SIA «Nordic Homes» pārceļ administrāciju no Rīgas uz Jelgavas pievārti un – uzņemoties mazāk, bet ražojot kvalitatīvāk – atdziest pēc pārsteidzīgā uzrāviena
Pēc pieckārtēja apgrozījuma pieauguma – no 680 tūkstošiem latu 2011. gadā līdz 5,58 miljoniem latu gadu vēlāk – uzņēmums «Nordic Homes» piebremzējis izaugsmi, kurai, kā skaidro jaunais vadītājs Pauls Dzintars Kalniņš, uzņēmums netika līdzi. Pirms dažām dienām «Nordic Homes» administrācija pārcēlusies uz ēku blakus vairāk nekā 3000 kvadrātmetru plašajai ražotnei Ozolnieku novada Ānē. Valdes priekšsēdētāja nelielā kabineta saulainais logs rāda rāmu Zemgales ainavu ar Lielupes plūdumu, bet citas telpas piepildījušas pārvākšanās liecinieces kartona kastes. «Jābūt tuvāk ražošanai – nebija pareizi, ka vadība atbrauc reizi nedēļā uz pāris stundām,» paskaidro P.Dz.Kalniņš. Lielākā daļa no administrācijas 20 darbiniekiem tagad spiesti mērot ceļu no galvaspilsētas. Vadītājs gan priecājas, ka pašam biroja pārcelšanās ir izdevīga. P.Dz.Kalniņš dzimis pirms 60 gadiem Bostonā, ASV, kurp trimdā bija devušies vecāki. Viņš atgriezies senču dzimtenē, kad deviņdesmito gadu sākumā kā viens no pirmajiem ārzemju latviešiem atguva vecvecāku īpašumu – Zemgaļus Glūdas pagastā. P.Dz.Kalniņš «Nordic Homes» valdē ir kopš februāra.
Mājas studentiem un britu bagātniekiem
«Nāku no lielākā akcionāra puses, man jau pagājušā gada augustā tika dots uzdevums padziļināti iepazīt uzņēmumu. Sākās pārkārtošanas procesi, un, tā kā es biju iedziļinājies, akcionāri no ASV investīciju fondu grupas «NCH» man piedāvāja vadīt,» atklāj P.Dz.Kalniņš. «NCH» ir lielākais ASV investors Latvijā, tam pieder dažādi uzņēmumi un ražotnes, tostarp puse no tirdzniecības un izklaides centra «Rīga Plaza» un ekskluzīvo apartamentu komplekss «Ģipša fabrika» Ķīpsalā.Ānes ražotne nodarbina aptuveni simts darbinieku, bet divtik tiek algoti Lielbritānijā. «Nordic Homes» vadītājs lepojas ar sešiem Anglijā veiktiem projektiem: 14 koka paneļu mājokļi tapuši Horšemā, savukārt no Ānē ražotiem Latvijas skujkoka karkasa moduļiem veidotas studentu mītnes Plimutā, kopmītnes un dārgas privātmājas Londonā, kā arī 14 ekskluzīvi nami Askotā līdzās hipodromam, kur notiek tradicionālās karaliskās zirgu skriešanās sacīkstes. «No mūsu ražotajiem koka karkasu moduļiem kā no «Lego» klučiem saliekam mājas,» turpina P.Dz.Kalniņš, ražotnē pavērdams durvis pusmājas lieluma modulim, kur iekšā ir pilna apdare un aprīkojums – no gaismas slēdžiem līdz gultai, dušai un izlietnei. Sajūta ir kā jauna projekta dzīvoklī, nevis ražotnē. Moduļi ar baltos toņos ieturēto interjeru kuģos uz Liverpūli, kur no tiem taps studentu kopmītne ar 390 istabiņām. Uzņēmuma Lielbritānijas darbinieki tos saliks kopā un paveiks pēdējos darbus, padarot tos apdzīvojamus britu studentiem. Moduļu ārējā apdarē var tikt izmantoti visdažādākie materiāli. Liverpūles kopmītnēm paredzētajiem būs ķieģeļu sienas, par studentu mītnes «klucīšiem» paskaidro P.Dz.Kalniņš. Lai nepārkāptu Anglijas likumdošanu, latviešu darbinieki tur neuzturas vairāk kā sešus mēnešus, kuru laikā projekts jāpabeidz, stāsta uzņēmuma vadītājs.Gaitenis sadala studentu mitekli divās daļās, katram jaunietim ir sava vannas istaba, kā arī plaša telpa ar virtuves daļu, gultu un vietu darbam pie datora. Moduļos atrodamās mēbeles ražotas sadarbības uzņēmumos Latvijā, bet, piemēram, no pārējās Eiropas atšķirīgās elektrības rozetes un gaismas slēdži tiek gādāti no Lielbritānijas. Tāpat jāpielāgojas britu stingrākajām ugunsdrošības prasībām un jāpilda atšķirīgi norādījumi par ūdensvadu un kanalizāciju. Sienas ģipškartons klāj divās kārtās, elektroinstalācija apstrādāta ar īpašu materiālu, kas aizkavē degšanu. Britu noteikumi paredz, ka ugunsgrēka gadījumā liesmu izplatīšanās ar konstrukcijā ietvertajiem drošības elementiem jāaizkavē vismaz stundu. Lai izmēros iespaidīgos moduļus aizgādātu uz Rīgas ostu, tiek izmantots speciālais transports.
Lielbritānijā astoņi, Latvijā trīs stāvi
No pašlaik Ānes ražotnē topošajiem moduļiem tiks būvēti «četri torņi, no kuriem visaugstākajam būs astoņi stāvi». Latvijā koka būves nedrīkst būt augstākas par trīs stāviem, bet Lielbritānijā prasības ir piekāpīgākas, jo «briti pie augstām koka ēkām ir pieraduši, kamēr Latvijā nav tik vēsturisku koka būvniecības tradīciju». Uzņēmuma vadītājs uzskata, ka nevajadzētu kavēties ar būvnormatīvu pārskatīšanu, lai šādi nami arī Latvijā varētu slieties augstāk, tāpēc nozares kolēģi Ekonomikas ministrijā esot iesnieguši priekšlikumus izmaiņām.Latvijā uzņēmums vairāk koncentrējies uz privātmājām, Ānē ražoti moduļi dažāda lieluma un dizaina Pierīgas ciematu privātmājām. Lielākais ir Lapsas Babītes novadā ar 40 moduļu namiem, vēl divi ciemati tapuši Ādažos un Carnikavā. Lapsās mazāko, ap 130 kvadrātmetru plašo, māju cena ir, sākot no aptuveni 120 000 eiro, bet par ēku, kuras platība sasniedz 250 kvadrātmetru, tiek prasīti vairāk nekā 250 000 eiro. «Kāpēc tāds jautājums?» uzacis sarauc «Nordic Homes» šefs, kad «Ziņas» taujā par stereotipiem par saliekamiem namiem, kas, iespējams, daudziem liek atcerēties Līvānos tapušās padomju laika ēkas. «Pirmkārt, koka moduļu ēkas ir ekoloģiskākas, jo koks, pašsaprotami, ir dabiskāks nekā betons, turklāt mājas ir īpaši ekonomiskas, jo tām ir niecīgs siltuma zudums, ēku apkures izmaksas ir pārsteidzoši mazas,» īsi atspēko ražotājs. «Nesaprotu tos, kuriem ir aizspriedumi pret koka mājām. Amerikā uzaugu lieliskā 1863. gadā celtā trīsstāvu ēkā no koka.»
Auga strauji, nebija pat laika domāt
Nē, izaugsme vairs nav tik ārprātīga, bilst P.Dz.Kalniņš. Viņa vērtējumā uzņēmums audzis pārāk strauji, līdz ar to pavērušās jaunas un jaunas problēmas. Tagad mēģina ievilkt elpu un strādāt efektīvāk. «Kad tik strauji aug, nav laika domāt, jo visu laiku jāskrien, nedodot iespēju iedziļināties, bet tiecoties tikai uz gala rezultātu. Parādījās arvien vairāk procesu, kas netika attīstībai līdzi. Tagad cīnāmies ar sekām.» Arī šajās dienās tiek risinātas problēmas ar kvalitāti – pirmajam kuģim ar moduļiem uz Liverpūli vajadzēja doties ceļā, bet kvalitāti pasūtītāji atzinuši par nepietiekamu, tāpēc ražotne piepildīta ar moduļiem vairāk nekā ikdienā, novēršot nepilnības. Atsevišķos stendos tiek ražoti sienu paneļi, pildīti ar siltumizolācijas materiālu, citos – griesti, grīdas un pārseguma paneļi. Šīs daļas savietojot, top moduļi, kas ražotnes plašumos izkārtoti cits pēc cita pa stadijām – vienā galā vēl redzami kokmateriāli, moduļos telpas vidū rosās flīzētājs, bet otrā galā tie varētu tikt apdzīvoti, ja vien neatrastos ražotnē. Katrs modulis jeb klucītis, kā uzņēmuma vadītājs tos sauc, ir sanumurēts, lai atvieglotu salikšanu. Uzņēmuma vadītājs stāsta, ka nodarbinātie inženieri un konstruktori izglītojušies Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Interjera dizains un arhitektoniskais risinājums ir pasūtītāja iegribu ziņā, bet izpildījumu nodrošina uzņēmuma speciālisti. «Nordic Homes» nav konkurences, vadītājs atzīst. Latvijā darbojas vairāki uzņēmumi, kas, tāpat kā agrāk Ānes uzņēmums, ražo paneļus – atsevišķi sienas, grīdas vai pārsegumus, taču koka karkasa moduļu ražotāju mūsu valstī nav, «esam vienīgie, tuvākie ir Igaunijā, kas ražo Norvēģijas tirgum. Tā kā mēs esam Anglijā, kur mūsu akcionāriem pieder celtniecības firma, bet igauņi ir Norvēģijā, mums nav nekādu domstarpību,» nosmejas Kalniņa kungs. SIA «Nordic Homes» pamatkapitāls ir 109 432 lati (155 708 eiro). Datu bāzē «Lursoft» pēdējais pārskats apkopots par 2012. gadu, zaudējumi sasnieguši 344 149 latus (489 679 eiro). Par pērnā gada rādītājiem P.Dz. Kalniņš runā nelabprāt: «Domāju, ka uzņēmums strādājis ar zaudējumiem, labojot pieļautās kļūdas.» Viņš stāsta, ka «gribētu šā gada laikā nostiprināties, uzlabot, kas uzlabojams, un rūpīgāk plānot nākotnes izaugsmi. Lai apmierinātu īpašnieka vēlmes, būs jāturpina augt gan apjoma, gan ražošanas iespēju ziņā, bet līdz gada beigām par paplašināšanos negribētu runāt». Nākotnē «Nordic Homes» varētu attaisnot savu nosaukumu, paverot Skandināvijas tirgus durvis, vēl piebilst uzņēmuma vadītājs. ◆
