Mintauts Buškevics Pilsētas svētkos piedāvā norises visiem jelgavniekiem – no paša mazākā līdz senioram
Oficiālais atklāšanas gājiens paredzēts rīt, bet praktiski Pilsētas svētki jau sākušies. Jelgavas pašvaldības iestādes «Kultūra» vadītājs Mintauts Buškevics ir pārliecināts, ka šo lielo kultūras pasākumu Jelgavā noteikti vajag saglabāt. Nemainot tradīcijas būtību, bet nedaudz mainot akcentus. Tā šonedēļ svētki norit ar devīzi «Ieraugi Jelgavu krāsās».
– Kas tās par krāsām, kas jelgavniekam vai Jelgavas viesim tā pēkšņi būtu jāierauga? Kam iesaki pievērst īpašu uzmanību?
Domātas gan visas radošās krāsas, gan plašais jelgavnieku spektrs – neatkarīgi, vai mazs vai liels, jauns vai sens ir svētku viesis vai objekts, kas piedalās svētkos. Svētki tiek organizēti visaptveroši, dažādas norises piedāvātas visiem – no paša mazākā līdz senioram.
Taisnība, ka Pilsētas svētki jau ir iesākušies, un ar diviem visnotaļ nopietniem starptautiska mēroga pasākumiem. Tas ir 3. starptautiskais koka skulptūru simpozijs «Balti», kurā kārtējās piecas (tāpat kā divos iepriekšējos gados, tikai šoreiz kārta pienākusi privātajiem bērnudārziem) pirmsskolas izglītības iestādes tiek ne vien pie acīm skatāmiem, bet arī savām rotaļām izmantojamiem koka objektiem. Un otrs – tas ir keramikas simpozijs, kurā septiņi mākslinieki no mūsu sadraudzības pilsētām – Šauļiem Lietuvā, Pērnavas Igaunijā – un Jelgavas (Mārīte un Aleksandrs Djačenko, Jānis Leimanis) nedēļu uzņēmuma «Keramika LV» darbnīcās darināja vairāk nekā 20 veltījumus Jelgavai (izstādes atklāšana šodien pulksten 15 pilsētas kultūras namā).
Pilsētas svētkos bērnudārzu audzēkņi tiks pie jaunām skulptūrām, bet Latvijas senioru deju grupas savu tradicionālo festivālu svētdien (starp citu, 1. jūnijā, Bērnu aizsardzības dienā) rīkos Uzvaras parkā, noslēdzot to ar koncertu «Kad Jelgava zied».
– Tātad svētkos būs ko darīt jebkuram vecumam?
Tieši tāda ir mūsu iecere. Skolēniem savukārt sestdienas vakarā paredzēts plašs koncerts Uzvaras parkā «Manas pilsētas balsis», kura mākslinieciskais vadītājs būs Agris Celms, piedalīsies Jelgavas skolu kori, iesaistīti arī deju kolektīvi «Vēja zirdziņš» un «Benefice». Tā kā mūsu pašu spēki šajā laikā ļoti noslogoti, piesaistījām viesrežisoru – Valdi Pavlovski. Viņš iestudēs arī koncertuzvedumu «Gadalaiki» piektdienas naktī Jelgavas pils pagalmā.
Jauniešiem paredzēta ne tikai vairāk vai mazāk klasiska dziedāšana un dejošana. Sestdien Raiņa parkā notiks aizraujošs velo-moto triāla šovs. Kaut kas līdzīgs bija arī pagājušajā gadā, bet šo pasākumu vārda tiešā nozīmē «izgāza» lietus, kuru šogad «esam svītrojuši no svētku programmas». Sekos attiecīga stila ballīte.
Nedaudz vecākus jauniešus tikmēr Uzvaras parkā izklaidēs Ivo Fomins, kā arī mūsu pašu «Tirkizband», bet starp skolu audzēkņu kopkoncertu un balli brīvdabā atkārtosim Teātra dienas koncertu «Rampa mirdz», kas martā ar lieliem panākumiem tika izrādīts kultūras namā, kur vietu skaits ir stipri ierobežotāks.
Bet visai ģimenei ko darīt atradīsies Amatu dienā, kas Raiņa parkā sestdien ritēs no deviņiem rītā līdz pat vakaram (tajā aktīvu dalību apsolījusi Veltas Lejas vadītā folkloras kopa «Dimzēns» ar saviem zviedru draugiem no Hērnesandas, kam pulksten 12 ieplānots arī koncerts Sv.Trīsvienības torņa pagalmā).
– Daudzo vairāk uz izklaidi orientēto pasākumu gūzmā ieraudzīju arī čellista Maksima Beitāna vārdu.
Jā, ļoti priecājos, ka Maksims būs dzimtajā pilsētā tieši Pilsētas svētku laikā un piekrita sniegt Čaikovska un Šostakoviča mūzikas koncertu svētdien pulksten 14 pilsētas kultūras namā. Šoreiz ar Latvijas Mūzikas akadēmijas simfonisko orķestri diriģenta Andra Vecumnieka vadībā.
Negribētos, ka mūzikas gardēžiem svētdien paslīd garām arī Birutas Derumas un vokāli instrumentālo ansambļu «Rūta» un «Zelta stīdziņas» koncerts pulksten 15 Sv.Trīsvienības baznīcas tornī un svētku noslēgumā paredzētais labdarības koncerts pulksten 18 Sv.Annas baznīcā, kur kopā ar Juri Vizbuli dziedās Jelgavas popkoris un grupa «Tirkizband».
– Lai nepalaistu garām ko sev interesējošu, cītīgi jāizstudē svētku programma, jo sarunā pieminējām tikai daļu pasākumu. Vai tiešām pašvaldības iestāde «Kultūra» ir tik jaudīga, ka spēj to visu noorganizēt?
Protams, tik vērienīgs pasākums iestādei «Kultūra» vien nebūtu pa spēkam. Aktivizējušās biedrības, piemēram, Māmiņu klubs 1. jūnijā organizē Ratiņu parādi no Pils dārza līdz Raiņa parkam, kur no vieniem dienā mazos (ne tikai ratiņos) gaidīs radošās apvienības «Pasaku nams» rotaļu programma «Krāsainā pasaule».
Kā parasti, ļoti aktīvi iesaistās Amatu skola, šogad tai piepulcējas Tehnoloģiju vidusskola, kas izrādīs arī teātra izrādes fragmentus. Noteikti jāmin biedrība «Mītavas tehniķi» ar savu seno spēkratu parādi (sestdien pulksten 15 Hercoga Jēkaba laukumā).
Neiztiksim bez tūrisma centra un Sporta servisa centra aktivitātēm, piemēram, sestdiena līdz ar citiem pasākumiem iecerēta arī kā Sporta un veselības diena. Tūrisma centrs savukārt organizē ekskursijas «Izzini Jelgavu!», kopā ar mākslas zinātnieku Māri Branci būs iespēja apciemot arī Jelgavas māksliniekus. Un kur tad vēl iespējamā vikingu liellaivas «Nameisis» ierašanās J.Čakstes bulvāra promenādē (svētdien ap pulksten 12). Un turpat netālu Studentu teātris (J.Čakstes bulvārī 5a) sola svētku laikā ļaut apskatīt arī scenogrāfa un gleznotāja Andra Merkmaņa septiņdesmitgadei veltīto izstādi «Teātris. Cilvēki. Daba».
Jo vairāk iniciatīvu no biedrībām, kolektīviem, iestādēm, uzņēmumiem un pašiem jelgavniekiem, jo svētki izdosies krāsaināki.
– Rītdienas gājiens pretendējot uz paša garākā Pilsētas svētku gājiena titulu Latvijā?
Jelgavas pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība» apņēmusies fiksēt atsevišķu ielas posmu pārgājušo gājiena dalībnieku skaitu noteiktā laika vienībā. Atzīšos, es šajās sarežģītajās formulās neesmu iedziļinājies, bet ticu, ka rezultāts tiks izmērīts precīzi. Visas pazīmes liecina, ka Jelgavas gājiens rīt varētu pretendēt uz visaugstāko titulu.
– Tas ir tas, ko fiksēs šogad, bet ja nu pirms gada bija vairāk?
Esmu pārliecināts, ka nē, jo interese par gājienu un daudzie jautājumi, kā pieteikt savu dalību tajā, liecina, ka aktivitāte ar katru gadu aug. Ir pamatotas cerības, ka rītdien dalībnieku būs vairāk nekā agrāk, un, ja vēl to precīzi izmērīt, varēsim pretendēt uz kādu Ginesa rekordu. Turklāt gājiens nebeigsies ar pēkšņu «Stop!», jo Hercoga Jēkaba laukumā paredzēts deju studijas «Benefice» rīkots ielu dej-INGS.
– Šādi vērienīgi svētki prasa lielas rūpes, darbu, arī ieņēmumi diez vai pārsniedz izdevumus. Ko Pilsētas svētki dod pašai Jelgavai?
Pēc labi padarīta darba pieņemts rīkot svētkus, tā ir ieraža jau no senču laikiem. Es domāju, ka šajā sezonā esam kārtīgi pastrādājuši – gan mākslinieciskie kolektīvi, gan pilsētas iestādes un uzņēmumi. Arī mūsdienās taču reizi gadā svinam sev dzimšanas dienu. Tad lai nu Pilsētas svētki jelgavniekiem ir tik pašsaprotama lieta kā dzimšanas diena. Pieļauju, ka tā par tādu pamazām jau kļūst.
Pilsēta tiek saposta, un pieļauju, ka iedzīvotāji jūtas arī iekšēji sakārtotāki.
– Pilsētas svētki ir tikai viens no lielajiem pasākumiem, ko kādā intervijā pirms vairākiem gadiem solīji obligāti saglabāt. Vai saglabāsies (varbūt mainīsies) arī pārējie?
Nav bijis ne mazākās domas, ka varētu no kāda atteikties. No vienas puses, priecājamies, ka Pasta sala veidojas par vietu aktīvai atpūtai. Pēc projekta nākamgad salas lielākais posms ir jāpabeidz. Līdz ar to iegūsim estrādi, ledus un smilšu laukumus. No otras puses, tas ir liels izaicinājums. Tā būs jauna vide – tīra, sakopta, izveidota. Bet nedzīva – tajā vēl jāiedveš sava elpa. To ļoti grūti paredzēt, gandrīz vai intuitīvi jāizjūt, kā šī jaunā vieta jutīsies laikā, kad līst lietus, karsē saule vai pūš vējš. Sala ir jāapdzīvo, pagaidām tā vēl ir kaila, kociņi tikai tiek stādīti. Plānots, ka nākamais ledus skulptūru festivāls notiks Pasta salā. Smiltis šovasar vēl paliks Uzvaras parkā.
Vēl jau ir jautājums par vidi, kaut vai par žogu. Vai vasarā festivāla laikā slēgt visu Pasta salu un nelaist cilvēkus arī uz pludmali peldēties? Vēl svarīgs faktors ir laika apstākļi – es pat brīžiem esmu tik radikāls, ka vēlētos lielāko daļu no Pasta salas pārsegt ar jumtu. Kaut atceroties šā gada ledus skulptūru festivālu, kas lieliski izdevās līdz atklāšanas brīdim. Tikko sākās pats oficiālais pasākums, lieliski veidotie ledus tēli burtiski izšķīda. Žēl gan ieguldītā darba, gan līdzekļu, gan skatītāju. Zem jumta palikt gan estrādi, gan ledus skulptūru laukumu, gan slidotavu Pasta salā būtu pat ekonomiski pareizi.
Smilšu skulptūru festivālu savukārt varētu pārcelt no jūlija uz maiju, lai iespēja baudīt šo mākslu būtu visu vasaru. Bet – zem jumta, jo lietus smilšu skulptūrām var būt ne mazāk kaitīgs kā ledum.
– Ar Pasta salu mēs varētu izgriezt pogas vienam otram, jo Jelgavai ģeogrāfiskā novietojuma un infrastruktūras dēļ laikam tik drīz nedraud ne GORS kā Rēzeknē, ne jauna koncertzāle kā Cēsīs – sak, jums jau ir labs kultūras nams.
Ar vienu kultūras namu mums katastrofāli nepietiek. Paskaties, cik noslogotas ir mūsu zāles, sākot ar Lielo zāli un beidzot ar mazāko mēģinājumu zālīti. Arī nelielā «Rota» Pārlielupē nav risinājums. Padomju laikos vēl bija rajona kultūras nams un Dzelzceļnieku klubs.
– Šis jautājums cieši saskaras ar nākamo, jo kā galveno pašvaldības iestādes «Kultūra» uzdevumu (svētku organizēšana ir tikai nākamais) esi minējis – nodrošināt tautas mākslas kolektīvu un pulciņu darbību.
Ļoti svarīgi atbalstīt jelgavnieku kultūras intereses. Priecājos, ka no pašvaldības puses tautas mākslas kolektīvi tiek visādi veicināti. Jau šujam tērpus nākamā gada skolēnu dziesmu un deju svētkiem, ir arī dotācijas labāko kolektīvu stimulēšanai. Vienmēr gan esam grūtas izvēles priekšā, jo labu kolektīvu ir patiešām daudz. Esam novērojuši, ka katru gadu mums kļūst par kādiem diviem trim kolektīviem vairāk. Bet mēs neveidojam kolektīvus «no augšas» – bez dalībniekiem tas vispār nevar pastāvēt. Tātad ir interese. Radoši cilvēki vēlas dejot, dziedāt, muzicēt, spēlēt teātri, nav tā, ka visi tikai sūrotos par grūtajiem laikiem.
Nav jau tā, ka mēs iestādes «Kultūra» paspārnē ņemam katru, kas vien to vēlas. Pēc nolikuma kolektīvam gads jādarbojas pašam uz savu iniciatīvu, tad, tāpat kā jau esošajiem kolektīviem, jāiesniedz atskaites gada griezumā, un tikai pēc Kultūras padomes izvērtējuma pretendents tiek atzīts (vai neatzīts) par gana labu esam. Lūk, kāda birokrātija!
– Pirms dažiem gadiem dzirdēju, ka Jelgavā jau tikai Teātra žurkas un ledus festivāli notiek. Iepriekšējā svētdienā ievēroju, ka diezgan daudz skatītāju (tik ekstremāli tveicīgā svētdienas viducī) spēja pulcēt arī Aigars Meri un Jelgavas kamerorķestris. Vai var teikt, ka jūsu iestādes īstenotā kultūrpolitika sākusi nest augļus arī skatītāju audzināšanā?
Domāju, ka jā, par ko liecina kaut vai tas, ka skatītāju netrūkst arī mūsu labāko kolektīvu koncertos. Tikai gribu piebilst, ka tos lielos kritizētājus neesmu īpaši bieži redzējis arī tā saucamajos nopietnajos koncertos vai teātra izrādēs. ◆
