Maija garajās brīvdienās, dodoties izbraucienā uz Poliju un Vāciju, jau zināju, ka Darba svētkus 1. maijā svin gan vienā, gan otrā valstī. Labi, ka, savlaicīgi ieskatoties informācijā internetā, noskaidroju, ka arī 3. maijā Polijā ir svētki – tur tiek atzīmēta Konstitūcijas diena.It kā jau nav par ko būt pārsteigtam, ieraugot slēgtos veikalus un pat degvielas uzpildes stacijas nelielo autoceļu tuvumā. No iepriekšējās ceļošanas pieredzes zināms, ka tur – ja svētkus svin, tad dara to faktiski visi, tostarp pārdevēji, vienalga, vai tie būtu 1. maija darba svētki vai kāda baznīcas svinamdiena. Iedzīvotāji to vienkārši ņem vērā un iepriekš ierastā viena maizes kukulīša vietā nopērk divus, arī nākamajai dienai.Mums, latviešu kompānijai, braucot cauri Polijas plašajai teritorijai, atkal un atkal lika aizdomāties klusie piepilsētas lielveikalu rajoni, kur abas šīs dienas neredzēja nevienu dzīvu būtni. Gribi vai negribi, sāc to salīdzināt ar situāciju Latvijā, kad svētku svinēšana ir teju vai sinonīms veikalu apmeklējumam. Nereti, dodoties uz Pārlielupi brīvdienās, atliek nobrīnīties – vai visas Jelgavas ģimenes kopā ar bērniem un suņiem devušās uz iepirkšanās centru kā uz muzeju.Var jau būt, ka tur, kur mēs neesam, šķiet visjaukākā dzīve, bet šajā gadījumā tiešām priecēja poļu ģimenes, kas brīvdienās bija redzamas pastaigājamies pilsētiņu centros, parkos un sēžam kafejnīcās. Kamēr bērneļi kāpelēja pa atrakcijām rotaļu laukumos, tēti un mammas turpat blakus malkoja kafiju. Meklējot vietu pusdienām, pārsteidza automašīnu skaits pie kāda krodziņa ceļmalā. Poļu ģimenes, ieturējušas pusdienas, mierīgā gaisotnē pastaigājās gar tuvējo ezeru, bērniem rādīja tur apskatāmos strausus, trušus un poniju. Tas viss radīja tādu pārsteidzošu svētku sajūtu, un bez tautas masām lielveikalā. Varbūt arī mums vērts svētku dienās veikaliem pielikt priekšā lielo atslēgu un mācīties veltīt laiku kam citam. ◆
