«Tu atceries – mēnesi pirms Studentu dienām visi Jelgavas krogi bija «aizsisti», pie sporta manēžas pirms jautro un asprātīgo sacensībām rindas, kurās stāvošajiem zemessargi no lauka virtuves dalīja siltu tēju! Puišu peldējums baseinā meiteņu peldkostīmos!» otrdienas vakarā atminējās kāds labs paziņa, LLU absolvents.
Tā sirsnība, kas ir valdījusi starp LLU studentiem un arī absolventiem, pa lielai daļai lauciniekiem, cik zinu, nav tik raksturīga augstskolām lielpilsētās, kur cilvēkam sevi atrast ir grūtāk. Taču beidzamā pieredze ar tradicionālajām, bet klusu aizvadītajām Studentu dienām rāda, ka tik jauki kā pirms gadiem desmit, kad Jelgavā mācījās divreiz vairāk studentu, vairs neiet.
Pilsētai ir jāiet studentiem palīgā, ne tik vien Driksas malā noliekot klīstošā studenta metāla skulptūru. Piedodiet par ne visai kompetentu mākslas kritiku, taču šis darinājums man neliekas kaut kas ļoti pozitīvi iedvesmojošs. Pēc skaņas velk uz ne visai veiksmīgu Briseles čurājošā puisēna pakaļdarinājumu. Studentiem, vispār visiem tiem, kuri mācās un alkst zinību, ir jāpalīdz celt pašapziņu. Protams, svarīgas ir studiju programmas, to noderība tālākajā dzīvē, taču būtiskas ir arī balles, kopā sanākšanas prieki. Tur dzimst mīlestība, veidojas jaunas ģimenes, rodas nākamie studenti.
Ko mēs katrs esam darījuši, lai Jelgava vairāk būtu manāma kā izglītības centrs, universitātes pilsēta, kāda tā bijusi jau pirms divsimt gadiem «Academia Petrina» laikā? Ar prieku varu teikt, ka «Ziņām» vismaz ir viens sadarbības projekts ar LLU studentu pašpārvaldi. Proti, «Drosmes un cilvēcības velobrauciens» no Jelgavas uz Auci. Šogad tam 28. maijā jānotiek ceturto reizi. Cerams, ka dalībnieku būs gana. ◆
