Lai pārliecinātos, vai nav notikusi svešu darbu piesavināšanās, LLU līdz ar vēl septiņām Latvijas augstskolām sākusi ieviest vienotu datorizētu plaģiātisma kontroles sistēmu, kurā salīdzināšanai patlaban tiek lejuplādēti pirmie studiju noslēguma darbi. Līdz šim to oriģinalitāti «svēra un mērīja» galvenokārt darba vadītājs un recenzents, atzīst LLU studiju prorektora vietnieks Vilnis Tomsons, piebilstot, ka tieksme kopēt svešu veikumu un saukt to par savu, ir sena un plaši izplatīta visā pasaulē.
«Parasti skaļi par to nerunā, bet plaģiātisma gadījumi ik pa laikam tiek konstatēti. Biežāk gan nevis noslēguma, bet kursa darbos un referātos. Ja uzmanīgi lasa, to var pamanīt, un būtu dīvaini, ja nemēģinātu kopēt. Lielākoties šādos gadījumos pietiek ar aizrādījumu, kad students atzīst savu vainu un darbu pārraksta. Vienā gadījumā dekāns izteicis rājienu,» pēdējā laika statistiku min V.Tomsons, atzinīgi vērtēdams vienoto plaģiātisma kontroles sistēmu.
Lēmumu pieņems eksperts
Augšupielādējot darbu LLU Informācijas sistēmā, īpaša programma ļaus to salīdzināt ar visu projektā iesaistīto augstskolu šā un iepriekšējo gadu sistēmas datu bāzē uzkrātajiem bakalaura, maģistra, kvalifikācijas darbiem un diplomdarbiem. Universitāte skaidro, ka sistēmas uzdevums būs noteikt iespējamās sakritības, taču lēmumu, rūpīgi izvērtējot katru atklāto gadījumu, pieņems konkrētās jomas speciālisti. Īpaša uzmanība tiks pievērsta, lai pētījumos izmantotajam citu autoru veikumam būtu norādītas atsauces. «Pagaidām vēl nevienu plaģiātisma gadījumu šādi neesam konstatējuši, jo studenti tikai sāk iesniegt savus darbus. Salīdzināšanu sāksim ar atsevišķām fakultātēm, piemēram, Ekonomikas un sabiedrības attīstības, jo tur aplūkotās tēmas biežāk pārklājas ar citām augstskolām,» teic V.Tomsons.
Studenti kļuvuši apzinīgāki
Iestājoties par akadēmiskā godīguma principu ievērošanu, viena no pirmajām datorizēti kontrolēt plaģiātismu pirms sešiem gadiem sāka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte (SZF). «Mūsu datu bāze bija diezgan ierobežota, jo līdz šim ar programmas palīdzību varējām salīdzināt tikai fakultātē uzkrātos darbus. Sākām meklēt, kā šo procesu pilnveidot, un 2012. gadā noslēdzām nodomu protokolu ar citām Latvijas augstskolām par vienotas plaģiātisma kontroles sistēmas izveidi,» par rezultātu gandarīts SZF bibliotēkas vadītājs Jānis Kreicbergs. Viņš novērojis, ka studenti šajos gados kļuvuši apzinīgāki, tomēr joprojām ik pa laikam tiek konstatēti rupji plaģiātisma gadījumi. Piemēram, teksts tiek pārkopēts ar visām kļūdām vai salikts no pieciem sešiem darbiem. «Patlaban plaģiātisms ir diezgan karsta tēma, piemēram, Vācijā, kur tā dēļ atkāpjas ministri. Lielajās valstīs izveidotas milzīgas datu bāzes un tiek veikti pētījumi. Latvija šajā ziņā spērusi pirmo nopietno soli,» vērtē J.Kreicbergs.
Projektā iesaistījusies arī Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils Universitāte, Rēzeknes Augstskola, Liepājas Universitāte, Ekonomikas un kultūras augstskola un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola. ◆
