Ģimene pirms pusgada sūdzējusies par roku palaišanu, bet māte piedevusi
Sveces un bērnu zīmējumi Kalnciema pagasta vidusskolas gaitenī atgādina par 23. aprīļa pievakarē savā dzīvoklī noslepkavoto 3. klases audzinātāju un matemātikas skolotāju Andru Frišmani. «Tagad jau ir mazliet mierīgāk, bet pirmo dienu pēc traģēdijas gan bērni, gan pedagogi un skolas darbinieki raudāja. Šķiet, vistrāpīgāk pateica mūsu apkopēja: «Nogalināja eņģeli!»,» stāsta vidusskolas direktore Anita Klupša.
A.Frišmane nevienam nekad neatteica palīdzību, daudz un talantīgi strādāja ar bērniem, kas mācībās guva panākumus, uzsver skolas direktore. Arī savas dzīves pēdējā dienā viņa bija kopā ar skolēniem līdz vēlai pēcpusdienai, ko pavadīja Jelgavas novada skolu deju skatē Jēkabniekos.
Pirmo reizi varmākam centās piedot
Par A.Frišmanes slepkavu Jāni Krūmiņu, kas par dzeršanu bija atlaists no darba un ģimenē dzīvoja beidzamos divus gadus, kalnciemnieki ir pārsteigti. Līdz šim viņš esot radījis pieklājīga cilvēka iespaidu, izņemot gadījumu, kad, kā atceras noslepkavotās skolotājas meita Ginta, ģimene pirms pusgada sūdzējusies policijai par mātes piekaušanu. Toreiz brālis izglābis māti, bet notikums beidzies ar viņas piedošanu varmākam. Ne reizi vien J.Krūmiņš esot sacījis, ka viņam nav ko zaudēt un ka viņš A.Frišmani mīl tā, ka varētu nogalināt. Meita Ginta pieļauj, ka, mēģinot izvairīties no soda, J.Krūmiņš varētu tēlot garīgi slimu.
Smagais noziegums izdarīts 23. aprīļa pievakarē ap pulksten 17, kad A.Frišmane atgriezās dzīvoklī no darba. Slepkava, kas bija nelielā alkohola reibumā, uzbruka upurim ar virtuves nazi. Īsi pirms traģēdijas A.Frišmane zvanīja meitai Gintai, kas, atsteigusies uz dzīvokli, koridorā satika slepkavu, kurš atzinās izdarītajā. Ginta centās māti glābt, kā arī izsauca ātro palīdzību, kas ieradās reizē ar policiju.
«Ja vīrietis spējis pacelt roku pret sievieti, tādam nedrīkst piedot,» nosaka G.Frišmane, kurai ir ļoti sāpīgi apzināties, ka viņai, māsai un brālim nekad vairs nebūs iespējas piedzīvot tos mīļos brīžus, kādi bija kopā ar māti.
Ārste psihoterapeite Baiba Gerharde atzīst – ja varmāka reiz uzbrucis un nav izdarījis noziegumu līdz galam, tad pašiem tuviniekiem jāapzinās, ka viņš ir bīstams.
Atbalstīs pašvaldība un Vītolu fonds
Ņemot vērā, ka visi A.Frišmanes bērni ir pilngadīgi, saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem šajā gadījumā izmaksājams vienreizējs apbedīšanas pabalsts, paskaidro Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone. Pašvaldība piedāvāšot arī psihologa palīdzību. «Ikvienam novada iedzīvotājam ir tiesības vērsties Sociālajā dienestā situācijās, ja iepriekš neparedzētu apstākļu dēļ nav iespējams apmierināt savas un ģimenes pamatvajadzības vai ir tāds risks. Šajā gadījumā Sociālais dienests izskatīs iespēju piešķirt pabalstu neparedzētiem gadījumiem,» raksta D.Kaņepone.
Nodibinājuma Vītolu fonds valdes locekle Inna Mogutova stāsta, ka 1. martā ir beigusies kārtējā pieteikšanās Vītolu fonda stipendijām, tomēr ārkārtas gadījumos atbalsts tiek piešķirts ārpus noteiktajiem termiņiem. Fonda valdes priekšsēdētāja Vita Diķe piebilst, ka tiks darīts viss iespējamais, lai palīdzētu studējošajiem A.Frišmanes bērniem. ◆
