Agresija ir jebkura uzvedības forma, kas ir mērķtiecīgi virzīta uz citas dzīvas būtnes apvainošanu, pazemošanu vai kaitniecības nodarīšanu pretēji tās vēlmēm.
Agresija ir jebkura uzvedības forma, kas ir mērķtiecīgi virzīta uz citas dzīvas būtnes
apvainošanu, pazemošanu vai kaitniecības nodarīšanu pretēji tās vēlmēm.
Rudenī, kad bērni atkal atgriezušies skolā vai bērnudārzā, audzinātājas atklāj, ka kāds no audzēkņiem ir mainījies, iespaidojies no vides, kurā baudīta brīvā atpūta. Nereti tas izpaužas vairāk vai mazāk agresīvas uzvedības veidā. Īpaši tas raksturīgs piecu sešu gadu veciem bērniem. Šīs izmaiņas var veicināt brīvdienās uzkrātie iespaidi, ar kuriem bērns vēlas izcelties pārējo vidū. Tā var būt arī nepatika pret to, ka laiks vēl jāpavada vecajā bērnudārza grupiņā, kad visi jau stāsta par skolā iešanu un sagatavošanos mācībām. Nepatiku var izsaukt arī noteiktais dienas režīms un jauni vai veci biedri.
Agresija ir individuāla vai kolektīva uzvedība, kas ir virzīta uz fiziskā un psiholoģiskā ļaunuma nodarīšanu citam cilvēkam. Tā tiek pavadīta ar atbilstošām emocijām – dusmām, naidīgumu u.c.
Bērna agresivitāte var veidoties no mātes vai tēva negatīvās attieksmes pret savu mazuli, arī tad, ja ātras dabas bērnus piespiež paklausīt ar spēka palīdzību. Agresija var pastiprināties, ja vecāki ir pārāk iecietīgi pret šīm izpausmēm.
Tā ir teorija. Bet kā ikdienā tikt galā ar agresīvu bērnu?
n Praksē ir novērots, kā šādi bērni pārvēršas ticības mācības nodarbībās. Viņi bieži ir aktīvākie un ieinteresētākie. Nereti viņa apziņā nogulsnējas ticībā paustie, skolotājas pareizi piemeklētie apgalvojumi, piemēram, «Dievs mīl lēnīgos». Bērnus spēcīgi iespaido pareizi izvēlēti vārdi un atbilstoša gaisotne.
n Palīdz pārrunas vai zīmēšanas nodarbība kvalificēta psihologa klātbūtnē.
n Daži psihologi apgalvo, ka agresiju var regulēt, bērnu publiski apbalvojot vai nosodot. Dažās situācijās var likt bērnam novērot, kā apbalvo vai nosoda citus, arī tā radot viņā vainas izjūtu par slikto nodarījumu vai lepnumu par labo veikumu.
n Labi palīdz pasaku lasīšana. Jāizvēlas tāds sacerējums, kurā varonis ar līdzīgu uzvedību saņem atmaksu, lai bērnam rodas iespēja salīdzināt. Līdzsvarot raksturu palīdz darbiņi, kurus pildot, vajadzīga atbildība un uzcītība.
Diemžēl mūsdienās itin bieži ir situācijas, kad agresora lomā pret bērnu ir pieaugušais. Audzinātāja, jūtot pret savu audzināmo vecāku agresiju, nonāk ļoti sarežģītā situācijā. Tad nelīdz pārrunas, ieteikumi un pat draudi. Dažreiz šādus vecākus iespaido bērniem un vecākiem kopēji rīkoti pasākumi, kuros jūtama kopējā labvēlīgā attieksme. Taču parasti šie vecāki tādus sarīkojumus neapmeklē. Audzinātājs var ierasties mājas vizītē pie audzināmā un mēģināt atklāt vecāku agresijas cēloni.
Z.Freids uzskatīja, ka agresija ir tas pats instinkts, tikai projicēts indivīda iekšienē un virzīts uz ārējiem objektiem. Tādēļ jo vairāk jātiecas bērnu – upuri – pasargāt no neparedzamajiem vecāku uzbrukumiem.
