Indulis Uškāns savai ekskluzīvo mēbeļu ražotnei iekārto izbijušas fermas telpas un sāk lūkot pēc darbiniekiem
«Dienas starta 2014» dalībnieks Indulis Uškāns savu ražotni nolēmis atvērt dzimtajā pusē – Jelgavas novada Glūdas pagastā. Viņa biznesa ideja ir vienkārša un reizē oriģināla: jaunais uzņēmējs plāno ražot izsmalcinātas mēbeles, par materiāliem izmantojot simtgadīgus dēļus no vecām, nojaucamām ēkām – šķūņiem, guļbūvēm un koka karkasa būvēm. «Pašlaik lielākoties kokmateriāli no šādām ēkām nonāk malkā. Es tos uztveru kā ļoti vērtīgu, bet tajā pašā laikā lētu izejmateriālu savām mēbelēm,» stāsta Indulis.
Vecais + modernais
Ar mēbeļu lietām uzņēmējs ir pazīstams jau sen – strādājis mēbeļu ražotnē «Kate», restaurējis arī koka ēkas. Tieši restaurācijas darbi ļāvuši uzplaukt idejai par savu biznesu. «Koka ēka, kurā strādājām, tika faktiski nojaukta līdz nullei un uzbūvēta atpakaļ no tiem pašiem materiāliem, bojātos, protams, aizvietojot. Es noteikti gribētu veikt kādu šādu projektu vēlreiz, tas bija kaut kas tik tiešām iespaidīgs un dvēseli priecējošs,» atceras Indulis.
Savā ražotnē uzņēmējs ieplānojis gatavot mēbeles, izmantojot senus kokmateriālus apvienojumā ar tādiem moderniem akcentiem kā stikls, akmens, dabiskais linolejs un pulētas krāsotas MDF kokšķiedras loksnes. Uzņēmējs nodarbosies arī ar senu mēbeļu remontu un restaurāciju, vecajā veidolā ieviešot nemanāmus, bet modernus akcentus – piemēram, mūsdienīgu furnitūru. «Tiks ražoti arī sienu paneļi, kas taps no veciem, apstrādātiem kokmateriāliem, un citas interjerā nepieciešamas detaļas un aksesuāri,» stāsta Indulis.
Telpas vēl jāpielāgo
Mēbeļu darbnīca tiks iekārtota ēkā, kurā padomju laikos atradās ferma. Sākotnēji plānots apgūt telpas aptuveni 400 kvadrātmetru platībā, bet nākotnē ražošanai pielāgot arī vienu no liellopu kūtīm, kas ir aptuveni 1000 kvadrātmetru plaša. Telpas ir iztīrītas, tomēr atklājies, ka jumta segums ir bojāts un vietā, kurā paredzēts stacionārais ripzāģis, šobrīd rēgojas liela peļķe. «Telpu iznomātājs solījās jumtu saremontēt. Nekā sarežģīta tur nav – šajā vietā jāuzkausē ruļļveida jumta segums,» stāsta Indulis.
Telpu noma nav dārga – par visu tiek prasīti 140 eiro mēnesī. Tiesa gan, lai veiksmīgi pārciestu ziemu, ēka būs jāsiltina. Sākotnēji uzņēmējs nolēmis iztikt ar vienkāršu apkures krāsni, bet telpu ķieģeļu sienas un griesti tiks nopūsti ar visai modernu siltināšanas materiālu – putu poliuretānu. Tomēr pirmais darbiņš, kas tiks izdarīts, – tiks nomainīti logi un sakārtoti vārti.
Dzimtene vilka atpakaļ
Glūdas pagasts ir Induļa mazā dzimtene. Lai gan pēdējos divdesmit gadus viņš bijis rīdzinieks, vēlme atgriezties bijusi tik spēcīga, ka pirmo biznesu ir nolemts sākt tieši šeit. Miers, klusums un ne ar ko nesajaucamā Zemgales ainava. Aiz topošās darbnīcas ir liels ābeļdārzs, bet labība iesēta pat brīvajās vietās starp fermu kompleksa puspamestajām celtnēm. Zemgales līdzenums kopā ar Lietuvas ziemeļdaļu ir pašas auglīgākās zemes Eiropas Savienībā, neviens lauks nestāv neaparts.
«Šo ēku man piedāvāja nopirkt par pieciem tūkstošiem,» uzņēmējs rāda fermu pretī topošajai darbnīcai. Tomēr darījums nav noticis – pārdevējs nebija līdz galam nokārtojis privatizācijas formalitātes, un ēka nebija reģistrēta Zemesgrāmatā. Līdz ar to šādam pirkumam izrādījās grūti piesaistīt kredītiestāžu finansējumu, un Indulis nolēma nomāt blakusēku.
Iesācēja komplekts
Mēbeļu ražošanai nepieciešamos darbgaldus uzņēmējs pasūtījis Austrijā: «Tāds iesācēja komplekts – ripzāģis, frēze, biezumēvele, darbgalds ar metāla birstēm koksnes mīkstās struktūras izņemšanai. Būtu jau pircis lietotu, tomēr kredīta nosacījumi šādi rīkoties neļāva. Nopirku tādas vidējā līmeņa iekārtas, ne pārāk dārgas un arī ne pašas lētākās,» stāsta Indulis. Viņš atklāj, ka vēlāk – paplašinoties – meklēs lietotu tehniku, tāda Latvijā joprojām esot pieejama par labu cenu.
Cer iztikt bez gucuļiem
Vēl viena problēma, ar ko uzņēmējam būs jāsaskaras, ir darbaspēks. Indulis sākotnēji cerējis atrast kādus vietējos no netālās Bramberģes vai Zemgales, tomēr sāk likties, ka visi ir jau kaut kur aizbraukuši. «Laikam no vietējiem sanāks atrast tikai sargu. Viens puisis brauks no Ikšķiles, viņam Svētē radi dzīvo, laikam pārvāksies uz šejieni. Par citiem pašlaik ideju nav, tomēr tepat blakus ir Jelgava, domājams, lieliem kreņķiem nevajadzētu būt. Atceros, padomju laikos uz kolhozu strādāt brauca gucuļi (Karpatu iedzīvotāji Ukrainā – M.Š.), brauca autobusiem. Cerams, ka tik tālu man tā lieta neaizies un izdosies atrast jēdzīgus amatniekus tepat apkaimē,» smaida Indulis. ◆
