Pērn visvairāk augošu koku patvaļīgas ciršanas gadījumu konstatēti Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecībā. «Divi cilvēki, zāģis un buss, kurā var iekraut trīs četrus kubikmetrus. Iebrauc mežā, pievālē kravu. Dienā var uztaisīt dažus reisus. Pavadzīmes tik mazai kubatūrai malkai līdz metram policija neprasa. Tas ir savdabīgs bizness, tāpēc es pieļauju, ka patvaļīgie zāģētāji bijuši vieni un tie paši cilvēki – melnās brigādes,» uzskata vecākais inspektors juridiskajos un medību jautājumos Māris Vaitekūns.
Arī aizvadītajos divos gados līderos Zemgales virsmežniecības aptvertajā reģionā starp Bauskas, Dobeles, Tukuma un Saldus bijušo rajonu teritorijām ir Jelgavas rajons. Turklāt statistika gadu no gada iegūst arvien drūmāku ainu, šogad reģionā patvaļīgi zāģēts jau 58 reizes, Jelgavā – 26. Pērn Jelgavas rajonā konstatēti 46 nelikumīgi ciršanas gadījumi no 122 pa pieciem bijušajiem rajoniem kopā, mūspusē nocērtot 614,5 kubikmetrus koksnes. «Ja saliek visus gadījumus, sanāk divu hektāru tuksnesis. Zemgalē kopumā – desmit hektāru tuksnesis. Ja katru gadu tā?» norūpējies M.Vaitekūns.
Savukārt akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» Zemgales mežsaimniecības teritorijā, kas aptver arī daļu Rīgas reģionālās virsmežniecības un Ziemeļkurzemes virsmežniecības platību, katrs otrais no 55 patvaļīgas koku ciršanas gadījumiem pērn konstatēts Jelgavas apkaimē.
Kādu daļu koku izzāģē arī dārzkopības sabiedrību un privātmāju ciematu iedzīvotāji, kas nekautrējas no valsts meža paņemt sev malku. To apliecina izcirstais apjoms lielākajā daļā gadījumu – vien pāris kubikmetru, nozāģējot četrus piecus kokus. Tikai divās vietās iznīcināta mežaudze 0,4 un 0,12 hektāru platībā. Otra monētas puse ir malkas dārdzība. M.Vaitekūns skaidro: «Malku nevar atļauties, bet kurināt vajag, tāpēc dodas uz mežu ar zāģi. Vācijā valsts mežos ir īpašas brigādes, kas sagatavo saviem iedzīvotājiem malku. Tikmēr pie mums to dara mazie darbonīši. Malkas firmu ir maz, bet piedāvājums sludinājumos – ļoti plašs. Latvijā – ārprāts – koki sakrituši krustu šķērsu, bet – tas jau putniņiem, ekoloģijai! Starp Jelgavu un Bausku tādas ošu audzes sakritušas, ka kaklu iespējams nolauzt. Varu apgalvot, ka zemē mētājas miljoniem kubikmetru malkas.»
Reti izdodas melnās brigādes pieķert. «Bauskas pusē izdevās, tad uz brīdi pieklusa, bet pēcāk, mainot stilu, atkal mežā iekšā. Nevar klāt nostāvēt, un mums tas arī nav jādara. Cilvēki pārprot – mežziņi nav sardzes suņi, kam jāskraida pa mežu. Agrāk bijām kā šerifi, tagad, kad profesijai prestiža vairs nav, neviens, labprātīgi rokas aiz muguras salicis, nepadodas. Ja mežzinis izšaus gaisā, pēcāk dabūs pārmetumus par uzbrukumu. Vai arī – kamēr sagaida policiju, tikmēr zāģētāji jau ir prom.»
Brīdina ar rozā punktu
«Viss ir vienkārši – ir pieprasījums, ir piedāvājums. Ja būtu oficiāls piedāvājums no «Latvijas valsts mežiem» par sakarīgu cenu, malkas «melnās brigādes» pieklustu,» uzskata M.Vaitekūns. Kārotākie starp Zemgales mežiem ir Valgundē, liecina statistika. «Bieži zāģēšanas vietas nodod automašīnas riepu nospiedumi,» stāsta Valgundes mežzinis Agris Ābelīts, iestūrējot dienesta apvidus auto vienā no plašā meža masīva sānceliņiem pie Tīreļiem. «Īpaši rudenī, ziemā, kad vairs nav ne ogu, ne sēņu,» viņš piebilst.
Uz celmiem, kas apliecina malkas zagļu kāri pēc veseliem kokiem, A.Ābelīts uzpūtis sārtas krāsas punktus, «lai zina, ka nodarījums nav palicis nepamanīts». Pirms kāda laika mežzinim izdevies ļaundarus pieķert, bet otrā dienā tas pats buss atkal bijis ceļā, tikai citā virzienā – uz Līvbērzi. «Parasti ir šoferis un divi trīs veči līdzi. Ņem tikai labus kokus, pēc iespējas tuvāk ceļam. Ja krīt uz citu pusi, koku pamet – neķēpāsies jau. Pat nesen kritušiem kokiem pakaļ nebrien. Meža celiņu malās lielās priedes bez žēlastības griež klučos malkai. Citkārt zāģē blakus harvesteram, paļaujoties, ka viņu radītais troksnis neizcelsies,» novērojis A.Ābelīts.
Zāģi un traktoru var konfiscēt, draud arī cietums
«Mežs nav iežogota un aizslēgta teritorija, tāpēc pārkāpējus atklāt un aizturēt nav vienkārši,» stāsta «Latvijas valsts mežu» Zemgales mežsaimniecības izpilddirektors Ilgonis Rozītis. Šogad no 24 gadījumiem aizdomās turamās personas ir zināmas astoņos, un nozīmīga loma bijusi iedzīvotāju atsaucībai, viņš norāda. Pamatā personām, kas atzītas par vainīgām patvaļīgā koku ciršanā, tiek piemērots piespiedu darbs 60 – 200 stundu robežās. Atsevišķos gadījumos tiesa lēmusi par naudas sodu vai brīvības atņemšanu, tostarp reālu brīvības atņemšanu no trijiem mēnešiem līdz diviem gadiem, kā arī atsevišķos gadījumos konfiscētas lietas, kas izmantotas, pastrādājot noziegumu, – motorzāģi, traktori vai citi transporta līdzekļi. ◆
Pie mežizstrādes atliekām var tikt bez maksas
A/s «Latvijas valsts meži» Zemgales mežsaimniecības izpilddirektors Ilgonis Rozītis
◆ Katram ir iespēja iegādāties «Latvijas valsts mežu» sagatavotu malku. Cena ap 24 eiro par kvadrātmetru ir tirgus situācijai atbilstoša, turklāt, salīdzinot ar citiem kurināmā veidiem, malka ir viens no lētākajiem. Tā kā malkas realizācija notiek centralizēti, mežsaimniecība nav apkopojusi informāciju par to, cik cilvēku Jelgavas apkaimē izmantojuši iespēju valsts malku pirkt. Tā kā ne katrs to var atļauties par šādu cenu iegādāties, daudzi lauku cilvēki izmanto iespēju vākt mežizstrādes atliekas izstrādātajās cirsmās. Šis pakalpojums pēc attiecīgu dokumentu noformēšanas un vietas ierādīšanas dabā ir bez maksas. Pērn šādu iespēju izmantojušas 560 fizisku personu.
Izcērt 1,2 miljonu eiro vērtībā,
sodos samaksā 13 tūkstošus
Pagājušajā gadā Latvijā mežos nelikumīgi izcirsti koki gandrīz 20 343 kubikmetru apmērā, nodarot 1 257 286 eiro zaudējumus. Tajā skaitā zaudējumi valsts mežos ir 281 524 eiro, bet pārējos – 975 762 eiro.
Par konstatētajiem pārkāpumiem pērn ierosinātas 985 administratīvo pārkāpumu lietas, 453 gadījumos pieņemti lēmumi par administratīvo naudas sodu uzlikšanu, pārējos lietvedība izbeigta. Lēmumi par administratīvā naudas soda piemērošanu par patvaļīgu ciršanu pieņemti 120 gadījumos ar kopējo uzlikto naudas sodu summu 13 633 eiro.AVOTS: VMD
