Šogad ievērojami pieaudzis elektrisko vadu zādzību īpatsvars.
Šogad ievērojami pieaudzis elektrisko vadu zādzību īpatsvars. Nepilnos deviņos mēnešos Jelgavas elektrisko tīklu rajonā nozagti apmēram 15,5 kilometri vadu.
Pavisam šogad fiksēti deviņi zagšanas gadījumi. Lielākās zādzības notikušas Jaunsvirlaukas pagastā, kur martā ļaunprāši elektrības vadus piesavinājušies gandrīz piecu kilometru garumā. Maijā Sesavas pagastā nozagti trīsarpus kilometri vadu. Septembrī Lielplatones, Cenu un Vilces pagastos nezināmā virzienā «aizceļojuši» divarpus kilometri vadu.
Tiesa, pēdējo gadījumu Lielplatonē izmeklē policija, jo to izdevies fiksēt īstajā vietā un laikā. Proti, elektrotīklu iecirkņa meistars, veicot darba uzdevumu, ievērojis, ka elektrolīnijai, kas iet uz kādu neapdzīvotu māju, izgriezts viens posms vadu (no staba līdz stabam). Ticis ziņots policijai, ka šajā vietā sagatavoti apstākļi vadu zādzībai. Nākamajā darba dienā šajā līnijā jau nogriezti astoņi vadu posmi, bet četri pat aizvesti projām. Tā kā gadījums fiksēts īstajā vietā un laikā, iespējams, šajā reizē policijai izdosies noskaidrot vainīgos. Lielākoties elektrotīklu uzņēmumam atliek vien konstatēt faktu un, zinot, ka tas ir bez rezultātiem, uzrakstīt ziņojumu policijai.
Aprēķināt materiālos zaudējumus, kā norāda Jelgavas elektrotīklu rajona vadītājs Aigars Grīnofs, nav pat īsti korekti. Zagļi savu guvumu pārvērš lūžņos, bet elektrospeciālistiem nodarījums jāvērtē atjaunošanas (materiālu iegādes un darbu apmaksas) izteiksmē. Galu galā tas ietekmē un nereti aizkavē arī plānoto rekonstrukcijas un uzlabošanas pasākumu gaitu.
Prognozēt vadu zādzības vai atrast tām likumsakarības nav iespējams. Var tikai konstatēt.
– Laikrakstā regulāri ziņojam par plānotajiem elektrības atslēgumiem. Taču šos, ļaunprātīgos, «atslēgumus» izziņot nespējam, – teic A.Grīnofs. Elektrovīri zina teikt, ka elektrības vadu zādzības sevišķi augstu vilni situšas Godmaņa valdības laikā. Krass ļaunprātību pieaugums vērojams arī šogad. Zemgalē vadi vispirms sākti zagt Bauskas pusē, un pamazām zādzības aptvērušas arvien vairāk nostūru.
Tiesa, ir viena lieta, ko energospeciālisti ielāgojuši. Tie ir krāsainā metāla uzpircēju sludinājumi presē. Tiklīdz parādoties kāds piedāvājums, zagšanas gadījumi ilgi neesot jāgaida. Diemžēl elektrotīklu darbinieku spēkos nav nosargāt vairāk nekā 890 kilometrus 0,4 kilovoltu (zemsprieguma) līniju, kas ir viņu pārziņā.
Protams, likums paredz, ka no privātpersonām drīkst pieņemt tikai sadzīves metāllūžņus. Taču cilvēki nav vakarējie: viņi sakausē vadus vienā murskulī vai izdomā kādu citu viltību. Protams, šādā gadījumā atrast ceļu pie ļaunprāšiem nav iespējams. Arī citos apstākļos nozieguma pierādīšana un atklāšana ir tikpat neefektīva.
Viena posma atjaunošana (vidēji 45 – 50 metru) pašlaik izmaksā apmēram simts latu un mainās atkarībā no līnijas atjaunošanai nepieciešamo vadu šķērsgriezuma. Piemēram, elektrolīnijas atjaunošana Lielupes darbnīcās Cenu pagastā prasīs vismaz 380 latu. Tajā pašā laikā par kilogramu vadu garnadzis no uzpircēja dabūs kādu puslatu.
– Pašlaik tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Atliek tikai konstatēt faktu un skatīties, kura sabojātā līnija jāatjauno steidzami, kura var pagaidīt un ar kuru varbūt nav vērts neko darīt, – secina A.Grīnofs un pieļauj, ka, uzpirkšanas punktus kontrolējot, situācija tomēr uzlabotos. Pastiprinātas kontroles apstākļos tāda apmēra ļaunprātības tiktu ierobežotas. Tas ir valstiskā mērogā risināms jautājums. Bet, kamēr valda visatļautība, kamēr vienas ieinteresētās personas rada ieinteresētību citām personām, kas paveic melno darbu, cīņa ar vējdzirnavām turpināsies.
Elektrovīri teic, ka neko nevar izdarīt arī bez pašu iedzīvotāju palīdzības un atsaucības. Ne vienreiz vien, konstatējot nodarījumu, bijis jāfiksē, ka klātesošie cilvēki ir vairāk informēti. Diemžēl viņi neko nesaka, jo valda princips, ka «tas jau nav mans». Tajā pašā laikā elektropadeves traucējumu gadījumā patērētāja reakcija ir izmainījusies vismaz par 180 grādiem, jo «man pienākas»…
