Ratnieki pēc sešu gadu darba siltumnīcās svešumā atgriezušies uz palikšanu un izveidojuši piemājas saimniecību
«Vībotnēs» viss tiek darīts tikai ar pašu saimnieku rokām, algotu darbinieku nav. «Katra pārdotā oga ir mūsu izaudzēta un lolota, varbūt tāpēc cilvēki tās arī labprāt iegādājas,» smaidot atzīst mājas saimniece Gitāna. Tirdzniecībā pirmās ogas nonākušas par 20 eiro kilogramā.
Sākuši ar 500 zemeņu stādiem, tagad to ir 3000. Saimnieku prātos plāns šogad stādu skaitu atkal palielināt. Viņi ar lepnumu izrāda siltumnīcas un laukus, kur līdzās zemenēm zaļo gurķi, tomāti, salāti, kā arī mazītiņi meloņu un arbūzu stādiņi.
Vībotnēs izaudzētie dārzeņi arī tiek tirgoti Kalnciema ielas tirdziņā. Ceturtdienās, kad tur notiek koncerti, tiek gādātas ogas, bet sestdienās – dārzeņi. «Zemeņu sezona diemžēl ir ļoti īsa, tāpēc cenšamies audzēt arī dārzeņus, lai papildinātu tirgojamo klāstu,» skaidro Agnis. Gitāna atzīst: «Gribam, lai visus darbus saimniecībā varam izdarīt un izkontrolēt pašu spēkiem – lai raža ir maza, bet augsti kvalitatīva. Lai ogas būtu rūpīgi nolasītas un glītas – nesaspiestas un nebojātas.»
Iztiek bez helikoptera
Ratnieki uzmanīgi atlasījuši zemeņu šķirnes, kuru audzēšanu turpināt. Sākumā iestādītas 12 no Nīderlandes atvestās, bet turpmākai audzēšanai izvēlētas trīs – vissaldākās un tikpat svarīgi – smaržīgākās.
«Iestādījām veselu lauku un pamazām izvērtējām, kuras šķirnes atstāsim. Citas izsala, kāda neieauga, vēl kādas izrādījās negaršīgas,» stāsta Agnis. Lai arī ilgi paši strādājuši angļu zemeņu saimniecībā, izveidojot savus stādījumus, viss bijis jāpielāgo no jauna. Salīdzinot ar Angliju, mums ir ļoti atšķirīgs klimats, citāds siltums un mitrums. Tomēr Anglijā iegūtās zināšanas abi vērtē augstu. Viņi atzīst, ka liels ieguvums ir ar nozari saistītais paziņu loks. Ja gadās kāda problēma, var piezvanīt draugiem, kas vēl joprojām strādā Anglijā, vai pat turienes agrākajiem darba devējiem un pakonsultēties.
Saimniecība, kurā viņi strādājuši ārzemēs, nav bijusi no lielākajām, līdz ar to neatbilstot Latvijā pieņemtajam mītam par ķīmiski ļoti apstrādātām ogām, skaidro Gitāna un Agnis. «Mūsu saimniecībā nebija tik liels apjoms, lai būtu grūti kontrolēt visus procesus. Ja ir ļoti lielas zemeņu platības, tad gan daudz tiek lietoti augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļi. Anglijā ir pat tādas saimniecības, kur darbu menedžeris, lai pārraudzītu darbiniekus, ierodas ar helikopteru,» pieredzēto darbā svešatnē atceras Ratnieku ģimene.
Par ārzemēs nopelnīto – sava saimniecība
Anglijā nopelnītie līdzekļi iztērēti, atdodot iepriekš ņemtu kredītu un iegādājoties māju, lai izveidotu paši savu saimniecību. Gitāna ir salaspiliete, bet Agnis no Iecavas, abi Staļģenē ir ienācēji. Ratnieki atzīst, ka šeit uzņemti ļoti labi, un priecājas par atsaucīgajiem kaimiņiem, kas nepieciešamības gadījumā izlīdz ar lauksaimniecības darbos nepieciešamo tehniku vai kādiem darbarīkiem.
Abi jau sen sapņojuši par dzīvošanu un darbu savā saimniecībā laukos. Protams, atgriešanās no dzīves ārzemēs nav bijusi viegla. «Ātri sapratām, ka būs ļoti grūti. Neviens tāpat vien nepalīdzēs, un, cik paši varēsim ar savu darbu padarīt, tik arī būs. Godīgi sakot, kad atgriezāmies un atdevām visus parādus, mums palika 500 latu. Par to naudu uzcēlām savu pirmo siltumnīcu,» klāsta Agnis.
Šis ir trešais gads pēc atgriešanās no darba Anglijā, un pirmais, ko viņi sākot bez parādiem. «Nav jau viegli no nekā izveidot pašiem savu biznesu laukos. Visu laiku bijām spiesti aizņemties te no viena drauga, te no otra. Vienmēr gadās kādi neparedzēti apstākļi – traktors salūst vai mašīna, un parasti tas notiek tieši pavasarī,» par spēku nezaudēt dzīvesprieku stāsta «Vībotņu» saimnieki.
Naktis pārlaiž siltumnīcā
Lai iegūtu agru zemeņu ražu, siltumnīcas kurināt «Vībotnēs» sāk jau marta sākumā. Saimnieki dažkārt tā arī pārlaižot nakti uz saliekamās gultas siltumnīcā, jo neesot vērts ik pa pāris stundām turpu, šurpu uz māju staigāt.
«No sākuma, kad atgriezāmies un sākām veidot saimniecību, strādājām kā traki. Tad kādā brīdī sapratām – mēs taču esam paši savās mājās, varam arī mierīgāk,» smaidot stāsta Gitāna. Tā abiem esot zināmā mērā problēma – pa roku galam kaut ko darīt nav pratuši nedz pie saimniekiem Anglijā, nedz savās mājās. Tāpēc bijuši labi novērtēti arī svešumā. Saimnieki bēdājušies, kad Ratnieki uzteikuši darbu. Agnis un Gitāna lepojas, ka darba dienas laikā katrs siltumnīcā spējis novākt 700 kilogramus ogu. Abi smejas – kaut spētu tik daudz izaudzēt, cik ogu var salasīt.
«Vībotņu» siltumnīcās un laukos aug ne vien ogas, bet arī dārzeņi un garšaugi, tomēr Ratnieku mērķis ir savu saimniecību veidot tā, lai spētu sevi uzturēt, tikai audzējot zemenes.
Pircēji viņu produkciju novērtējot un esot gatavi arī maksāt dārgāk, bet drošu sirdi iegādāties Latvijā audzētās ogas. «Esmu pārsteigta par to, ka Latvijas produkciju ļoti augstu vērtē visu sociālo slāņu pircēji – no bagāta kunga līdz nabadzīgai tantiņai,» tirdziņos pieredzēto atstāsta Gitāna.
«Man nav nekādu iebildumu arī pret poļu zemenēm. Varu bez aizspriedumiem tirgoties ar savām ogām blakus ievestajām. Bet nepatīk mānīšanās,» neizpratnē ir Gitāna. Viņasprāt, cilvēkiem būtu godīgi jādod iespēja izvēlēties – pirkt lētākas poļu ogas vai mazliet dārgākas, bet tepat Latvijā audzētas. ◆
