Kārtējo reizi cilvēkus ir satraukušas ģimenes ārstu izteiktās bažas par medikamentu kompensācijai saņemto valsts budžeta līdzekļu pārtēriņu.
Kārtējo reizi cilvēkus ir satraukušas ģimenes ārstu izteiktās bažas par medikamentu kompensācijai saņemto valsts budžeta līdzekļu pārtēriņu.
Tiešām, lai arī medikamentu daļējai vai pilnīgai kompensācijai no speciālā valsts veselības aprūpes budžeta visam gadam paredzētā summa palielināta līdz 6,7 miljoniem latu, vairākos valsts reģionos zāļu kompensācijai paredzētie līdzekļi ir pārtērēti.
Protams, naudas zāļu kompensācijai vēl ilgi būs par maz. Latvijā šogad vienam iedzīvotājam šim nolūkam ir iedalīti tikai 2,5 lati (zāles desas kilograma vērtē), Igaunijā – 8, Lietuvā – 12, Polijā – 27, bet Somijā – pat 210 latu. Piebildīšu vien, ka veselības aizsardzības un sociālajām vajadzībām no valsts budžeta iedalīto līdzekļu lielums demokrātiskā sabiedrībā raksturo politiķu godaprātu un interesi par tautas veselību. Rietumu valstu vēlētājs lielu uzmanību pievērš tieši politiķu balsojumiem par veselības aprūpi valsts budžeta pieņemšanas laikā. Tas ir svarīgi arī pašlaik Latvijā, kad valdība gatavo valsts budžeta projektu 2000. gadam un lemj, cik lielu daļu no tā iedalīt medikamentu kompensācijai.
Valsts budžeta līdzekļu daļas samazinājums var novest vai nu pie kompensējamo zāļu sortimenta sašaurinājuma, vai pie kompensācijas garantiju samazinājuma 1. un 2. grupas invalīdiem, bērniem vai Černobiļas avārijas seku likvidācijas dalībniekiem.
Vēl viena iespēja ir trūcīgāku kompensācijas kvotu iedalījums ārstiem, kuri izraksta attiecīgās zāles, un tad jau tas attieksies uz visiem pacientiem.
Šos secinājumus nevajag uzskatīt par iedzīvotāju iebiedēšanu, gluži otrādi, tie ir vienīgie iespējamie. Par tiem, apspriežot 2000. gada budžeta projektu, ir jādomā valdības locekļiem un politiķiem.
Latvijā šai budžeta daļai ir jābūt ievērojami lielākai nekā attīstītajās Rietumvalstīs, jo mūsu valsts iedzīvotāju veselības stāvoklis un arī sociālie apstākļi pārejas laikā ir daudz nelabvēlīgāki. Mūsu pensionāri visvairāk sūdzas par nespēju no savām pensijām samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem un zālēm.
Kāpēc šogad tika pārtērēti zāļu kompensācijai paredzētie līdzekļi?
Jau 1. ceturksnī ārsti, kuriem ir līgumi ar slimokasēm par valsts budžeta naudas izmantošanu, izrakstot uz kompensācijas receptēm zāles, šai vajadzībai izlietojuši 41 procentu no visam gadam paredzētās summas.
Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras speciālisti ir apkopojuši datus par astoņiem mēnešiem un secinājuši, ka līdz gada beigām zāļu kompensācijai pietrūkst aptuveni 1,2 miljoni latu.
Ir slimokases, kuras strādājušas veiksmīgāk, tostarp arī Viduslatvijas slimokase, kas aptver Jelgavas pilsētu un rajonu, Jūrmalu, Dobeles un Bauskas rajonu.
Lai sakārtotu zāļu kompensācijas sistēmu un nebūtu tā, ka daži speciālisti vienam un tam pašam cilvēkam izraksta kompensējamās zāles vairākkārt, ir noteikts, ka zāles ar diferencētu apmaksu pacientam izraksta ģimenes vai primārās aprūpes ārsts, vai speciālists, pie kura šie ārsti pacientu nosūta.
Slimokase nosaka ārstiem kvotas naudas izteiksmē, taču kvota nav dogma, jo dažādiem ārstiem ir dažādi slimu pacientu kontingents. Tāpēc slimokases šogad analizēs to pacientu slimības, kuri ir izvēlējušies savu ģimenes ārstu. Ar 1. jūliju medikamentus ar diferencētu apmaksu izraksta tikai tiem pacientiem, kuri ir reģistrējušies pie sava ģimenes ārsta un kuriem tāpēc ir slimokases dalībnieka karte.
Labklājības ministrija jau kopš 1997. gada reformē zāļu kompensācijas sistēmu. Tas nozīmē, ka no zāļu kompensācijas dažādām sociālajām grupām divu gadu laikā pāries uz zāļu kompensāciju slimniekiem pēc to diagnozēm. Tas nozīmē arī efektīvu un racionālu zāļu lietošanu un tādu kompensējamo medikamentu izvēli, kuru lietošana dod vislielāko ārstniecisko efektu un ir saprātīgi lēta. Tas nozīmē ārstu vajadzībām noteikt kompensējamo zāļu sortimentu, jo pēdējos gados Latvijas medikamentu tirgus ir pārpildīts ar dārgām un arī efektīvām zālēm.
Ir jāuzlabo slimokasu kontrolārstu darbs, jo nekontrolēta zāļu izrakstīšana un lietošana ir ne tikai finansiāli neefektīva, bet var būt arī slimniekiem kaitīga.
Medikamentu kompensācijas mehānisms ir primārās (pirmsslimnīcas) veselības aprūpes svarīga sastāvdaļa. Slimnīca, stacionārs jau ir gan sliktākais variants slimnieka veselībai, gan arī dārgākais. Taču Latvijas apstākļos vēl arvien gados veci pacienti un ziemas sezonā lauku ļaudis cenšas «pagulēt» slimnīcā tikai tāpēc, ka tur zāles ir bezmaksas.
