Lai kontrolētu kodolpiesārņojuma draudus Latvijā, stiprina novērojumu staciju tīklu
Metāla kastīte ar nelielu sensoru, piestiprināta pie Valsts vides dienesta (VVD) Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes ēkas Kazarmes ielā, kopš aprīļa sākuma ik pēc desmit minūtēm ziņo Radiācijas drošības centram par radiācijas līmeni pilsētā.
Tā ir viena no 24 jaunajām radiācijas monitoringa agrīnās brīdināšanas modernizētās sistēmas stacijām, kuras izvietotas visā Latvijā. Jelgavā radiācijas līmenis nekad iepriekš nav novērots. Kā stāsta Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis, pilsētas ģeogrāfiskais novietojums Latvijas centrālajā daļā noveļ no jaunās stacijas pleciem uzdevumu pirmajai konstatēt no ārvalstīm ceļojošus radioaktīvā piesārņojuma mākoņus – par to rūpējas stacijas Daugavpilī, Bauskā, Liepājā un citviet valsts perifērijā. «Ja tas mākonis nāks, pirmās ziņos pierobežas stacijas,» H.Verbelis paskaidro. «Jaunā sistēma datus sniedz ik pēc desmit minūtēm GPRS sakaru tīklā, savukārt novecojušās iekārtas informāciju apkopoja ik pa astoņām stundām, turklāt datu pārraidīšanai izmantojot telefona līniju,» H.Verbelis uzsver nepieciešamību paplašināt un modernizēt sistēmu, kuras izmaksas bija 589 995 eiro, tostarp 86 procenti ES Kohēzijas fonda atbalsts.
Nevajadzētu agrīnās brīdināšanas sistēmas uzstādīšanu Jelgavā saistīt ar radioaktīvo piesārņojumu, jo radiācijas līmenis ir normas robežās, norāda H.Verbelis. Jelgavā radiācijas līmeņa novērošana nepieciešama tādēļ, lai izskaustu iespējamu dzelzceļa negadījumu smagas sekas, viņš skaidro. «Varam modelēt situāciju – ja Jelgavā avarētu vilciens ar kodolbīstamu kravu, tad sistēma nekavējoties sniegs informāciju par radiācijas līmeni, dodot iespēju ātri izstrādāt rīcības plānu.» Kā stāsta H.Verbelis, neviens no pašlaik Jelgavā strādājošiem uzņēmumiem nerada šāda veida draudus videi, «ja neskaita, ka ikviena rentgena ierīce ir ar starojumu, bet to šī sistēma neuztvers». Kopumā radioaktivitātes fons Jelgavā ir drošs, viņš piebilst.
Radiācijas līmeņa kontroles staciju skaits nav palielināts pēc principa dubults neplīst, «Ziņām» skaidro Radiācijas drošības centra direktors un projekta vadītājs Mārcis Slavinskis. «1995. gadā, uzstādot pirmās 15 spektrometriskās un vienu ūdens staciju, tika izpildīts vien minimums, lai kaut cik nosegtu Latvijas teritoriju.
Jaunās stacijas, kas vienmērīgi izvietotas valsts vidienē, palīdzēs identificēt arī nelielus radioaktīvā piesārņojuma mākonīšus.»
Pusotru nedēļu pēc zemestrīces izraisītās avārijas Japānas AES «Fukušima 1» piesārņojuma mākonis nonāca Latvijā, tomēr radiācijas līmenis joprojām bija normas robežās, norāda M.Slavinskis. «Ja situācija saasinās, tiek iesaistīta virkne institūciju, kurām jāreaģē atbilstoši civilās aizsardzības plānam. Ja piesārņojums sasniegtu kritisko robežu, tiktu iedarbināta virkne pasākumu, aktīvi iesaistītos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, tāpat Pārtikas un veterinārais dienests, pašvaldības, risinot arī iedzīvotāju evakuācijas un izmitināšanas jautājumus,» turpina M.Slavinskis.
Latvijas iedzīvotājiem nav pamata satraukumam par radiācijas līmeni, jo tuvākā AES darbojas Somijā. Draudu līmenis palielinātos, ja Baltkrievija īstenos jaunas AES projektu, skaidro M.Slavinskis.
No čehu kompānijas «ENVINET» radiācijas līmeni uzraugošajām «kastītēm» datus saņem Radiācijas drošības centra Operatīvās brīdināšanas grupas četri darbinieki, kuri maiņās dežurē 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Radiācijas līmeņa svārstības cilvēkiem nav sajūtamas. «Ja tiek novērota paaugstināta radiācija, brīdināšanas sistēma uz vietas vienkārši turpina strādāt, bet datus par trauksmi mēs redzam Rīgā,» skaidro projekta vadītājs. Dati pēc tehniskās salāgošanas būs pieejami publiski internetā Radiācijas drošības centra vietnē. Jūnija beigās vai jūlija sākumā vecā sistēma tiks atslēgta un radiācijas drošība tiks pilnībā uzticēta jaunajām monitoringa stacijām. ◆
No Balviem
līdz Rucavai
Spektometriskās radiācijas monitoringa stacijas gamma starojuma noteikšanai vidē darbojas Baldonē un Baldones novadā, Balvos, Daugavpilī, Rucavā, Salacgrīvā, Salaspilī, Talsos, Valmierā un Ventspilī, Daugavpils novadā, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rīgā, Madonā un Rēzeknē. Divas ūdens monitoringa stacijas iegremdētas Daugavā pie Ķekavaas un Krāslavas novadā. Operatīvai datu pārraidei ierīkots arī moderns GPRS sakaru tīkls. Jauno sistēmu paredzēts lietot līdz 2028. gadam.
