Iznīkušo ziemāju dēļ Zemgales laukos iesētie vasaras kvieši ar katru lietaino dienu izskatās arvien cerīgāk, turpretī vasaras rapšu lauki atkal jāpārsēj – tikko sadīgušos augus Elejas un Bauskas pusē pamatīgi apskādējis pagājušās nedēļas sals, savukārt izdzīvojušos noēduši spradži, jo šis ir pirmais gads, kad ES valstīs aizliegts sēt kodinātu sēklu. Lauksaimnieki tajā vaino biteniekus, norādot, ka nu lauki arī dubultā jāsmidzina ar insekticīdiem, savukārt biškopji atbild ar draudiem zemniekus sūdzēt tiesā.
«Biju vakar uz lauka. Vīrs teica: «Izcils gads! Nekad vēl tā nav bijis, ka vienā gadā var trenēties trīs reizes sēt!» Pašlaik pārsējam vasaras rapšus, jo piektdienas un sestdienas salna – patiesībā sals – ir diezgan papostījis, viens otrs lauks nosvilis pilnībā,» tā situāciju Elejas puses apkaimē apraksta kooperatīva «Latraps» ģenerāldirektors Edgars Ruža. Postījumi neesot visā Zemgalē, bet Sesavas, Elejas un Vilces pusē rapši iznīkuši. E.Ruža saka – bija mīnus četru, vietām pat piecu grādu sals, turklāt četru stundu garumā. «Ja būtu pusstundu, nebūtu problēmu. Plus tam visam vēl spradži. Sēkla nav kodināta ar insekticīdu, ja spradži brūk virsū, noēd vēl «pirms izdīgšanas»,» stāsta kooperatīva vadītājs.
«Mūsu naivie bitenieki kārtīgi aizgāja «modificēto» kompāniju pavadā. Tā bija smalki izplānota kampaņa – ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas bitenieki protestēja pret kodinātu sēklu. Tagad nekas cits neatliks, kā laukos ar laiku sēt modificētus rapšus. Vasaras mēs laukos vairs nevaram sēt,» nākotnes redzējumu pauž E.Ruža. Ziemas rapšiem sēklas kodināšana nav tik būtiska, jo vasaras beigās, kad tie dīgst, spradži dzīves cikla dēļ vairs nav tik ēdelīgi.
Līdz šim valstī vasaras un ziemas rapši sēti līdzīgās proporcijās, bet nu vasarāju laukus aizņems mieži, ko droši varot sēt līdz maija vidum.
Biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja vērtē, ka viņas saimniecības laukos Mežotnes pusē vasarājus sals tik ļoti nav postījis. Lauki gan esot dzeltenīgi. Lai pasargātu pret spradžiem, daļa zemnieku tos ar insekticīdiem smidzinājuši jau četras reizes, kas ir divtik salīdzinājumā ar gadiem, kad bijis ļauts sēt kodinātu sēklu. «Kodne bitēm nav letāla. Laboratorijas apstākļos esot pierādīts, ka tās atliekvielas ārkārtīgi mazā koncentrācijā no dīgsta nokļūst arī līdz ziedlapām. Taču realitātē tā nemaz nav. Šis aizliegums, kas ir spēkā no pagājušā gada maija un ES tika pieņemts bez lielām diskusijām un pārejas perioda, ir neskaidrs visā savienībā. Vairums zemnieku domā, ka tas ir nepamatots,» uzsver M.Dzelzkalēja. Aizlieguma argumentos arī teikts, ka kodne sējas laikā no sēklām putekļu veidā nokļūstot uz pieneņu ziediem blakus laukos, tādēļ kaitē bitēm. «Taču jau sen kodne ap sēklu ir granulēta, kādi tur putekļi!» iebilst zemnieku pārstāve.
Latvijas Biškopības biedrības priekšsēdētājs Armands Krauze uz jautājumu par biteniekiem un vasaras rapšu kodināšanas aizliegumu atbild: ««Zemnieku saeima» gvelž absolūtas muļķības! Mūsu un vēl dažas valstis ir ES palūgušas atļauju, ka 120 dienas drīkst sēt kodinātu rapšu sēklu. Brisele atļauju iedeva!»
Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve Dace Ūdre apliecina, ka dienests uz 120 dienām izdevis atļauju lietot ar neonikotinoīdus saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem apstrādātu vasaras rapša sēklu. Dienests tā darījis, jo Eiropas Komisija, aizliedzot sēklas kodināšanu, nav piedāvājusi alternatīvas. M.Dzelzkalēja saka – atļauja dabūta nupat, bet Zemgalē lauki jau sen apsēti, savukārt Vidzemē, kur vietumis vēl sēj, šis jaunums līdz maz, jo sēklas materiāls jau savlaicīgi sagādāts.
Otrdienas «Zemgales Ziņās» lasiet interviju ar «Latraps» vadītāju E.Ružu gan par ziemājiem, vasarājiem un apdrošināšanu, gan saimniecību izaugsmi un lauksaimniecības politiku. ◆
