Procentuāli vislielākais atbalsts Valdim Dombrovskim Ozolnieku novadā; Jelgavā trijniekā arī «Saskaņa»; Ivetai Grigulei visvairāk gan plusu, gan svītrojumu ZZS sarakstā Jelgavas novadā
Prognozes liecina, ka «Vienotību» Eiropas Parlamentā (EP) pārstāvēs Saeimas deputāti Valdis Dombrovskis, Artis Pabriks, kā arī pašreizējie EP deputāti Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš, «Saskaņu» – žurnālists Andrejs Mamikins, ZZS – Saeimas deputāte Iveta Grigule, Nacionālo apvienību – pašreizējais EP deputāts Roberts Zīle, bet Latvijas Krievu savienību – līdzšinējā EP deputāte Tatjana Ždanoka.
Raivis Bahšteins, Gaitis Grūtups
«Likumsakarīgi,» panākumus vērtē «Vienotības» Jelgavas nodaļas vadītājs Aigars Rublis. «Bija izvirzīti patiešām spēcīgi kandidāti, kas iemantojuši sabiedrības uzticību. Tāpēc nebūt nebiju pārsteigts par to, ka «Vienotība» ieguva četras vietas EP.» A.Rublis daļēji piekrīt, ka vēlētāji balsojuši par atpazīstamiem politiķiem, nevis programmā klāstītajiem partijas mērķiem EP.
Sola panākumiem
bagātu piecgadi
«Balsoja par tiem, kas sevi pierādījuši lokālā mērogā, – par Valda Dombrovska darbu Latvijā. Tāpat novērtēta Sandras Kalnietes un Krišjāņa Kariņa līdzšinējā darbība EP,» viņš piebilst, ka rezultāti pierāda, ka «visu nosaka padarītais, nevis reklāmas apjoms».
A.Rublis uzskata, ka līdzīgi rezultāti būtu, arī esot lielākai vēlētāju aktivitātei, un cilvēki, kas vēlēšanu iecirkņu vietā izvēlējās doties uz laukiem, būtu domājuši līdzīgi. «Partiju programmās bija daudz lieka, kas neattiecas uz EP darbu. Domāju, vēlētāji neuzķērās uz populistu solījumiem, tāpēc arī šāds rezultāts. Piecgadē tas vainagosies arī ar kādu lielāku ieguvumu no ES Latvijas valstij.» «Vienotības» sarakstā un vēlēšanās kopumā Latvijā visvairāk svītrots Pēteris Viņķelis, taču A.Rublis šo situāciju nekomentē, turklāt P.Viņķeli personīgi nepazīst. «Dažreiz būt pēdējam sarakstā ir priekšrocība, bet ne šoreiz,» vien piebilst A.Rublis.
Sapņot nav aizliegts
«Izbrīna, ka «Vienotība» dabūja tik daudz balsu. Varbūt vaina ir tajā, ka citiem sarakstiem, izņemot atbalstītākos, nebija laba piedāvājuma, līdz ar to cilvēkiem nebija izvēles un atnāca tie, kuri mērķtiecīgi vēlējās balsot par «Vienotību»,» vērtē Ozolnieku mērs Pēteris Veļeckis (ZZS).
«Par ZZS rezultātiem valstī esmu izbrīnīts. Kā pašvaldības vadītājs [aģitācijas kampaņai] nepieliku roku, bet, es domāju, partijas vadībai bija jāpastrādā labāk. Reklāma bija, bet kopējā noskaņa sabiedrībā – ka vienalga neko nepanāksim ES, ka tikai atsēdēsim savas stundas – darīja savu. Ja reklāmas ir pārāk daudz, tā var arī atgrūst, bet Ivetas Grigules gadījumā tā nostrādāja – viņa no trešās vietas sarakstā pacēlās pirmajā. Pat negatīva publicitāte ir reklāma.»
P.Veļeckis skaidro savas partijas pieticīgos panākumus novadā: «Cilvēki ļoti labi saprot, kāpēc strādā vietējie vai Saeimas deputāti un kāpēc EP. Ja balsojums būtu par vietējo varu, aina būtu cita – es tā ceru. Ir sajūta, ka vairāk šoreiz balsoja par kandidātiem, nevis sarakstiem.» Sīkpartiju neveiksmes P.Veļeckis komentē īsi: «Sapņot nevienam nav aizliegts.»
«Sabaidījušies» no «Saskaņas»
«Vēlēšanu iznākums ir priecīgāks, nekā domāts, jo bijām sabaidījušies no «Saskaņas» veidotās politikas, un arī pirmsvēlēšanu prognozes rādīja, ka viņiem ir lielākas iespējas. Kad divas nacionālās partijas viņus apsteidzām… Priecē, ka Ušakovs ar savu kampaņu nevarēja vēlētājus pie urnām tomēr piedabūt,» vēlēšanu rezultātus komentē Hardijs Verbelis, Nacionālās apvienības Jelgavas nodaļas līdzpriekšsēdētājs. «Var teikt, ka pat nedaudz palīdzēja, ka [krievvalodīgie] balsoja arī par «krievu bloku» Tatjanas Ždanokas (Latvijas Krievu savienība) personā. Lai gan tikai viena deputāta vieta, tik un tā rezultāts uzskatāms par panākumu. Es domāju, ar politisko pieredzi, kāda ir šo vēlēšanu līderiem, uz Briseli brauks laba komanda.»
«Varbūt ietekmēja tas, ka ļoti publiski pauda, ka joprojām nav piekļuves valsts noslēpumam, bet personīgi es viņu atbalstīju ar plusiņu,» H.Verbelis skaidro Nacionālās apvienības kandidātes Baibas Brokas lielo svītrojumu skaitu. Savukārt 1167 «+» atzīmes Robertam Zīlem viņš vērtē kā likumsakarību: «Citu erudītāku ekonomikā nacionāli domājošu cilvēku nezinu.» «Pateicoties EP kampaņai, mazās partijas, kas vēlas startēt Saeimas vēlēšanās rudenī, sevi varēja pieteikt jau tagad. Vienīgi Iveta Grigule, kas iekļuvusi EP, reklāmas attaisno,» H.Verbelis rezumē.
Ukraina atņēma vēlētājus
«Viens no iemesliem, kas ietekmēja «Saskaņas» vēlēšanu rezultātus, bija ārpolitiskā situācija, uzskata partijas Jelgavas pilsētas nodaļas vadītājs Ivars Jakovels. «Situāciju Ukrainā daudzi Latvijas politiskie spēki diezgan spēcīgi izmantoja savu vēlētāju atbalsta paaugstināšanai, savukārt mūsu partijas nostāja bija un joprojām ir krietni neitrālāka, es pat teiktu – objektīvāka, tādēļ mēs negājām ar lozungu, kurā biedētu iedzīvotājus ar iespējamu Ukrainas scenāriju Latvijā.»
Lai gan partijai Jelgavā atbalstītāju nav trūcis un tā pilsētā apsteigusi pat ZZS, I.Jakovels uzskata – partijai vajadzēja daudz aktīvāk pārliecināt savus vēlētājus par to, ka arī EP vēlēšanās katra balss ir no svara. «Attiecībā uz salīdzinoši zemo ZZS atbalstu Jelgavā jāņem vērā tās izteikti reģionālā nozīme, kas, pateicoties atsevišķu vietējo līderu atpazīstamībai, sniedz pozitīvu rezultātu pašvaldību vēlēšanās, bet praktiski neietekmē vēlētāju izvēli nacionālajās un pārnacionālajās vēlēšanās.»
«Zemā «Saskaņas» vēlētāju aktivitāte ļāva tikt pie papildu mandātiem politiskajiem konkurentiem, kuru vēlētāji bija radikālāk noskaņoti un gatavi daudz aktīvāk paust politisko pārliecību. Diemžēl daudziem cilvēkiem Eiropa šķita tāla, savukārt EP lēmumi nesaistīti ar cilvēku dzīvi Latvijā,» viņš pamato. «Iespējams, sava loma bija arī ilgstoši augstajiem «Saskaņas» reitingiem, kas vēlētājiem varētu būt radījuši iespaidu, ka partija tik un tā tiks ievēlēta, tāpēc daudzi uzskatīja, ka var nedoties balsot. No vienas puses, vēlēšanu rezultāti nav iepriecinoši, jo gaidījām divus trīs mandātus, bet, no otras puses, šī ir vērtīga mācība, gatavojoties rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Tajā pašā laikā es noteikti nesaistu šos rezultātus ar «Saskaņas» elektorāta kopējo atbalsta kritumu vai partijas darbību pašvaldībās.» ◆
Līderos – četras partijas
Jelgava
Vēlētāju aktivitāte 29,21%
«Vienotība» 5350 (47%)
Nacionālā apvienība 1793 (16%)
«Saskaņa» 1392 (12%)
Jelgavas novads
Vēlētāju aktivitāte 22,86%
«Vienotība» 2094 (51%)
ZZS 646 (16%)
Nacionālā apvienība 622 (15%)
Ozolnieku novads
Vēlētāju aktivitāte 29,27%
«Vienotība» 1121 (55%)
ZZS 202 (10%)
Nacionālā apvienība 350 (17%)
Uzvar ar izrāvienu
EP vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi «Vienotība», par kuru nobalsojuši 46,19% vēlētāju, par VL-TB/LNNK – 14,25%, par «Saskaņu» – 13,04%, par ZZS – 8,26%, par LKS – 6,38%. Savukārt «Alternative» atbalstījuši 3,73% pilsoņu, Latvijas Reģionu apvienību – 2,49%, partiju «Latvijas attīstībai» – 2,12%, bet Latvijas Sociālistisko partiju – 1,54% vēlētāju.
AVOTS: CVK
