«Library for free» (bibliotēka par brīvu) – lasu uzrakstu uz koka kastes blakus kaimiņmājai. Kastei ir jumtiņš, bet siena, kas vērsta uz ielas pusi, ir ar atvelkamām stikla durtiņām. Tur plauktā sarindotas kādas 15 grāmatas. Savrupmājai ir kopts dārzs, pārsvarā zālājs un daži košumkrūmi. Saimnieks redzēts novakarē sēžam mājas priekšā un pakšķinām jūrnieku pīpi. Grāmatas tātad var no miniatūrās bibliotēkas paņemt, izlasīt un atkal nolikt vietā. Laba tradīcija, kā iepriecināt savus kaimiņus! Kā izrādās, tas ir projekts, kas apvieno daudzus amerikāņus. Tāda grāmatu draugu kustība dzīvo ne tikai ASV, bet visā pasaulē. Aicinu arī jelgavniekus pievienoties un iezīmēt Latviju un Jelgavu projekta mājas lapas (littlefreelibrary.org) globālajā kartē!
Publiskā bibliotēka Marblhedā, kur tagad dzīvoju, atrodas pašā centrā. Bibliotēkas tornītim galā paliela zelta zivs – vēja rādītājs. Pilsētā arī baznīcām torņos tādas novietotas krusta vai gaiļa vietā – simboliska piederība okeānam un kristiešu saimei. Pat buru kuģu nogrimšanas vietas negadījumos un vētrās atzīmētas īpašās kartēs, kas izvietotas bibliotēkas lasītavā jūrnieku piemiņai.
Lasītājus sagaida klusa vide ar grāmatu kolekcijām – sākot ar jūrniecību, mākslu, zinātni, dzeju, arhitektūru, astronomiju, filozofiju un kulināriju, ietvertas visas tēmas un žanri. Atsevišķa telpa lejas zālē ir pusaudžiem, un atkal grāmatu daudzveidība un literārā un akadēmiskā kvalitāte pārsteidz. Ja kāda izdevuma nav, tas tiek raiti pasūtīts no apkārtnes bibliotēku fondiem un divu dienu laikā pastā atceļo uz manu pilsētu. Tā nu tagad lasu Gabriela Garsijas Markesa romānu «Simts vientulības gadu».
Īpašs spārns atvēlēts bērnu grāmatu pasaulei. Saulains istabas stūris ar plauktos savietotām pasakām un stāstiem, omulīgs paklājs un daži šūpuļkrēsli – te mammas atnāk brīvā brīdī un lasa mazuļiem priekšā grāmatas, bet mazie, saritinājušies mammas klēpī, klausās. Bērnu bibliotekāre ir arī kultūras programmas veidotāja ar pēcskolas aktivitātēm, kuras pilsētas bērniem ir par brīvu, – šaha klubs, zīmēšana, lasītāju teātris. Bērns saņem harmonisku vidi, kur mācīties būt draugos ar grāmatu, ar to rimto pasauli, kas ļauj ceļot viņam interesējošā virzienā.
Bibliotēka noteikti ir katras pilsētas vizītkarte, bibliotēkas galvenā istaba, kurā parasti ir kamīns, greznas mēbeles un kādā antīka glezna virs kamīna, ir pirmā informācijas sniedzēja par to, kā veidojusies pilsēta, tās kultūrvide gadu simtos.
Vēl atmiņā ir Stadiona ielas stūra bērnu bibliotēka, uz kurieni bērnībā mani aizveda mamma. Kur šodien Jelgavā ir šāda vieta, kur pabūt divatā ar grāmatu gaumīgi iekārtotā, intelektu raisošā noskaņā? Bērnu stūris, kur, vēl sēžot māmiņai vai auklītei klēpī, mazais jelgavnieks ielūkojas grāmatā un jau no bērnības iemīl šo nodarbi – lasīt. ◆
