Juris Bērziņš un Arnis Vērmels 24. reizi pieveic Rīgas maratonu
No aptuveni pusotra tūkstoša skrējēju, kas svētdien piedalījās 24. Nordea Rīgas maratona klasiskajā 42,195 kilometru distancē, četri stājās uz starta jau 24. reizi. Divi no tiem jelgavnieki – Juris Bērziņš (attēlā) un Arnis Vērmels, bez kuru līdzdalības nav noticis neviens Rīgas maratons.
Abi galvaspilsētas maratona «vēstures rakstītāji» pārstāv skrējēju klubu «Ozolnieki», un tā vadītājs J.Bērziņš lēš, ka kopumā no kluba dažādās distancēs iesaistījās 26 skrējēji. 42,195 kilometrus skrējuši pieci – līdz ar jau minētajiem arī Jānis Marčinkus, Andris Leitāns un ogrēnietis Valdis Ņilovs, kas izcīnījis augsto 15. vietu. Jānis rezultātu tabulās ierindojās finišējušo vidusdaļā (624.), Arnis 902. vietā, Andris otrā tūkstoša sākumā (1073.), bet seniors Juris – jau uz saraksta beigu galu.
Bērziņam – 128. maratons
«Man jau drīz būs 70, un ātrums vairs nav svarīgs,» smej J.Bērziņš, taču ir salīdzinājis, ka rezultāts šogad par dažām minūtēm pat labāks nekā pirms pāris gadiem. 42 kilometru skrējiens viņam savulaik prasījis mazliet vairāk par trim stundām, bet pēdējos gados nepieciešamas jau piecas. «Pamazām jau palieku arvien lēnāks, bet galvenais ir piedalīties,» savu motivāciju atklāj J.Bērziņš, kas svētdien pieveica savu 128. maratona distanci.
Rīgas maratons pēdējā laikā palicis arī vienīgais tik nopietnais pasākums gargabalnieka gada programmā, taču pusmaratona, 10 un 5 kilometru distances tiek skrietas itin bieži. «Regulāri piedalos mūsu «Ozolnieku apļu» sacensībās, pa starpām paskrienu kādus kilometrus pa Jelgavu, nedēļā kopā ap 40 – 50 sanāk,» veterāns atklāj, ka īpaši maratonam trenējies neesot.
Astoņas nedēļas ik rītu
A.Vērmels skriešanai pievērsies deviņdesmitajos gados. «Sāku ar orientēšanos, tomēr skriešana pa mežu svešā apvidū negāja tik labi, kā gribētos. Tad iepazinos ar Juri un iesaistījos Ozolnieku klubā,» stāsta nu jau 66. maratona sacensības savā skrējēja karjerā ierakstījušais vīrs. Trenējoties gan viņš pārsvarā vienatnē. «Tagad ir arī daudz literatūras pieejams,» piemēra pēc viņš var nosaukt kaut vai speciālo žurnālu «Maratons», kas iznāk vairākas reizes gadā.
Rīgas sacensībām sācis gatavoties pirms nedēļām astoņām, ik rītu noskrienot pa 10 kilometriem. Un izdevies sasniegt pēdējos trīs gados labāko rezultātu.
«Saule sāka karsēt ap 30. kilometru. Tas aptuveni ir arī laiks, kad beidzas ogļhidrātu rezerves un organismam jāpāriet uz citu enerģijas avotu,» skaidro Arnis. «Īpašu lūzumpunktu gan nejutu, arī soļos ne brīdi nepārgāju,» viņš spriež, ka no šāda viedokļa skrējiens aizvadīts labi un arī rezultāts – pēdējos trīs gados labākais.
Rudens pusē varbūt vēl noskriešot arī Viļņas vai Tallinas maratonu, taču 56. mūža gadā Arnim tas vairs nav pašmērķis. ◆
Nordea Rīgas maratons 2014
Ātrākais 42195 metru garajā trasē Rīgas centrā bija Japānas skrējējs Yu Chiba (02:13:44), bet sieviešu konkurencē – etiopiete Tigista Teshome Bedasa (02:36:51). Abi rezultāti ir Rīgas maratona rekordi. Labākais no Latvijas sportistiem bija Valērijs Žolnerovičs (02:17:44.9), sievietēm – Liene Bernsone (03:07:22.1).
AVOTS: nordearigasmaratons.lv
