Augusta nogalē valdība iepazinās ar reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas koncepciju.
Augusta nogalē valdība iepazinās ar reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas
koncepciju un akceptēja šādus tajā ietvertos priekšlikumus: Latvijā izveidojami deviņi administratīvie reģioni, otrā līmeņa pašvaldības ir vēlētas, reģionālo pašvaldību vēlēšanas izsludināmas 2001. gada martā. Par šiem konceptuālajiem lēmumiem un tuvākajiem uzdevumiem – saruna ar īpašo uzdevumu ministru valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās Jāni Bunkšu.
Bieži ir izskanējis pārmetums: reformai nav konkrēta mērķa, tā notiek tikai reformas dēļ. Kā jūs skaidrojat tās mērķi?
– Reformas koncepcijā ir izcelts pamatmērķis – radīt priekšnoteikumus līdzsvarotai attīstībai visā valsts teritorijā. Būtiski ir apturēt cilvēku aizplūšanu no laukiem uz lielpilsētām. Ir arī pakārtoti mērķi: koncentrēt finansu resursus reģionos un padarīt tos spēcīgākus, atslogot valdību no darbiem, ko visai veiksmīgi var veikt pašas pašvaldības ar centrālās valdības nodrošinātu finansējumu.
Kādas funkcijas pāries reģionālo pašvaldību pārziņā?
– Reģionālās pašvaldības būs atbildīgas par sabiedrisko transportu, reģionu ceļiem, vidējo un vidējo profesionālo izglītību, speciālo sociālo aprūpi, veselības aprūpes organizēšanu, reģionālās attīstības plānošanu un īstenošanu, valsts deleģēto funkciju izpildi. Kā redzams, valstij funkciju būs mazāk.
Ikviena jauna darba veikšanai pašvaldībai ir nepieciešama nauda. Kā veidosies reģionālās pašvaldības finansējums?
– To veidos trīs finansu avoti: iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, kas pašlaik tiek ieskaitīta valsts budžetā, daļa no naftas produktu akcīzes nodokļa, kas jau tagad tiek novirzīta reģionu ceļiem un valsts dotācijas. Līdz novembrim ir jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumi par reģionālo pašvaldību finansēšanas variantiem un kopā ar ieinteresētajām ministrijām jāizvērtē ministriju funkciju decentralizācijas vai deleģēšanas iespējas jaunizveidojamajām reģionu pašvaldībām.
Vai pastāvēs pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonds?
– Jā, pastāvēs. Būs divi nošķirti finansu izlīdzināšanas fondi: vietējām pašvaldībām un reģionālajām. Arī turpmāk turīgākajiem būs jāatskaita šajos fondos līdzekļi. Bez finansu izlīdzināšanas mēs iztikt nevaram.
Kādi būs ekonomiskie ieguvumi no reformas?
– Noteikti samazināsies administratīvie izdevumi. Konkrētus skaitļus nosaukt vēl nav iespējams, bet minēšu galvenos principus: deputātu skaits varētu samazināties trīs reizes, par administratīvo darbinieku skaitu tik optimistisks neesmu – tas varētu samazināties divas reizes. Koncepcija paredz, ka valsts pārvaldes institūcijas pielāgosies reģionālajam dalījumam. Ja tagad mums ir 809 valsts pārvaldes iestādes, tad, optimizējot un pārkārtojot darbu reģionu ietvaros, to skaitu varētu samazināt vairāk nekā divas reizes (līdz 310 iestādēm). Kā ekonomisko ieguvumu noteikti var minēt arī reģionālo pašvaldību kredītspējas pieaugumu. Ja nosacīti vienas rajona pašvaldības
budžets vidēji ir 1,5 milj., tad pie Ls 4,5 milj. budžeta būs lielākas kredīta saņemšanas iespējas.
Tātad mūsu valstī vienlaikus notiks gan vietējo pašvaldību, gan reģionālā reforma. Kā tās abas «sadzīvos»?
– Šīs reformas ir jānodala: pirmkārt, reģionālā reforma, kas līdzšinējo 26 rajonu vietā veidos deviņus reģionus, un vietējo pašvaldību reforma, ko regulē aizvadītajā rudenī pieņemtais likums par administratīvi teritoriālo reformu. Abas šis reformas ir jāsaskaņo laikā un telpā. Tās nenotiks atrauti viena no otras. Šogad būs pabeigta 17 rajonu teritoriālā izpēte, kas iezīmēs daudzas reālas robežas. Nākamgadam atliks vēl deviņu rajonu izpēte. Pamatojoties uz rajonu un vietējo pašvaldību izpētes rezultātiem, jau šā gada nogalē iesniegsim Ministru kabinetā priekšlikumus par reformas pabeigšanu līdz 2001. gada martam.
Valdība izvēlējās par pamatu reformas sagatavošanai šo modeli ar Latvijas dalījumu deviņos reģionos. Tam par pamatu ir ņemti pašreizējie attīstības centri. Debatējot par reģiona centru, daudz ko noteiks pašreizējā materiāli tehniskā bāze.
Gribu uzsvērt, ka reformas koncepcijas uzdevums ir ne tikai dot vadlīnijas, tas ir dokuments, kas rada iespēju plašām diskusijām sabiedrībā. Kurā reģionā un kā mēs dzīvosim – tas būs atkarīgs arī no pašu intereses, līdzi domāšanas un aktivitātes.
Sarmīte Plūme, Pašvaldību lietu pārvaldes preses sekretāre
