Par to, ka arī Zemgalē labi aug kartupeļi, var pārliecināties, apmeklējot dārzeņu audzētāju kooperatīva «Tupenis» biedres Brigitas Pavlovskas zemnieku saimniecību Cenu pagasta Indrānos, kura specializējas sēklas un galda kartupeļu audzēšanā.
Par to, ka arī Zemgalē labi aug kartupeļi, var pārliecināties, apmeklējot dārzeņu audzētāju kooperatīva «Tupenis» biedres Brigitas Pavlovskas zemnieku saimniecību Cenu pagasta Indrānos, kura specializējas sēklas un galda kartupeļu audzēšanā.
Iesāktais jāturpina tālāk
Brigita Pavlovska sevi uzskata par vīra – pazīstamā kartupeļu audzētāja Henriha Pavlovska – iesāktā darba turpinātāju. Saimnieks nu jau staigā aizsaules ceļus, bet Brigitas kundze liek lietā gan kopā ar viņu apgūto, gan izmanto jaunāko pašmāju un ārzemju audzētāju pieredzi un cer, ka sekmīgi izveidotā kartupeļu audzēšanas nozare nākotnē ieinteresēs kādu no četriem mazbērniem.
No 40 hektāru lielās saimniecības puse atvēlēta kartupeļiem, jo smilšainajā augsnē labība un pat zāle lāgā negribot augt. Toties Indrānos aug astoņu līdz desmit šķirņu kartupeļi: ‘Sante’, ‘Matilda’, ‘Anosta’, ‘Bild’, ‘Agrie dzeltenie’, ‘Fresko’, ‘Mutagēnagrie’, ‘Impala’, ‘Asteriks’ un vēl citas. Šogad kartupeļu vidējā ražība nav liela – ap 20 tonnu no hektāra. To novākšana sākusies jau 20. augustā. Lielākoties tiek audzēti kartupeļi sēklai, bet arī Jelgavas veikaliem tie nav sveši. Pavlovsku sarkanos tupeņus iecienījis arī bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Tāpēc Valsts prezidenta kanceleja regulāri kartupeļus iegādājusies tieši Indrānos, turklāt tas tikšot darīts arī turpmāk.
Pirmā un vienīgā Latvijā
Ir kāda iekārta, kura dara Brigitas Pavlovskas audzētos kartupeļus atšķirīgus no citu zemnieku kartupeļu audzētāju produkcijas. Tas ir 1996. gadā iegādātais Holandes firmas «Agrovent» dators, kas automātiski regulē kartupeļu ventilēšanu abās noliktavās. Tā ir pirmā šāda veida aparatūra, kuru iegādājies kāds zemnieks Latvijā, un tās īpašniece nav dzirdējusi, ka modernā ventilēšanas iekārta būtu vēl kādam individuālajam zemes kopējam. Tikai lielās kartupeļu audzētāju sabiedrības Ādažos un Priekuļos ar tādu var lepoties.
Dators rāda gan gaisa temperatūru ārā, gan vissīkākās tās svārstības glabātuvēs un vēl daudz ko citu. Kā stāsta Brigitas kundze, ēdamajam tupenim optimālā temperatūra ir no septiņiem līdz astoņiem grādiem, bet sēklai – plus četri. Kartupelis salt sāk pie plus viena grāda. Dators ir gana gudrs, taču bez uzraudzības to atstāt nevar, tāpēc saimniecei brīvdienu neesot.
– Kartupeļu audzētājam jau nav kā graudkopim – iesēj, izaudzē, novāc, un visa ziema brīva. Man jāstrādā nepārtraukti visu cauru gadu, – teic zemniece.
Tehnoloģijas ievērošana – labas ražas priekšnoteikums
Svarīgi ir izdarīt augsnes analīzi, lai uzzinātu, kādi minerālmēsli un mikroelementi lietojami. Lai apstādītu 20 hektāru, vajag 60 tonnu sēklas materiāla. Sēklas kartupeļi pirms stādīšanas tiek «iedzīvināti». Rudenī zemi uzar, pavasarī to sastrādā un vagas dzen ar frēzi. Kartupeļus stāda ar stādāmo mašīnu, pēc tam uz tiem uzfrēzē augsni un vairs neaiztiek. Vasarā četras reizes laukus miglo pret nezālēm un slimībām. Audzētājas visbiežāk izmantotie preparāti ir «Zencor», «Fuzilāts» un «Titus». Šāgada sausajā vasarā vajadzējis iztikt tikai ar diviem miglojumiem, jo šo darbu nevar darīt lielā karstumā. Un veltīgi šķiesties būtu neprāts – viens miglojums izmaksā ap 360 latu. Acīmredzot tāpēc ļoti izplatījies kartupeļu kraupis.
Divas nedēļas pirms novākšanas kartupeļiem nopļauj lakstus, pēc tam tos vāc ar vācu kombainu.
Kad traktors ražu atved uz noliktavu, tā no piekabes ar padomju laikā ražotu, nedaudz pārveidotu transportieri tiek sabērta ap trīs metrus augstās kaudzēs. Lai mīkstinātu bumbuļu krišanu no piekabes uz transportiera, traktora piekabei pāri pārstieptas lentes, kas palēnina un padara vienmērīgu kartupeļu pārvietošanos.
Pirmajā noliktavā kartupeļus pa speciālā dēļu grīdā ierīkotiem ventilācijas kanāliem vēdina ar trīs kilovatu jaudu, mitro gaisu pūšot ārā pa atvērtu logu. Otrajā noliktavā šogad uzstādīta firmas «Preiss» kartupeļu ventilācijas iekārta, kura darbojas līdzīgi graudu ventilēšanas iekārtai: gaiss tiek pūsts pa metāla caurulēs izdurtiem caurumiņiem. Tā izmaksājusi ap 7000 latu. Dažkārt maksa par elektrību noliktavās sasniedz 150 latu mēnesī. Otrajā noliktavā atrodas arī pirms diviem gadiem iegādātā lietotā zviedru kartupeļu šķirojamā iekārta, kura tupeņus sašķiro «cūku», sēklas, lielajos un nestandarta kartupeļos un dod darbu četriem strādniekiem. Bet tas jau ir cits stāsts.
Pazūd, tiklīdz saņem naudu
Bez palīgiem kartupeļu audzēšanā nevar iztikt, un kur gan citur pēc tiem lūkoties, ja ne pašu pagastā. Taču dažubrīd ar strādniekiem nedienas vien esot, stāsta saimniece. Dažs potenciālais darbinieks jūtoties vīlies un jautājot, vai tiešām viņam visu laiku būs garas stundas jāpavada, stāvot pie šķirotāja. Tas būšot par grūtu… Cits lūdz nedēļai salīgto algu izmaksāt jau pēc vienas darba dienas – maizīti neesot par ko nopirkt. Nākamajā dienā maizes pircēju darbā velti gaidīt. Tāpēc dažkārt tiek nodarbināts arī kāds pilsētnieks. Zemniece ir apmierināta tikai ar vīriem, kuru pārziņā nodota tehnika, – bez viņiem kā bez rokām.
Brigitas Pavlovskas kartupeļu laukus šogad esot ļoti iecienījušas mežacūkas, taču arī divkājainajiem racējiem tie gluži labi ejot pie sirds. Ir tādi ļaudis – pašiem pieder māja un zeme, kas aizaugusi nezālēm, bet kartupeļus rakt iet uz kaimiņlauku. Būtu ņēmuši visu pēc kārtas, bet viņi ir izvēlīgi: izrok tikai lielos, mazos atstāj vagā un uzrauš vēl zemi pa virsu. Arī viens otrs pilsētnieks pēc paviesošanās laukos par grēku uzskata braukt mājās ar tukšu somu. Bet, lai būtu kā būdams, kartupeļu pietiek visiem.
Vajag vismaz astoņus santīmus
Katru gadu, lai apsaimniekotu 20 hektāru kartupeļu, nepieciešami desmit tūkstoši latu apgrozāmo līdzekļu. Lai strādātu ar peļņu, kilograms kartupeļu jāpārdod vismaz par astoņiem santīmiem. Taču rudenī uzpircēji vairāk par sešiem nedod. Tomēr saimniece tupeņus pārdod arī uzpircējiem, kuri paši brauc pēc produkcijas. Ja pa tirdzniecības vietām tos vajadzētu izvadāt pašai, tas vēl vairāk palielinātu produkcijas pašizmaksu. Indrānu ražu bieži var iegādāties Jelgavas veikalos «Pie zemnieka», «Pērnava» un citos. Laika gaitā ir izveidojies savs klientu loks. Saimniecei netrūkst jaunu ieceru ne kartupeļu audzēšanā, ne noliktavas apkārtnes labiekārtošanā.
