Centralizētās ūdensapgādes dzeramo ūdeni Jelgavā sāks filtrēt gan no dzelzs, gan arī citiem piemaisījumiem
Svētku dienās pabeidzot apkārtnes labiekārtošanu, finišam tuvojas ūdens filtru ceha izbūves darbi uzņēmuma «Jelgavas ūdens» otrā pacēluma sūkņu stacijā Pārlielupē. Līdz mēneša beigām plānots pabeigt arī 12 jaunas artēziskās akas Teteles apkārtnē. Jauninājumi tiek veikti 26 miljonu eiro vērtā ES Kohēzijas fonda atbalstītā projekta ūdenssaimniecības projekta gaitā un sola būtiskus Jelgavas dzeramā ūdens kvalitātes uzlabojumus.
Nepilna gada laikā Teteles apkaimē Iecavas šosejas un Krustpils dzelzceļa malā uzmontētas nelielas metāla būdiņas ar divslīpju jumtiem. Uzņēmumā «Jelgavas ūdens» paskaidro – tās ir artēzisko aku virsbūves, zem kurām ievietotas sūkņu iekārtas. Savukārt otrā pacēluma sūkņu stacijā Pārlielupē šomēnes tiek pabeigta uzstādīto filtru regulācija. «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors Viktors Juhna uzsver, ka pilsētas ūdensapgādes vēsturē tas tiešām ir jaunums, jo līdz šim pilsētas centralizētajā sistēmā ūdens tika iepumpēts tieši no zemes dzīlēm un nefiltrēts.
Plīsa piecas reizes gadā
RAF mikrorajona deviņstāvu mājas iedzīvotājs Nikolajs Sokolovs Pārlielupē «Ziņām» stāsta, ka saistībā ar uzņēmuma «Jelgavas ūdens» beidzamajām aktivitātēm vairs tik bieži nav novēroti ūdensapgādes pārtraukumi. Jelgavnieks atzīst, ka agrāk vecās tērauda caurules plīsušas vismaz piecas reizes gadā, taču tagad tā vairs nav. Tomēr, viņaprāt, dzeramā ūdens kvalitāte varētu būt labāka. «Ūdens brīžiem ir brūns, tad rūsa notek un atkal ir normālāks. Droši vien jau nevar visu uzreiz sataisīt, turklāt mājas iekšējās diezgan sarūsējušās ūdensvada caurules jāatjauno pašiem iedzīvotājiem,» spriež N.Sokolovs.
Dzersim tikai Teteles ūdeni
SIA «Jelgavas ūdens» Projektu īstenošanas grupas vadītāja Ieva Strode skaidro, ka jaunie artēziskie urbumi Ozolnieku novada Tetelē veidoti, lai preventīvi novērstu riskus ūdenssaimniecības sistēmā, jo vecās akas jau bija nolietojušās. «Pirms dažiem gadiem aiztaisījām vairākas vecās akas Ruļļu karjeru apkārtnē, bet vēl darbojas četras akas pašā pilsētas centrā. Noslēdzot projekta otro kārtu, ūdeni ņemsim tikai no 12 urbumiem Tetelē, tikai tā mēs to varam padot uz jaunajiem filtriem,» paskaidro I.Strode. Viņa piebilst, ka jau agrāk ģeoloģiskajā izpētē noskaidrots – salīdzinājumā ar citām vietām Jelgavas apkārtnē Tetelē ūdens ir vistīrākais. I.Strode uzsver, ka vēl tīrāku to darīs jaunās atdzelžošanas iekārtas un īpaši nanofiltri, kas uzstādīti otrā pacēluma sūkņu stacijā. To regulēšanu plānots pabeigt šajā mēnesī. Tehniskais direktors V.Juhna atzīst, ka nanofiltru izmantošana ūdenssaimniecībā nav nekas jauns. «Tajos caur ļoti sīkām porām ar lielu spiedienu tiek padots ūdens. Agrāk tādus izmantoja jūras ūdens atsāļošanai. Nekādu brīnumu uzreiz nebūs, jo daudzviet ūdeni dzelžo iekšējie māju tīkli. Tomēr kopumā ūdens kļūs tīrāks,» uzsver V.Juhna. Viņš piebilst, ka Ventspils, Cēsu un Jūrmalas kolēģu pieredze rāda – tas būs jūtams pēc apmēram pāris mēnešiem, tātad vasaras beigās.
Drošības labad maģistrālē divas caurules
Stāstot par citiem maijā pabeidzamā projekta «Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu attīstība Jelgavā, 2. kārta» veiktajiem darbiem, V.Juhna un I.Strode nosauc pērn izbūvēto 10,5 kilometru garo maģistrālo ūdensvadu, kas no jaunajām urbumu vietām Tetelē atgādā ūdeni līdz otrā pacēluma sūkņu stacijai Jaunajā ceļā. «Ievērojot ūdenspiegādes drošību, maģistrāle sastāv no divām caurulēm. Ja vienu pēkšņi nākas remontēt, pilsētai pietiekamu ūdens daudzumu var piegādāt pa otru cauruli,» uzsver V.Juhna.
Turklāt pērn šā paša projekta laikā 16 Pārlielupes deviņstāvu mājām pārbūvētas ūdenspiegādes sistēmas. Tehniskais direktors paskaidro, ka ar otrā pacēluma sūkņu radīto spiedienu nepietiek, lai ūdens nonāktu dzīvokļos, kas atrodas augstāk par piekto stāvu. Tādēļ nepieciešams vēl trešā pacēluma sūknis. «Būvējot RAF rajonu, visas 16 ēkas bija saslēgtas sacilpojumā ar vienu trešā pacēluma sūkni. Tādēļ visai biežajās avārijās, remontējot kādu posmu, ūdeni vajadzēja atslēgt visās 16 mājās. Tagad katrai uzstādīts atsevišķs sūknis un arī paši cauruļvadi no pagrabiem ir izvilkti ārpus mājas,» stāsta I.Strode. V.Juhna piebilst, ka mūsdienās katrai mājai savs sūknis vajadzīgs arī tādēļ, ka tām ir dažādi apsaimniekotāji.
Pilnīgam nodrošinājumam līdzekļi vēl jāmeklē
Kā ziņots, pabeidzot ūdenssaimniecības attīstības projekta otro kārtu, 95 procentiem Jelgavas iedzīvotāju būs iespēja pieslēgties centralizētajai ūdensapgādes sistēmai, bet 88 procentiem pilsētnieku – centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Kaut arī šim projektam plānota trešā kārta, kurā finansējums ir desmitkārt mazāks, pilsētā vēl tomēr paliks dažas ielas ar nolietotiem vai pagaidu ūdensvadiem, kuru rekonstrukcijai ES Kohēzijas fonda nauda nav paredzēta. V.Juhna saka – šai problēmai risinājums vēl jāmeklē. I.Strode domā, ka līdzekļi varētu atrasties nākamajā ES plānošanas periodā līdz 2020. gadam. ◆
