«Tie valdības solītie daži miljoni jeb 20, 30 eiro katram skolotājam problēmu neatrisinās. Par šo naudu var tikai pāris reižu uz veikalu aiziet! Ja šoreiz neko nepanāksim, septembrī būs streiks,» pošoties uz piketu Rīgā, teic Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Jelgavas pilsētas arodorganizācijas vadītāja Ināra Radčenko. Kopā ar Ozolnieku un Jelgavas novadu pedagogiem iestāties par savām tiesībām gājienā vakar bija gatavi ap 115 mūsu puses skolotāju.
Apmaksāt visus pedagogu, akadēmiskā un zinātniskā personāla darba pienākumus! Šāds bija LIZDA vakar organizētās protesta akcijas galvenais sauklis, apelējot pie tā, ka saskaņā ar arodbiedrības veikto pētījumu par padarīto darbu valsts skolotājiem paliek parādā vidēji 341,28 eiro mēnesī.
Domā – kam maksāt, kam palikt parādā
«Noteikti jābūt cerībai, ka nesakārtotie jautājumi sāks risināties un arī pirmsskola netiks atstāta novārtā. Mēs taču esam izglītības stūrakmens – ko bērnā ieliksim, tas arī būs. Taču ar atalgojumu, kāds mums ir patlaban, ir ļoti grūti. Dzīvojam no algas līdz avansam un no avansa līdz algai. Vismaz kredītu mums nav, jo nevaram tos atļauties,» situāciju raksturo Jelgavas pirmsskolas izglītības «Kamolītis» pedagoģe Lidija Tride. Viņa aprēķinājusi, ka par 30 kontaktstundām saņem 427,66 eiro «uz papīra». Ja nav cita atbalsta, ar šādu summu ģimenei iztikt ir teju neiespējami. «Vīrs palicis bez darba – trīs cilvēki esam uz vienu manu algu. Tā nu domājam, ko šoreiz maksāsim, bet ko atliksim. Bērns jālaiž skolā – tur tāpat prasa. Tā tikai saka, ka mums ir bezmaksas izglītība,» sarūgtināta Lidijas kolēģe Dace Mukāne. Tomēr pedagogu, kas iestājas par savām tiesībām, varētu būt vairāk, atzīst «Kamolīša» arodbiedrības priekšsēdētāja Mārīte Ledaine. «Ja arodbiedrība neies, nekas arī nenotiks. Tāpēc skolotājiem vajadzētu kļūt aktīvākiem un stāties mūsu organizācijā. Ir tādi, kas domā – pārējie izcīnīs, bet mums tāpat tiks. Taču, jo vairāk būsim, jo vairāk mūsos ieklausīsies!» pārliecināta M.Ledaine.
«Nauda seko skolēnam» vairs neder
LIZDA arī iestājas par visu līmeņu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku. Tajā izglītības un zinātnes nozarei katru gadu būtu jānodrošina desmit procentu pieaugums, līdz tiek sasniegts vidējais ES atalgojums. Pedagogu arodbiedrība aprēķinājusi, ka šim mērķim 2015. gadā papildus nepieciešami 40 miljoni, 2016. gadā – 43, bet 2017. gadā – 48 miljoni eiro. Tāpat LIZDA uzstāj, ka finansēšanas modelis «nauda seko skolēnam» nenodrošina taisnīgu un motivējošu atalgojumu skolotājiem un vienādas kvalitatīvas izglītības iespējas skolēniem. Tomēr jauna pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa ieviešanai un atalgojuma paaugstināšanai 2015. – 2017. gada valsts budžeta projektā papildu līdzekļi nav paredzēti.
Jāpiebilst, ka vispārizglītojošo skolu pedagogi patlaban par 21 kontaktstundu nedēļā saņem 384,18 – 398,40 eiro pirms nodokļu nomaksas mēnesī. Mūsu pusē vairāk par to spēj piemaksāt Ozolnieku novadā, kur skolotājiem tiek līdz 455 eiro par likmi, kā arī Jelgavas pašvaldība (līdz 469,55 eiro). Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka nodrošināts arī normatīvajos aktos paredzētais finansējums papildu pienākumu un atbalsta pasākumu veikšanai – klases audzināšanai, stundu gatavošanai, skolēnu darbu labošanai un konsultācijām (atsevišķos mācību priekšmetos). ◆
