Jelgavas rajonā risinās PHARE CREDO finansēts projekts «Jelgavas rajona un Šauļu apgabala riska faktoru izvērtējums un kooperācijas plāna izstrāde iespējamo avārijas situāciju gadījumiem».
Jelgavas rajonā risinās PHARE CREDO finansēts projekts «Jelgavas rajona un Šauļu apgabala riska faktoru izvērtējums un kooperācijas plāna izstrāde iespējamo avārijas situāciju gadījumiem».
Līdz šim visā Jelgavas rajonā ne reizi nav izvērtēti riska faktori. Atsevišķa izpēte bijusi tikai pilsētā un dažos pagastos. 1994. gadā vērtējums dots Jelgavas dzelzceļa stacijai, bet 1995. gadā – pilsētai kopumā. Eksperts Rīgas Tehniskās universitātes Ražošanas kvalitātes institūta direktora vietnieks Andris Maurāns teic, ka tolaik pilsētā vislielāko risku varēja izraisīt gaļas un piena kombināts, kā arī naftas bāze, kas bija iebūvēta blīvi apdzīvotā teritorijā. Bet vēl joprojām par pašu bīstamāko objektu tiek uzskatīts dzelzceļa mezgls, pa kuru pilsētai cauri tiek eksportētas bīstamās kravas uz Ventspili. A.Maurāns atzīst:
– Izdarot izpēti arī Ventspilī, izrādījies, ka bīstamāka situācija tomēr ir Jelgavā, jo Ventspils ir daudz gatavāka iespējamiem negadījumiem nekā Jelgava.
Riska faktoru aprēķināšanas uzdevums ir cēloņu meklēšana, bet to novēršana saistīta ar lēmējinstitūcijām. Piedāvātie varianti pārsvarā saistīti ar uzņēmumu attālināšanu no iedzīvotājiem. Arī jauna uzņēmuma celtniecības gadījumā uzmanīgi jāizvērtē tā atrašanās vieta.
PHARE CREDO projekts paredz Jelgavas rajona sadarbību ar Lietuvas Republikas Šauļu apgabalu, novērtējot pārrobežas riska faktoru – kā avārija viena valstī var ietekmēt otras valsts situāciju. A.Maurāns atzīst, ka šajā gadījumā lielāks risks ir Šauļu apgabalam, jo Jelgavā ir daudz vairāk bīstamo objektu. Turklāt pie mums ir jau zināmas iestrādes šajā jomā, bet Lietuvas pusei šī ir pirmā reize, kad pie viņiem tiek aprēķināti riska faktori.
Izpēti paredzēts pabeigt pēc gada, un nākamais solis būs iesaistīšanās jaunos projektos, kas palīdzētu optimāli sagatavoties iespējamajām riska situācijām – izveidot spējīgu glābšanas dienestu. Jelgavas rajona Padomes Attīstības departamenta direktora vietniece Anna Krastiņa teic, ka vislabāk to varētu darīt uz Ugunsdzēsēju un glābšanas dienesta bāzes. Un pirmais, kas būtu jāpanāk, – jāiegādājas pienācīgs ekipējums glābējiem, kā arī jāorganizē speciāla glābēju apmācība.
