Nevienam nav noslēpums, ka mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi Jelgavā netiek bagātīgi finansēti, drīzāk tie cīnās, lai izdzīvotu.
Nevienam nav noslēpums, ka mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi Jelgavā
netiek bagātīgi finansēti, drīzāk tie cīnās, lai izdzīvotu. Gunārs Kurlovičs, Domes Kultūras un izglītības departamenta vadītājs, izveidojis projektu, kurš paredz,
ka gan līdzekļi no pilsētas budžeta, gan Kultūras ministrijas mērķdotācijas
tiks sadalītas pēc konkrētas punktu sistēmas.
Kolektīvu vadītāju attieksme pret nolikumu – negatīva
Septembrī mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu vadītāji un Domes pārstāvji tikās, lai apspriestu iespējamos jauninājumus. Diemžēl katrai pusei ir savs viedoklis, taču risinājumu nepieciešams atrast – par to pārliecināti visi.
Nolikums
Tas paredz, ka «Jelgavas pilsētas tautas mākslas kolektīvi saskaņā ar Jelgavas Domes piešķirtajiem līdzekļiem kultūrai un Jelgavas Domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas apstiprināto subsīdiju tautas mākslas kolektīvu atbalstam, saskaņā ar Kultūras padomes rekomendācijām saņem finansiālu atbalstu no pašvaldības budžeta pēc šajā nolikumā noteiktās punktu sistēmas kolektīva darbības novērtēšanai un projektu atbalstam. Pēc šīs pašas sistēmas tiek sadalīti arī Kultūras ministrijas piešķirtie līdzekļi.
Jelgavas pilsētas budžeta līdzekļi, kuri paredzēti tautas mākslas kolektīvu atbalstam, saskaņojot ar Kultūras padomi, tiek sadalīti pēc šādiem kritērijiem:
– 50% no tautas mākslas kolektīvu atbalstam paredzētajiem budžeta līdzekļiem izlietojami subsīdijai Jelgavas tautas mākslas kolektīviem par iepriekšējā gada darba rezultātiem saskaņā ar nolikuma 4. punktu;
– 30% no tautas mākslas kolektīvu atbalstam paredzētajiem budžeta līdzekļiem izlietojami māksliniecisko kolektīvu iesniegto attīstības projektu pieteikumu atbalstam;
– 15% no tautas mākslas kolektīvu atbalstam paredzētajiem budžeta līdzekļiem izlietojami Kultūras centra programmā iekļauto pasākumu dalībnieku dalības apmaksai (mākslinieciskajiem kolektīviem);
– 5% no tautas mākslas kolektīvu atbalstam paredzētajiem budžeta līdzekļiem izlietojami gada labāko pilsētas māksliniecisko kolektīvu apbalvošanai».
Punktu skaitīšana
Punkti tiek skaitīti pēc tabulā norādītajiem kritērijiem. «..Saskaņā ar iesniegto atskaiti Kultūras centrs aprēķina katra tautas mākslas kolektīva iegūto punktu summu; viena punkta vērtību naudas izteiksmē aprēķina šādi: viena punkta vērtība = subsīdiju summa : visu kolektīvu kopējā punktu summa. (SLIIPAIS)
Katram tautas kolektīvam, kurš atbilst nolikumā minētajiem kritērijiem, saņemamās subsīdijas summu aprēķina, viena punkta vērtību reizinot ar kolektīva iegūto punktu skaitu».
Pretrunas un neskaidrības
Jelgavas tautas māksliniecisko kolektīvu vadītāji visvairāk satraukušies nevis par to, ka Domes pārstāvji vēlas ieviest noteiktu sistēmu finansējuma sadalei, kas, viņuprāt, ir jādara, bet gan par punktu piešķiršanas godīgumu un kritēriju atbilstību. Pretrunas saskatāmas, piemēram, 4.3.6. punktā (sk. tabulu), kas būtībā iztulkojams šādi: ja kolektīvs neprasa naudu par tērpu uzturēšanu, tas saņem punktus, par kuriem pēc tam savukārt iegūst daļu no finansējuma. Tātad dabū naudu tāpēc, ka neprasa to.
Tāpat daudzi kolektīvu vadītāji nav apmierināti ar 4.3.5. punktu (sk. tabulu) par vadītāja profesionalitāti. Atbilstoša izglītība, protams, ir labi, bet, ja tās nav, vai kolektīvs tiek vadīts sliktāk? Būtu tikai jāpriecājas, ka ir cilvēki, kas būtībā bez līdzekļiem (ja neskaita nelielās piešķirtās summas, piemēram, minimālo algu) cenšas darīt visu, lai mums būtu iespējas pēc darba un mācībām atpūsties un pilnveidoties dažādos pulciņos un kolektīvos.
Līdzīga punktu sistēma ieviesta arī, sadalot pilsētas finansējumu sportistiem, taču tur tomēr ir pamanāma atšķirība: sportistiem dažādās sacensībās iedalītās vietas ir līdzīgas visos sporta veidos. Kā lai novērtē ar punktiem, piemēram, Tautas gleznošanas studijas dalībnieku darbus? Turklāt Ivars Klapers, vadot šo kolektīvu, dara nenovērtējamu darbu, jo daudziem cilvēkiem ir iespējas izteikt savu radošo domu gleznās, kas citur viņiem netiek piedāvāts. Protams, ir privātās studijas, kur jāmaksā diezgan prāvas summas, bet šajā kolektīvā darbojas dažādu profesiju pārstāvji, kas, visticamāk, nepelna tik daudz, lai varētu atļauties maksāt naudu par vadītāja padomu.
Kā lai ar punktu palīdzību salīdzina, piemēram, Tautas lietišķās mākslas studijas «Dardedze» dalībnieču darbus un kora «Skali» dziedājumu. Šeit minēt var ne vienu vien.
Aktuāls jautājums jau tikšanās reizē kolektīvu vadītājiem un Domes pārstāvjiem bija par 4.3.3. punktu – piedalīšanās pilsētas pasākumos. Par to runas nerimstas vēl tagad. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Studentu kluba vadītāja Anita Prūse atzīst:
– Vēl joprojām nevaru izprast, kas tad īsti ir pilsētas pasākums, jo paši Domes pārstāvji nonāk pretrunās. Tikšanās reizē viņi uz manu jautājumu, vai, piemēram, Studentu diena ir pilsētas pasākums, atbildēja, ka noteikti ne, bet, lasot līgumu, kas LLU noslēgts ar Jelgavas Domi, iznāk citādi.
«..būdamas pārliecinātas par to, ka savstarpējā pieredzes apmaiņa un sadarbība pilsētas saimniecībā, izglītībā, kultūrā un sportā sekmēs Jelgavas pilsētas attīstību un saprašanos starp Jelgavas pašvaldību un Latvijas Lauksaimniecības universitāti, tās vienojās par sekojošo..» Tālāk lasāmi dažādi sadarbības punkti, tostarp arī:
«.. sadarbojoties kultūras pasākumu organizēšanā, sevišķi sekmējot tos pilsētas un studentu pasākumus, kas ir populāri ne tikai Jelgavā, bet arī visā Latvijā (Azemitologa svētki, Studentu diena).»
Tikšanās reizē Gunārs Kurlovičs strikti apliecināja, ka par piedalīšanos Studentu dienā Tautas mākslinieciskie kolektīvi pilsētas pasākumiem paredzētos 30 punktus nesaņems. Ja šis pasākums pat Domes un LLU līgumā atzīts ne tikai par pilsētai, bet arī Latvijai nozīmīgu, žēl, ka par to nepienākas punkti. Galu galā šajā dienā Jelgavas budžetu papildina kaut vai tas vien, ka daudzie Latvijas augstskolu pārstāvji iepērkas Jelgavas veikalos.
Kolektīvu vadītājus uztrauc arī tas, ka tagad tīši vai netīši iespējams iznīcināt kādu no kolektīviem, jo nekad jau īsti nevar zināt, kuri šajā gadā būs iecienītākie kori, tautas deju ansambļi u.c. Tie, kas rīkos svētkus, var taču uzaicināt uz tiem, piemēram, kamerkori «Mītava» un nelikties ne zinis par kori «Zemgale» vai otrādi. Ir taču kolektīvi, kas ne visai bieži piedalās populāros pilsētas, valsts un starptautiskos pasākumos, vai tāpēc viņiem ar vieglu roku atņemams tā jau niecīgais finansējums? Piemēram, Studentu teātris, kas nodarbojas ar improvizācijas teātri, diez vai tiks uzaicināts piedalīties pilsētas pasākumos, jo viņu darītais nav gluži tradicionālās teātra mākslas garā ieturēts. Taču tas, ko viņi veic, tiek pietiekami novērtēts citu Latvijas improvizācijas teātru vidū. Tāpat var strīdēties par to, kas ir vērtīgāk – piedalīties slikti organizētā starptautiskā sarīkojumā, kurā vēl uzstājas pāris kolektīvu no citām valstīm, vai labi organizētā pilsētas pasākumā. Punktu skaits ir krasi atšķirīgs (sk. tabulu).
Kam tagad viegli jeb Izdzīvot vai ne?
Pilsētas māksliniecisko kolektīvu vadītāju un dalībnieku vidū valda satraukums un izbailes par savu nākotni. Jelgavniekus izbrīna tas, ka pasaulē īpaši tiek novērtēts tas, ka darba cilvēki pēc savu tiešo pienākumu izpildīšanas vēl piedalās kādā pulciņā, deju kolektīvā, vai korī, bet pie mums viņiem tiek radīti apstākļi, ka šīs aizraušanas netiek atzītas. Arī gudrās grāmatās par saskarsmes psiholoģiju tiek uzsvērts, ka cilvēki, kuri radoši ar kaut ko nodarbināti kādā kolektīvā, ir daudz labāki darbinieki. Viņi spēj elastīgāk domāt, radošāk izpildīt uzdevumus, vairāk piedāvāt savas idejas.
Māksliniecisko kolektīvu vadītāju un Domes pārstāvju tikšanās reizē, pēdējie atzina, ka tas esot normāli, ja kādam kolektīvam pārmaiņu dēļ vajadzēs beigt savu darbību. Šeit vietā ir jautājums – vai tomēr pārāk vieglprātīgi neizturamies pret garīgajām vērtībām? Tā vietā, lai mēs būtu pateicīgi, ka vēl ir cilvēki, kas par minimālo algu gatavi nodarboties ar citiem, cenšamies noliegt to pašu mazumiņu. Arī Domes pārstāvji tikšanās reizē atzina, ka šis vēl nav galīgais lēmums, iespējamas diskusijas un izmaiņas.
Gribētos rosināt abas iesaistītās puses censties panākt kādu risinājumu, jo strīdi tikšanās reizē jau sāka līdzināties abpusējam naidam, bet dzīvojam taču vienā pilsētā un par visu svarīgāk būtu, lai tās iemītnieku vidū valdītu saskaņa.
No nolikuma «Par Jelgavas pilsētas tautas mākslas kolektīvu finansēšanu»
4.3. Tautas mākslas kolektīva darbības vērtēšanas
kritēriji ir šādi:
4.3.1 Pēc skatēs iegūtajiem punktiem:
4.3.1.1 Piedalīšanās Dziesmu un deju svētku skatēs Iegūto
(1 reizi 4 gados) punktu skaits
4.3.1.2 Piedalīšanās jaunrades skatēs (1 reizi gadā) 1. līdz 3. vieta (100 – 90 – 80 punkti),
par piedalīšanos –
30 punktu
4.3.1.3 Jelgavas pilsētas kultūras centra rīkoto tautas mākslas
kolektīvu atskaites koncertu rezultāti (1 reizi gadā pavasarī) Iegūto punktu skaits
4.3.1.4. Piedalīšanās «Sudmaliņu» skatē (1 reizi 4 gados) Iegūtie punkti
4.3.2 Par piedalīšanos starptautiskajos festivālos, konkursos,
sadraudzības pasākumos 200 punktu
(katrs pasākums)
4.3.3 Piedalīšanās pilsētas pasākumos 30 punktu
(katrs pasākums)
4.3.4 Par dalību rajona un citu pilsētu (rajonu) 50 punktu
rīkotajos pasākumos (katrs pasākums)
4.3.5 Par vadītāja profesionalitāti (atbilstošu izglītību) 20 punktu
4.3.6 Par tautas mākslas kolektīva lietošanā esošās tērpu bāzes
uzturēšanu un pilnveidošanu, ja šim nolūkam netiek saņemtas
valsts vai pašvaldības subsīdijas 250 punktu
4.3.7 Par dalībnieku iesaistīšanu tautas mākslas kolektīvā 1 punkts par katru jaunieti līdz 18 gadu vecumam ieskaitot; 0,5 punkti par katru pieaugušo no
19 gadu vecuma
4.3.8 Par koncertprogrammu izstrādi, CD un audio ierakstiem 300 punktu
