»Lai skan» divdesmitgade tiek atzīmēta ar popgrupas vadītājai Intai Šveicerei raksturīgo oriģinalitāti un skatuvisku vērienu
Cik klusa un vientuļa ir tukša skatuve? Tomēr pilnīgi tukša tā laikam nemēdz būt, jo klusi maliņā sēdošās jaunas sievietes (Intas Šveiceres) rokās fotoalbums pēkšņi atdzīvojas, un skatītāju un klausītāju priekšā krāšņi un skanīgi aizrit mirkļi no Jelgavas bērnu un jauniešu centra »Junda» muzikālās studijas un popgrupu »Lai skan» pagājušajiem 20 gadiem.
Tomēr tās nav tikai video vai foto kadros iemūžinātas atmiņas, uz skatuves (gan ne gluži vienlaicīgi, kaut ir arī tādi brīži) aktīvi dzied, dejo un visādi citādi darbojas apmēram simt dažāda vecuma »Lai skan» dalībnieku, sākot no knapi trīs gadu vecumu sasniegušām meitenītēm līdz pat šarmantam ansamblim, kas sevi koķeti dēvē par »vecāko grupu». Un ir arī atraktīvi un dziedoši puiši, kas šāda veida kolektīvos nemaz nav bieža parādība.
»Varbūt tas nav labākais variants, bet visu, kas notiek uz skatuves, es izdomāju pati,» īsā mirklī starp ziedu klēpju saņemšanu un jauno dalībnieču novirzīšanu uz godam pelnītu svētku mielastu pagūst pavēstīt »Lai skan» dibinātāja un vadītāja Inta Šveicere, atbildot uz »Ziņu» naivo jautājumu par scenārija autoriem, scenogrāfiem un tamlīdzīgām personām. Tāpēc godam pelnīts arī Valsts izglītības un satura centra Goda raksts. Tomēr redzams, ka palīgi ir – »vecākā grupa» veikli tiek galā ar jaunāko kolēģu »iebīdīšanu» tieši tur, kur katram tajā brīdī jāatrodas.
Gluži viena gan Inta galā netiktu, ko viņa arī nemaz neslēpj – proti, nekas nenotiktu bez Gunta Šveicera prasmīgās rīkošanās pie skaņu pults, Guntis ir arī vairuma skanīgo dziesmu autors.
»Ko vērta dzīve, ja tajā nebūtu mūzikas,» atliek piekrist pasākuma galvenajai vaininiecei I.Šveicerei. Patīkama optimisma deva svētdienā, kad piedzīvotas skumjas vēstis par pasaulē labākā un dziedošākā Karlsona Veras Singajevskas, kā arī tikai pirms dažām dienām Jelgavā koncertējušā un jau nākamajā afišā ierakstītā Nika Matvejeva aiziešanu uz citām skatuvēm.
– Estrāde un popmūzika vilina daudzus jauniešus, un arī »Lai skan» jubilejas koncertā brīžiem Jelgavas kultūras nama lielā skatuve šķita par mazu. Cik daudz tad īsti esat?
Nu jau mūsu loks ir sašaurinājies, no pirms dažiem gadiem sasniegtā skaitļa 115, kas laikam bija maksimālais jauniešu skaits, tagad esam palikuši nedaudz vairāk par astoņdesmit.
– Un vecuma amplitūda?
Jaunākajai ir trīs gadi. No vecākajiem »laiskaņiem» (tā studistus un popgrupu dalībniekus dēvē gan vadītāja, gan paši audzēkņi – red.) mūsu pulkā vairs nav studentu (tas gan neattiecas uz koncertā lielu atzinību guvušo tā saucamo »vecāko grupu»). Bet ģimnāzisti un vidusskolēni pie mums vēl dzied.
– Ja pareizi sapratu, sākumā ir studisti un vēlāk no viņiem top koncertējošie »laiskaņi»?
Gluži tā nav, tas vairāk atkarīgs no tā, cik katram no dieviņa un vecākiem ticis muzikālās dzirdes. Turklāt atraidīts netiek pilnīgi neviens, kam vien (vai vecākiem, ja tas attiecas uz trīsgadīgajiem) ir uzņēmība un vēlēšanās. Varbūt pēc gadiem no viņa iznāks populārs dziedātājs, vismaz mūsu koncertos. Bet ir arī tādi, kuri uzreiz nokļūst popgrupā – tas atkarīgs no katra spējām un varēšanas.
– Kā ir labāk – ja uz »Lai skan» atnāk ar priekšzināšanām vai bez? Peldēšanas treneri mēdz teikt, ka labāk lai iesācējs neprot peldēt, nekā ir iemācīts nepareizi.
Mūsu studijā nav mērķa izkopt dalībniekiem augstu vokālo prasmi. Bērni vairāk nāk, lai atraisītos, lai pašiem būtu interesanti. Es nestrādāju ar bērniem individuāli kā vokālais pedagogs (kurš, starp citu, arvien vairāk sāku domāt, mums lieti noderētu). »Lai skan» uzstājas savam, vecāku un skolas biedru priekam. To nevar uzskatīt par »popzvaigžņu kalvi».
Es arī neslēpju no bērniem un, kaut viņi ir talantīgi, cenšos smalkjūtīgi pateikt, ka vairums no viņiem nekļūs par »O! Kartes akadēmiķiem» vai citu TV šovu zvaigznēm.
– Meklējot rakstos, atradu, ka »Lai skan» sākums saistīts ar festivālu »Saules zaķis».
Par »Saules zaķi» palikušas tās labākās atmiņas. Laikam arī tāpēc, ka tas nebija konkurss (atlase gan bija jāpārvar, lai līdz turienei tiktu), bet festivāls, un tajā vairs nekāda sacenšanās nenotika – tas radīja īpaši labvēlīgu un draudzīgu atmosfēru visu dalībnieku vidū.
– Kā izjūtat šo neizbēgamo paaudžu nomaiņu?
Kamēr nesenējie lielie »laiskaņi» vēl dziedāja, domāju, ka pēc viņu aiziešanas būs grūtāk. Bet nav tik traki, tie, kuri nāk viņu vietā, arī ir ļoti jauki un sirsnīgi bērni. Labi, varbūt mums kādu laiku nebūs dižu uzvaru vai trešās vietas kā pirms trim gadiem Ņujorkā, bet gan jau pienāks laiks arī tam.
– Vai jūsu darbošanās popmūzikas lauciņā neatņem bērnus, piemēram, Latvijā izslavētajai koru kultūrai?
Pieļauju, ka vairāki koru vadītāji tā domā. Es pati biju skolotāja Jelgavas 4. vidusskolā (esmu apguvusi klavierspēli Daugavpils Universitātē, pati gan esmu tīra jelgavniece – no 1. vidusskolas, vēlāk pārgāju uz Mūzikas vidusskolu) un zinu, cik grūti ir korim sasniegt un noturēt augstu līmeni.
Uzskatu, ka galvenais ir tikai sākt dziedāt, un ir gandrīz vienalga, vai tas ir skolas ansamblis, baznīcas koris vai vēl kāds cits kolektīvs. Šādā nozīmē nekad neesmu bijusi greizsirdīga un vienmēr mudinu bērnus piedalīties visur, kur vien viņi grib un var. Tā nav taisnība, ka popdziedāšana sabojā balsi, mēs tāpat varam nodziedāt galvas reģistrā, piemēram, mums ir tradīcija katra gada nogalē rīkot Ziemassvētku koncertus, pērn tāds notika Sv.Jāņa baznīcā.
Es arī neliedzu saviem audzēkņiem nodarboties ar cita stila mūziku. Piemēram, Alise ar labiem panākumiem piedalās klasiskās mūzikas konkursos, bet Kate reizēm »plūkusi laurus» popmūzikas lauciņā.
– Vai uz popmūzikas konkursiem bērni piesakās paši?
Nē, es viņus »izbīdu». Mums nekad nav bijis daudz izteiktu solistu. Grupas – vairāk vai mazāk labā līmenī, bet solisti ir liels retums. Toties mana attieksme pret viņiem kā pret »Lai skan» dalībniekiem no tā nemainās.
– Kāda ir atšķirība starp studiju un popgrupu? Studijas dalībnieki netiek uz skatuves?
Teiksim tā – tiek retāk. Un nebrauc uz konkursiem. Lielajos koncertos, kā svētdienas jubilejā, uz skatuves gan parasti tiek visi. Un mikrofonus jau var saregulēt dažādā skaļumā… ◆
