Latvijas patērētājs ir pietiekami garš, lai aizsniegtu luksusa klases mēbeļu un matraču plauktus, saka SIA «Marks M» valdes priekšsēdētājs Juris Griķis
Nopirkt matraci internetā vai pa telefonu ir tas pats, kas šādi iegādāties sievai mēteli, smejas uzņēmējs. Lai gan viens no pieredzējušākajiem nozarē, Jānis Griķis nav «veca mēbele» pašmāju mēbeļu biznesā. Viņa radītie zīmoli – ilggadējie «Nakts mēbeles» un «Pils matrači», kā arī jaunais «Heavens» – lauž savu ceļu šķietami pārpilnajā nišā. «Gulta, kas čīkst, nav gulta,» pie šādas pārliecības turas ražotājs.
Uzņēmums iekārtojies divās ražotnēs. Aptuveni 2000 kvadrātmetros Elektrības ielā Jelgavā top koka mēbeles – naktsskapīši, skapji, plaukti un citas korpusa mēbeles no ozola, bērza, oša, riekstkoka, arī finiera un skaidu plāksnes. Savukārt Dobeles novada Apguldē ražo matračus. Pēc biznesa jukām un «grūstīšanās» deviņdesmitajos gados un pasēdēšanas uz bankrota sliekšņa, kā arī apgrozījuma sašūpošanās krīzes gados, tagad «Marks M» apāvis mērķtiecīgas attīstības kurpes.
Lētās priedes vietā – dizains
Nupat klients dizaina viesnīcas numuriņu aprīkošanai uzstājis, ka skapju fasādes jāgatavo no saplākšņa. Juris Griķis pēc garas skaidrošanās atkāpies no saviem «profesionālajiem postulātiem» un nu ražotnē rāda atpakaļ atsūtītās durvis, kas savērpušās. «Tā man ir mācība, ka jāturpina savs kurss,» viņš secina. «Tagad mēs sējam – veidojam pamatu. To var darīt uz smiltīm, taisot lētas priedes mēbeles. Tas taču ir vienkārši, bet tā nav ilgtermiņa stratēģija. Jārada pievienotā vērtība, un dizains tāda ir.»
Mēbeļu ražošana ir pārāk plaša nozare, tāpēc jau deviņdesmito gadu sākumā viņa vadītais uzņēmums sāka specializēties guļamistabas mēbeļu izgatavošanā. «Atšķiramies ar to, ka uztaisām gan gultu, gan matraci. Citādi var gadīties, ka nopērk itāļu rāmi, pēcāk meklē matraci, bet nevar dabūt pēc izmēra, par ērtībām nemaz nerunājot. Vienmēr vispirms aicinām izvēlēties matraci un tikai tad gultas rāmi.
Uzņēmumā strādā ap 80 darbinieku. «2008. gadā nokritām no trīs miljonu apgrozījuma līdz pusotram, nācās atlaist daļu darbinieku. Tagad tuvojamies pirmskrīzes līmenim. Pērn bija divu miljonu eiro apgrozījums, un šā gada rādītāji liek domāt par trīs miljoniem pie 30 procentu uzrāviena,» skaidro uzņēmuma vadītājs.
Galdiņš kinozvaigznēm
«Pieeja mūs padara citādus. Cenšos cilvēkiem piedāvāt kaut ko labāku par vidējo. Lielražotāji, tieši pretēji, meklē lētākus risinājumus. Tāpēc es palieku arvien labāks un, jā, arī dārgāks. Tā vietā, lai konkurētu ar cenu, cenšos likt pretī ekselentu kvalitāti,» saka uzņēmējs, demonstrēdams dāņu pasūtītājam Jelgavā tapušu japāņu dizainera radītu tehniski sarežģīti izgatavojamu galdiņu. «No fabriciņas blakus cietumam galdiņš varbūt aizceļos pie Amerikas kinozvaigznēm,» smejas Juris Griķis, kurš, lavierējot starp vadošajām dizaina skolām – atturīgo skandināvu un grezno itāļu –, centies radīt savu rokrakstu. «Piemēram, gultu «Sandra» ar nelielām izmaiņām dizainā ražoju jau kopš 1994. gada. Un to joprojām pērk!»
«Marks M» dizaina departamentu vada Elīna Bušmane. Kā stāsta Juris Griķis, dizaina jēdzienu Latvijā iznīcinājis «padomju traktors», kad vadlīnijas noteica «saujiņa cilvēku, kas bija tālu no dizaina, toties tuvu partijas elitei».
«Dizainu mēdz jaukt ar mākslu, bet to ir viegli paskaidrot – van Gogs nav dizains. Praktiskas lietas skaistums – tāda ir dizaina funkcija. Esmu bijis dažādās konkurentu darbnīcās – tās ir briesmas, ko tur taisa. Bet katrai lauvas vai ērgļa kājai, katrai rozītei jābūt pamatojumam, kāpēc tā atrodas pie mēbeles,» iekarst «Marks M» šefs.
2013. gads aizvadīts matraču zīmē, jo tautās palaists luksusa matraču un gultu zīmols «Heavens». «Tā bija kā bērna spiešana pasaulē,» raksturo uzņēmējs, kurš atteicies no kokosa šķiedras, kas satur lateksa līmes, toties matraču ražošanā izmanto diegus un stieples no Vācijas, drānu no Beļģijas un Nīderlandes, ventilācijas atveres no Amerikas un aitu vilnu no Jaunzēlandes. Jaunās zīmola «Continental» tipa gultas augstums kopā ar matraci ir 70 centimetru – teju galda augstumā. Pirms pieciem gadiem Latvijā pircēji bijuši pret tām vienaldzīgi, bet tagad sākuši pirkt.
Ukrainā atgriezīsies «pēc kara»
«Ar saviem matračiem mērķēju uz «premium» klasi. Šīs klases matrači pasaulē maksā ne tikai piecus, bet pat 30 000 eiro. Tāpēc zīmola nosaukumu izraudzījāmies starptautiski uztveramu. Bet cena gan mūsu matračiem nav tik augsta – līdz 2000 eiro,» paskaidro Juris Griķis. Pasauli viņš ar jauno zīmolu iepazīstinājis gada sākumā vienā no nozīmīgākajām Eiropas mēbeļu izstādēm Ķelnē, Vācijā.
«Kad es saku, no kurienes esmu, visi pārjautā, vai no Lietuvas. Nepamet sajūta, ka joprojām mūs uztver kā trešās pasaules valsti, tāpēc grūti pārliecināt, ka mūsu ražojumu kvalitāte ir atbilstoša cenai. Labas lietas var nākt no Šveices, bet vai no Latvijas, kur dzīvo nācija, kas dzied?»
«Marks M» produkti ir Latvijas un Lietuvas tirgū, Juris Griķis nopūlas ar Krieviju – pirms pieciem gadiem Sanktpēterburgā franšīzē atvērtais salons cietis neveiksmi. «Tolaik bija zīmols un bija dūša, bet īstā produkta nebija,» norāda Juris Griķis. Ar «Heavens» uzņēmējs cenšas ieinteresēt britus, vāciešus, austriešus, šveiciešus. Sarunas ar Ukrainu apstājušās, lai gan bija izrunātas jau pirmās piegādes, jo ukraiņiem «premium» klases gultas šķitušas ļoti vilinošas. «Šajā tirgū bija jādod kukuļi, bet es nedodu principiāli.» Tāpēc bija iecerēts preces piegādāt uz Berlīni, bet tālāko ceļu organizētu ukraiņu sadarbības partneri. «Beigsies karš, izklīdīs dūmi, tad sāksim no sākuma. Domāju, no Ukrainas krīzes cietīs tieši mazās ekonomikas, tādas kā Latvija, kas ir lielā atkarībā no importa,» vērtē ražotājs.
Kopumā pašlaik eksportā nonāk vien katra desmitā gulta un matracis. «Daudzi domā, ka Latvijas patērētājs nevar aizsniegt luksusa preču plauktus, bet tā nav,» viņš turpina.
Liek ilgoties pēc sava matrača
Juris Griķis rāda īsziņu telefonā ar jūsmīgām atsauksmēm, ko par matraci saņēmis no kādas klientes. Viņš salīdzina: «Mēteli velk divas stundas dienā trīs mēnešus gadā un tikai dažus gadus, bet cik lielu uzmanību sieviete velta, to izvēloties un pielaikojot. Matraci lieto astoņas stundas katru dienu un, minimums, desmit gadu. Vienīgi tad, kad izbrauksi uz Antāliju vai Pataiju, divas nedēļas gadā gulēsi citur, bet tikmēr tik un tā ilgosies pēc sava matrača.»
«Visi saka – jāguļ uz cieta matrača, bet pareizi ir – lai būtu ērti. Par to, kā mēs gulējām, visu pastāsta spogulis no rīta. Ja izskatāmies kā pēc ciešanām, matracis nav īstais. Tikai naktī tiek pumpētas asinis aknās, tikai naktī atjaunojas sejas āda un viss ķermenis kopumā. Šis process nedrīkst tikt traucēts,» pārliecināts Juris Griķis, kurš padziļināti pētījis naktsmieru un var saukt sevi par miega ekspertu. «Es to nesaku, lai lielītu savus matračus, bet lai atvērtu acis tiem, kas skatās reklāmas televīzijā: pērciet lētāk, jo to var sarullēt. Mīļā, es nopirku mēteli, jo to varēju ielikt pat somā!» smejas uzņēmējs.
«Man prasa, kāpēc neatveru veikalu Jelgavā, bet te īsti nav mērķa tirgus. Arī jelgavnieki, tāpat kā, piemēram, ventspilnieki, mēbeles iegādājas Rīgā, nevis savā pilsētā. Pircēji mūsu salonos prasa – vai piegādāsim uz Jelgavu? Es ar prieku atbildu, ka piegādāsim. Netic, ka tādas kvalitātes mēbeles var ražot Latvijā, Jelgavā, bet matračus vēl dziļākos «laukos» – pie Dobeles. Jelgavnieki ienāk un prasa lētāk no fabrikas, es atbildu: protams, to var nokārtot – bet cik tu gribi – konteineru vai divus? Ceru, kad «sabiezēsim», Jelgavā atvērsim «šovrūmu». Galu galā «Heavens» piedzima Jelgavā, ne Rīgā.» ◆
