Lauksaimniecības ministra kungam, cukurbiešu audzētājiem akcionāriem. Cienījamais ministra kungs, Jūsu rīcība ir ļoti cēla, ka pieminat bijušā ministra kļūdas un mēģināt palīdzēt zemniekiem biešu audzētājiem.
Lauksaimniecības ministra kungam,
cukurbiešu audzētājiem akcionāriem
Cienījamais ministra kungs, Jūsu rīcība ir ļoti cēla, ka pieminat bijušā ministra kļūdas un mēģināt palīdzēt zemniekiem biešu audzētājiem, kuri ir saistīti ar Jēkabpils Cukurfabriku. Ražotni līdz pašreizējai situācijai noveda valde. Cienījamais ministra kungs, speriet vēl vienu soli un palīdziet cukurbiešu audzētājiem izlemt, kuru no valdības piedāvātajiem variantiem izmantot! Viņi taču prasa daudz lētāku iespēju – lai cukurbietes tiktu pārstrādātas. Līdz ar to viņi būs daudz gandarītāki, jo vasaras pūles dotu kaut kādu labumu.
Es, Jelgavas Cukurfabrikas akcionārs, vēršos pie Jums ar tādu lūgumu arī tāpēc, ka šogad ir ļoti savdabīgs gads sakarā ar jaunu cukurbiešu novākšanas tehnoloģijas ieviešanu. Bietēm ir ļoti liels zāles piemaisījums, jo to lapas tagad sasmalcina un izkaisa uz lauka, līdz ar to smalkās lapiņas tiek iekrautas mašīnā kopā ar bietēm, atvestas uz stirpām ar zemes daļām. Tāpēc bietes tur tūliņ sāk «degt». No cukurbietēm, kuras pārcietušas «degšanu», vairs nevar iegūt cukuru.
Tādi cukura zaudējumi, kādi pagājušajā gadā bija Jēkabpils Cukurfabrikā, bija arī Jelgavas fabrikā. Tie rodas ne jau pārstrādē, bet gan cukurbiešu glabāšanas laikā. Ja tagad Jēkabpils zonas cukurbiešu audzētājiem izaudzētais ir jāsaglabā līdz janvārim, var iznākt tā, ka vairs nebūs ko vest uz fabriku. Šogad izeja ir viena – pēc iespējas ātrāk izaudzēto ražu pārstrādāt.
Akcionāriem vajadzētu izdarīt secinājumus par šā gada vadības ievēlēšanu un prasībām pret to. Protams, galvenie noteicēji ir akciju pakešu turētāji.
Jelgavas Cukurfabrikas stāvoklis arī nav no spožajiem – mūsu fabrikai draud cita traģēdija. Tas ir ekoloģiskais stāvoklis. Tikko «Zemgales Ziņas» publicēja, ka vides aizsardzības dienests brīdina: ja Jelgavas Cukurfabrika nerisinās ekoloģijas jautājumus, tās darbība tiks apturēta. Ar vides aizsardzību jokot nevar.
Mans priekšlikums – būtu jāpieprasa no valdes, lai tā izstrādā fabrikas attīstības koncepciju un pasākumu plānu, kas tiks darīts rūpnīcas attīstībā. Tiklīdz beigsim pārstrādāt cukurbietes, jāsasauc akcionāru kopsapulce. Zemniekiem jābūt skaidrībā, ko darīt pavasarī – sēt bietes vai nesēt.
Par kvotām – es domāju, ka tā svira ir kļūdaina. Katram nav pa spēkam nodarboties ar cukurbiešu audzēšanu, un kāpēc tagad vajadzētu bremzēt spēcīgākās saimniecības, kas iegādājas tehniku? Ieejot Eiropā, mums ir aprēķināta kvota 100 tūkstošu tonnu cukura. Kāpēc tad būtu jāorientējas uz 70 tūkstošiem tonnu? Pēc manām domām, gan valdība, gan valdes pārlieku jaucas akcionāru darīšanās ar kvotēšanu.
Kas tagad būtu darāms?
Jēkabpils Cukurfabrikai ir jādarbojas, lai ātrāk pārstrādātu cukurbietes līdz janvāra beigām.
Ir jāpublicē Jelgavas Cukurfabrikas attīstības koncepcija.
Cukurbiešu pārstrādes akcionāriem jāsasauc pilnsapulce un jānolemj, ko darīt un kādu koncepciju pieņemt. Balsošanā katram dalībniekam jābūt vienai balsij.
Visus priekšlikumus un ierosinājumus vajadzētu sūtīt uz «Zemgales Ziņu» redakciju. Laikraksts varētu vienu dienu nedēļā veltīt lauku problēmām.
Ar cieņu, Jelgavas
Cukurfabrikas akcionārs
Karps Lavrenovs
