētu atbrīvot?
Nē. Ja kāds aizies, tad atbrīvotos kvadrātmetrus arī iznomāsim un kopējais apjoms kļūs lielāks. Nezinām, cik nomnieku šogad varētu aiziet, bet prognozes rāda, ka tik slikti kā pagājušajā gadā nebūs. Tik slikti kā pērn nebija nekad. Kāpēc pērn ražotājiem klājās tik smagi, es nemāku izskaidrot. Pārsvarā tie bija lieli ražotāji, kuri nomāja telpas virs 2000 kvadrātmetriem, turklāt tie pārstāvēja visdažādākās nozares.
– Cik kvadrātmetru plānots iznomāt 2015. gadā?
Tik, cik uzbūvēsim. Tātad tie būtu 7000 kvadrātmetru Jelgavā un 8000 Rīgā. Protams, nezinām, kas notiks ar biznesu sakarā ar Krievijas un Ukrainas konfliktu.
– Gada sākumā prognozes par izaugsmi bija visai optimistiskas, bet tagad gan ekonomisti, gan valsts tās sākuši samazināt. Kāda varētu būt šā konflikta ietekme?
Es nezinu, kas notiks ar Krievijas tirgu, bet mums nav nekādu indikāciju, ka bizness sāktu kaut kā īpaši uztraukties par to. Ražotāji, kas strādā mūsu industriālajos parkos, pārsvarā ražo eksportam uz Rietumiem. Tikai neliela daļa iet uz Krieviju. Ja krīze pastiprināsies, iespējams, cietīs tie kvadrātmetri, kuros tiek ražota produkcija eksportam uz Krieviju. Tai pašā laikā redzam, ka esošie uzņēmumi, piemēram, Skandināvijas, sāk aktivizēties un plāno pārcelt uz Latviju citas savas ražotnes. Daži jau sākuši interesēties par papildu platībām.
No vienas puses, kad raugāmies uz nomas maksas apskatiem Eiropā, redzam, ka uz vispārējā fona Latvijā tās nemaz nav zemākās. Tomēr Latvijas piedāvājums ir pat ļoti konkurētspējīgs – mums ir lētāks darbaspēks un vēl arvien zemākas elektroenerģijas un citu komunālo pakalpojumu izmaksas.
– Vai telpu nomas maksas tuvākajā nākotnē varētu mainīties?
Jāatgādina, ka krīzes laikā attīstītāji nomas maksas dramatiski samazināja, pat par 30 procentiem. Pirmskrīzes līmeni vēl neesam sasnieguši, un nedomāju, ka tas arī notiks. Patlaban izskatās, ka nomas maksas griesti ražotājiem jau ir sasniegti. 2014. gadā pieaugums ir 4,7 procenti – to rāda šim gadam noslēgtie līgumi. Iespējams, nomas maksu varētu palielināt par inflācijas koeficientu, bet tas ir ļoti mazs, aptuveni 1,5 – 2 procenti, tas nav nekāds palielinājums.
Tagad noteikti attīstītājam neatmaksātos jaunā vietā no nulles sākt būvēt jaunu industriālo parku. Ar zināmu risku saistās pat jaunu telpu būvniecība jau tagadējo industriālo parku brīvajās teritorijās. Ja runājam par reģionālo attīstību, arī tad jādomā par pašreizējo industriālo teritoriju izmantošanu, nevis jaunu parku būvniecību. ◆
Gandrīz pusmiljons kvadrātmetru
«NP Properties» ir investīciju grupas «Nordic Partners» uzņēmums, kurš ir lielākais industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs Latvijā. Patlaban Rīgā, Olainē, Jelgavā, Salaspilī, Rēzeknē un Daugavpilī tiek apsaimniekoti astoņi industriālie parki. Kopējā telpu platība šajos parkos ir vairāk nekā 490 000 kvadrātmetru.
